No jumta pilēja izkusušais sniegs. Katra lāsteka bija pārvērtusies par krītoš ūdens strūklu.
Lielās durvis, klūpot iemina savu taku caur pļaviņu, no kuras kūpēja tvaiks.
- Dieva dēļ, Dekān, turiet savu malu stiprāk!
Durvis pabūdījās vēl mazliet uz priekšu.
- Tur nekas nesanāks, Čudakulli, tas taču ir vesels ozols!
- Un es par to esmu ļoti priecīgs!
Aiz Čudakulli un Dekānu, kuri virzīja durvis, lielākoties strīdoties viens ar otru, piesardzīgi nāca viss pārējais mācībspēku sastāvs.
Tagad bronzas sfēras jau dunēja, bet intervāli starp izlādēšanos zibenīgi saruka. Sfēras bija uzstādītas, visiem par smiekliem, lai rupjā veidā atbrībotu nejauši uzkrājušos neorganizētās maģijas lādiņu. Tagad tās aptvēra neveselīga gaisma.
- Un mēs zinām, ko tas nozīmē, vai ne tā, Tupsa kungs? - Čudakulli teica, kad viņi sasniedza ieeju Augsto Enerģiju Maģijas ēkā.
- Realitātes audums irst un atstāj mūs Pazemes Dimensiju radījumu varā, sēr? - nomurmināja Tupss, kas vilkās aizmugurē.
- Taisnība, mister Tupss. Bet to mēs taču negriba, vai ne tā, Tupss?
- Nē, sēr.
- Nē, sēr! Mēs negriba, sēŗ! - Čudakulli rēca. - Un atkal visur būs taustekļi. Bet neviens no mums negrib taustekļus, kas ir visur, vai ne tā?
- Nē, sēr.
- Nē, sēr! Tad izslēdziet to verķi, sēr!
- Bet tā taču ir droša nāve — ieiet... - Dummings apstājās, norīstījās un sāka no jauna. - Vispār jau tā nav droša nāve — ieiet pašlaik skvoša laukumā, Arkkancler. Tur tagad droši vien ir nejaušas maģijas miljons burvestību! Var notikt pilnīgi viss!
AEM iekšienē vibr\eja griesti. Visa ēka it kā dejoja.
Kad būvēja veco skvoša laukumu — zināja, kā būvēt, vai ne tā, - sajūsmināts sacīja Modernās Rūnu Rīmēšanas profesors. - Protams, ka to uzbūvēja, lai aizturētu lielas maģiskas slodzes...
- Pat, ja mēs spētu to atslēgt, nedomāju, ka tā būtu laba ideja, - Dummings sacīja.
- Viņa skan daudz labāk par to, kas notiek pašlaik, - Dekāns piezīmēja.
- Vai labāk ir krist, nekā triekties pret zemi? - Dummings atbildēja.
Čudakulli starp zobiem ievilka gaisu.
- Labs arguments, - viņš teica. - Var notikt kaut kas līdzīgs sprādzienam otrādi, ja nekļūdos. Nevar vienkārši apturēt to lietu. Notiks kautkas ļoti slikts.
- Vai pasaules gals? - trīcošā balsī jautāja Galvenais Filozofs.
- Visdrīzāk, tikai kādas tās daļas, - Dummings atbildēja.
- Vai mēs runājam par kaut ko līdzīgudziļai ielejai divdesmit jūdzes šķērgriezumā, ko iesedz kalni? - Čudakulli jautāja, aplūkojot griestus. Tos šķērsoja plaisas.
- Jā, sēr. Mani moka jautājums, vai tas, kas to ir mēģinājis Loko, ir izslēdzis to...
Sienas ievaidējās. Aiz Duminga muguras kaut kas sāka rībēt. Viņš to pazina pat par spīti apkārtējam troksnim. Tas bija troksnis, ar kuru HEX sagatavoja darbam rakstošo iekārtu. Dummings vienmēr domāja par to, kā par ieklepošanās mehānisko ekvivalentu.
Spalva sarežģītajā diegu un trosīšu sistēmā noraustījās un pēc tam uzrakstīja:
+++ Iespējams, Tagad ir Laiks Apaļās Pasaules Projektam +++
- Tu ko, draugs? - Čudakulli jautāja, jo nekad līdz galam nebija sapratis, kas ir HEX.
- Ā, tas? Par to jau sāka runāt pirms daudziem gadiem, - Dekāns teica. - Neviens, nekad to neņēma nopietni. Tas ir tikai prāta treniņš. To nevar realizēt. Viss tas ir pilnīgas muļķības. Vajag pārāk daudz maģijas.
- Tagad jau mums patiešām ir pārāk daudz maģijas, - Čudakulli sacīja. - Dotā mirklī tā kautkur ir jāizmanto.
Uz mirkli iestājās klusums. Pateizāk sakot, apklusa brīnumdari. Virs viņiem maģiskais lādiņš ar rēkšanu gāja debesīs.
- Nedrīkst ļaut tai tagad te uzkrāties, - Čudakulli turpināja. - Kas tas ir par Apaļās Pasaules projektu?
- Tas, ēē... Kādreiz bija izteikts piedāvājums, ka iespējams radīt... mm... apgabalu, kur maģijas likumi nav piemērojami, - Dummings sacīja. - Ar tā palīdzību mēs varētu uzzināt par maģiju vairāk.
- Bet maģija ir visur! - Čudakulli iesaucās. - Tā ir daļa no tā, no kā viss sastāv.
- Jā, sēŗ, - teica Dummings, uzmanīgi vērodams Arkkancleru.
Griesti sāka brikšķēt.
- Bet kāds no tā būs labums? - Čudakulli sacīja, vēl joprojām domājot skaļi.
- Tas ir tas pats, kā pajautāt, kāds ir labums no jaundzimušā bērna...
- Nē, tas nav tas pats, - Čudakulli iebilda. - Turklāt, tas ir ļoti aizdomīgs jautājums.
Brīnumdari pieliecās, kad augšā atskanēja pēdējās izlādēšanās troksnis. Pēc tam sekoja skaļāks — sprādziena troksnis.
- Man liekas, ka lodes nupat uzsprāga, sēr, - Dummings sacīja.
- Labi, cik ilgs laiks paies, lai radītu šo projektu? - Čudakulli jautāja.
- Mēneši, - stingri noteica Dekāns.
- Mums ir apmēram desmit sekundes līdz nākošajam lādiņam, sēr. - Dummings sacīja. - Tikai tagad... kad vairs nav sfēru, tas vienkārši ieies zemē...
- A. O. Patiesi? Nu, tad... - Čudakulli paskatījās uz kolēģiem — brīnumdariem, tajā laikā, kad sienas sāka kratīties. - patīkami bija būt pazīstamam ar jums. Ar dažiem no jums. Jebkādā gadījumā, ar vienu-diviem no jums...
Ar vien lielākās maģiskās plūsmas gaudoņa kļuva par toni augstāka.
Dekāns ieklepojās.
- Es tikai gribēju teikt, Navern, - viņš iesāka.
- Jā, vecais draugs?
- Es tikai gribēju teikt... Domāju, ka no manis būtu iznācis daudz labāks Arkkanclers, nekā no tevis.
Gaudoņa apklusa. Iestājās skanīgs klusums. Brīnumdari aizturēja elpu. Kaut kas ietrinkšķējās.
Starp klātesošajiem gaisā parādījās apmēram vienas pēdas diametra lieluma sfēra. Tā izskatījās kā no stikla vai arī kā pērles spīdums bez pašas pērles.
Mežonīgās, neorganizēto burvestību rēkšanas vietā no skvoša laukuma bija dzirdams stabils, mērķtiecīgs «tum-tum».
- Kas tas par draņķi? - Čudakulli jautāja, kamēr brīnumdari atviegloti iztaisnojās. HEX sāka atkal tarkšķēt. Dumings pacēla papīra loksni.
- Nu, ja tic tam, kas te rakstīts, tad tas ir projekts «Plakanā Pasaule», - viņš teica. - Un tas paņem visu burvestības katla enerģiju.
Dekāns nopurināja putekļus no savas mantijas.
- Muļķības, - viņš sacīja. - Vajadzīgi mēneši. Un vispār, kā šī iekārta var zināt nepieciešamos buramvārdus?
- Pēdējā gada laikā misters Turnepsems ir iekopējis tajā milzums grimuāru, - Dummings atbildēja. - Veiksmes atslēga ir tā, ka HEX zina buramvārdu bāzes struktūru, tā nu tas ir...
Galvenais Filizofs saērcināti pētīja sfēru.
- Un tas ir viss? - viņš sacīja. - Izskatās maz pēc visām lielajām pūlēm.
Pēc tam iestājās biedējošs brīdis, kad Dekāns piegāja pie sfēras un tajā atspoguļojās viņa milzīgi palielinātais deguns.
- To izstrādāj vecais Arkkanclers Bjudlijs, - viņš sacīja. - Visi runāja, ka tas nav iespējams...
- Tupsa kungs? - Čudakulli teica.
- Jā, sēr?
- Vai pašreizējā momentā pastāv briesmas, ka mēs uziesim gaisā?
- Nedomāju, sēŗ. Mm... projekts patērē visu.
- Vai tad viņai nevajadzētu spīdēt? Vai vēl kaut ko darīt? Kas tur ir?
HEX uzrakstīja: +++Nekas.+++
- Visa maģija aiziet tukšumā?
+++Tukšums Nav Nekas, Arkkancler. Projekta Iekšpusē Nav Pat Tukšuma — Tam Nav Pat Laika, Lai Būtu Tukšs.+++
- Tad, kas tur iekšā ir?
+++Es Pārbaudīšu.+++ - pacietīgi izdrukāja HEX.
- Skatieties, es varu tur iebāzt roku, - Dekāns sacīja.
Brīnumdari šausmās novēroja, kā sfērā varēja miglaini redzēt Dekāna pirkstus, kurus aptvēra tūkstošiem sīku, mirguļojošu uguntiņu.
- Darīt tā bija visai muļķīgi, - Čudakulli sacīja. - Kā tu uzzināji, ka tas nav bīstami?
- Nekā, - dzīvespriecīgi atbildēja Dekāns. - Jutu... Pavēsi un metas zosāda. Kaut kā interesanti durstīga sajūta.
HEX atkal ietarkšķējās. Dummings piegāja un paskatījās uz papīra lapu.
- Gandrīz lipīgi, kad es kustinu pirkstus, - Dekāns turpināja.
- Ēē... Dekān? - Dummings pasauca, piesardzīgi atkāpjoties. - Domāju, ka tā būtu laba ideja, ja roku izņemtu laukā. Ļoti-ļoti uzmanīgi un pēc iespējas ātrāk.
- Dīvaini sāk knaibīt...
- Tūlīt pat Dekān! Tūlīt pat!
Šoreiz nemiers Dumminga balsī izkļuva cauri Dekāna globālajai pašpārliecinātībai. Viņš pagriezās pret Dummingu, lai uzsāktu strīdu mirkli pirms tam, kad sfēras centrā parādījās un sāka ātri augt balta dzirkstele.
Sfēra iemirgojās.
- Vai kāds zina, kas to izsaucis? - jautāja galvenais Filozofs. Viņa seju izgaismoja arvien spilgtākā projekta gaisma.
- Domāju, - lēni sacīja Dummings, paceļot lapu ar HEX pierakstiem, - sākās laiks un telpa.
Akurātajā HEX rokrakstā bija rakstīts:
+++Ilguma Un Dimensiju Trūkuma Dēļ Vajag Būt Potencialitātei+++
Un skatījās brīnumdari uz visumu, kas auga mazās sfēras iekšienē un runāja savā starpā: Vai jums neliekas, cik gan tas ir mazs? Vai drīz būs vakariņas?
Vēlāk brīnumdari daudz domāja, vai jaunais visums būtu bijis savādāks, ja dekāns savādāk būtu pakustinājis pirkstus. Varbūt tad matērija tur dabiskā veidā pārvērstos, piemēram, dārza mēbelēs, vai vienā gigantiskā deviņu dimensiju ziedā triljons jūdžu diametrā. Taču Arkkanclers Čudakulli piezīmēja, ka domāt par to ir bezjēdzīgi viena veca principa dēļ WYGIWYGAINGW(11).
{11. 'What You Get Is What You're Given And It's No Good Whining' — "Dabūjam, Ko Dod Un Vaimanāt Nav Jēgas."}