Pīters Votss. Revolūcija stopkadros

Tie tika nosūtīti kosmosā, lai cilvēku civilizācijai pavērtu ceļu uz Visumu. Tie tika radīti īpaši, lai izdzīvotu prom no cilvēkiem uz "Eriophorus", asteroīda izmēra kosmosa kuģa, ko kontrolē mākslīgais intelekts. Viņi ticēja misijai no visas sirds.

Tas notika pirms sešdesmit miljoniem gadu. Tagad nav nekādu signālu no Zemes, no starpdimensionālajiem vārtiem, ko rada komanda, parādās tikai dīvaini artefakti, un dažreiz īsti monstri, un nekas nevar sagatavot celtniekus svešajam prātam, kas viņus sagaida kosmosa dzīlēs. Turklāt uz viņu kuģa jau sen dzīvo visbriesmīgākais ienaidnieks. Bet kā cīnīties, ja no miljona esi nomodā tikai vienu dienu? Kā jūs plānojat sazvērestību, kad mazā saujiņa potenciālo sabiedroto mainās ar katru maiņu? Kā uzvarēt to, kurš nekad neguļ, kurš redz ar tavām acīm, dzird caur ausīm un vienmēr, nepielūdzami, no sirds novēl tikai labu?

***

Zvaigžņu kuģis "Eriophora", ko virza Hokinga starojums no sava mazā melnā cauruma, ar ātrumu aptuveni 60 000 km/s izpēta Galaktikas plašumus. Desmitiem, simtiem apļu ap kodolu ... un neviens nezina gala mērķi. "Bet šāds lidojums prasīs miljoniem gadu," jūs sakāt, un jums būs taisnība. Tā ir Zemes izvirzītā misija, un "Eriophora" ir veidota, ņemot vērā ģeoloģiskos laikmetus, kas to sagaida. "Eriophora" apkalpe būtu bijusi neliela pilsēta, taču lidojuma laikā uz lidojošās pasaules klājiem vienlaikus netiek sastapts vairāk nekā 1% zvaigžņu ceļotāju. Simtiem tūkstošu gadu katrs no viņiem pavada ledainā miegā, gandrīz nāvē, lai uz dienu vai divām paceltos no kapa, lai veiktu savu maiņu. Tikai mākslīgais intelekts, vārdā Šimps, nekad neguļ... bet pat viņš nezina visus norādījumus, ko savā programmā ir noteikuši vadības centra cilvēki, kuri palika tālu pagātnē.

Zeme ir aizmirsusi par "Erioforu". Tikai dīvaini radījumi ik pa laikam izlec no "Eriophora" izveidotajiem portāliem neskaitāmajās Piena Ceļa zvaigžņu sistēmās.

***

Viņa ticēja misijai no visas sirds.

Bet tas bija pirms sešdesmit miljoniem gadu.

Kā jūs varat sākt sacelšanos, ja esat nomodā tikai vienu dienu no miljona? Kā jūs plānojat sazvērestību, kad mazā saujiņa potenciālo sabiedroto mainās ar katru maiņu? Kā cīnīties ar ienaidnieku, kurš nekad neguļ, kas redz tavām acīm, dzird caur ausīm un vienmēr, nerimstoši, no sirds novēl tikai to labāko?

Sandejai Azmandinai tas būs jānoskaidro.

Par rakstnieku ir rakstīts.

https://www.lffb.lv/raksti/lasit-talak/piters-votss-klasika-zinatnieks-kas-raksta-zf

https://www.lffb.lv/raksti/lasit-talak/piters-votss-juras-zvaigznes

Pīters Votss. Ehopraksija

Daniels Brūkss, atvaļinājies paša ivēlētā trimdā pēc kļūdas, kas paņēma septiņu tūkstošu četrsimt astoņdesmit divu pacientu dzīvības, ir spiests meklēt glābiņu no cīņas ar zombijiem noslēpumainā Divpalātu ordeņa klosterī. Viņš pat nezina, ka no Oregonas tuksneša viņam ir lemts nokļūt Saules sistēmas ugunīgajā sirdī, apciemot dievību, kas ir lēnāka par ledājiem, caururbjošāka par vampīriem un nežēlīgāka par trakiem zinātniekiem. Cilvēces ērkšķu vainags grasās pagriezt savas adatas uz iekšu, taču pagaidām kaut kas milzīgs un svešs ārpus Zemes singularitātes bezgalīgā Saules izcilību fraktāļu ainavā mēģina iztēloties, ko nozīmē būt Siri Kītoni...