Oskara Vailda dzīve bija neparasti spilgta un krāsaina, taču mūža pēdējos gadus Parīzē viņš pavadīja vientulībā un nabadzībā. Šajā spoži uzrakstītajā romānā, kurā iztēle sajaucas ar realitāti, Vailds ļaujas atmiņām un pārdomām par savu bērnību, rakstnieka slavu, homoseksuāļa problēmām. Autors atspoguļo ērkšķaino ceļu, ko gājis viens no valdzinošākajiem pasaules literatūras pārstāvjiem, parāda viņa slavas virsotnes un traģēdiju, ļauj ieraudzīt viņa personību un laikmetu.
“Pīters Akroids ne tikai meistarīgi rīkojas ar valodu un ticami ataino Vailda asprātību epigrammās un paradoksos, bet arī precīzi parāda to, cik neaizsargāts un vientuļš šis cilvēks bijis aiz savas maskas. Pilnīgi satriecoši.”(The Times)
“Neparasts intelektuāls sasniegums, dziļi izjusta cilvēciskā traģēdija.” (Literary Review)
“Šādas grāmatas pārbaudes akmens ir jautājums, vai Oskars pats būtu varējis to uzrakstīt, un atbilde ir – jā.” (Financial Times)
https://www.tvnet.lv/6149865/piters-akroids-oskara-vailda-testaments
Vēstījums un pilsēta Pītera Akroida romānos “Dens Līno un Laimhausas Golems” un “Doktora Dī māja”
Pilsētas var tikt aplūkotas ne tikai no ģeogrāfiskās lokācijas skatupunkta. Tās var apskatīt arī caur sociālās struktūras perspektīvu. Daudzi literatūras autori izmanto tādu mākslinieciskos izteiksmes līdzekli kā personifikācija savos darbos, kur, piemēram, pilsētām tiek piedēvētas cilvēka īpašības un tās tiek izmantotas kā stāsta varoņi iekš darba vēstījuma. Viens no autoriem, kas izmantojis šo māksliniecisko izteiksmes līdzekli un aplūkojis pilsētu no dažādiem skatupunktiem ir Pīters Akroids, kur viņš savos romānos, kā arī citos darbos apraksta Anglijas galvaspilsētu Londonu. Šis pētījums ir veltīts stāstījuma veidu analīzei iekš Pītera Akroida romāniem „Dens Līno un Laimhausas Golems” un „Doktora Dī māja”. Pētījuma mērķis ir analizēt kā Akroida romānu stāstījums nodod vēstījumu par Londonu un tās kultūru. Darbā izmantotās metodes ietver sevī teorētisku literatūras apskatu par tādām tēmām kā mitoloģija un stāstījuma veidu teorija, kā arī teksta analīzi. Rezultāti rāda, ka abos Akroida romānos tikuši izmantoti vairāki stāstījuma veidi, kas liek lasītājam aplūkot pilsētu no dažādām perspektīvām, turklāt, savstarpēja saikne starp pagātni un tagadni, ka arī mistērijas klātbūtne pilsētā veicina lasītāja izpratni par Londonu šo romānu ietvaros. Secinājumi rāda, ka Akroids ataino Londonu kā drūmu un noslēpumainu vietu, kur satiekas un apvienojās pārdabiskas parādības un mīti.
https://dspace.lu.lv/dspace/handle/7/33576
Rakstnieks.
Pīters Akroids (an. Peter Ackroyd; dzimis 1949. gada 5. oktobrī Londonā) ir britu rakstnieks, dzejnieks un literatūras kritiķis.
1971. gadā ieguva maģistra grādu Kembridžas universitātē, pēc tam divus gadus pavadīja Jēlas universitātē ASV.
Pēc atgriešanās dzimtenē viņš strādāja par The Spectator redaktoru un kopš 1986. gada sāka sadarboties ar London Times, kur tika publicētas viņa grāmatu recenzijas.
Savu karjeru literatūrā sāka ar dzeju: 1973. gadā viņš izdeva savu debijas dzejoļu krājumu “London Lickpenny”, pēc tam “Lauku dzīve” (1978), “Entertainment Perley” (1987). 1982. gadā viņš izlaida savu pirmo romānu.
Amerikas Mākslas un zinātnes akadēmijas ārvalstu goda loceklis (2006). Akroids ir atklāts gejs.
1982. gadā tika publicēts viņa pirmais romāns "Londonas lielais ugunsgrēks". Jau šajā darbā ir redzami galvenie rakstnieka darba motīvi - interese par pagātni un tās atspoguļojums literatūrā, angļu vēstures un kultūras slaveno personāžu biogrāfijas reālu detaļu sajaukšana ar literāru darbu sižeta motīviem un varoņiem, kā arī autora fantastika. Teksta pamatā ir atsauces uz Čārlza Dikensa un viņa romāna “Mazā Dorita” biogrāfiju. Romāns "Oskara Vailda testaments" (1983) ir autora versija par slavenā rakstnieka pēdējiem dzīves gadiem, kurš bija spiests doties emigrācijā.
Pēc tam sekoja romāns “Hawksmoor” (1985), kurā autors pievēršas arhitektu Nikolaja Haksmūra, Džona Vanbru un Kristofera Rēna personībām. 1987. gadā tika izlaists romāns "Chatterton", kurā Akroids veido sižetu ap slaveno literāra apmāna vēsturi - jauns britu dzejnieks Chatterton savus darbus prezentēja kā nezināma viduslaiku autora dzejoļus, un vēlāk kļūst par literārā mīta varoni.
Romānā "The House of Doctor Dee" (1993) Akroids atsaucas uz 16. gadsimta okultista Džona Dī personību. Romāna sižets ir savāds savijums starp šī zinātnieka un mūsdienu notikumu rakstnieka dzīves vēsturi. Šajā romānā Akroids atsaucas uz zinātniskās fantastikas žanru, neaprobežojoties tikai ar vēsturisko realitāti.
"Dan Leno un Golem no Limehouse" (pazīstams arī kā "Elizabetes Kreisa process", 1994) Akroids pievēršas vēsturiskā detektīva žanram - tumšas slepkavības stāsta aprakstam Viktorijas laika Londonā, kurā iesaistītas tādas vēsturiskas personas kā Kārlis Markss, Čārlzs Bebidžs un Džordžs Gissings. Īpašu šī darba apkārtnes oriģinalitāti dod kokniju sadzīves un Londonas mūzikas zāļu aktieru dzīves apraksts.
1996. gadā Akroids izlaida vēl vienu zinātniskās fantastikas romānu “Miltons Amerikā” - alternatīvs stāsts, kas veltīts 17. gadsimta angļu dzejniekam un sabiedriskajam darbiniekam Džonam Miltonam - it kā vajāts restaurācijas laika, viņš aizbēg uz Ziemeļameriku.
Romānā "Platona vēstules" (1999) Akroids glezno tālas nākotnes fantāziju pasauli, kurā vēsturnieki mēģina atjaunot mūsu laika realitāti, balstoties uz atlikušajiem rakstiskajiem avotiem. Viņu meklēšanas sirreālie rezultāti ļauj mums domāt par mūsu vēsturisko zināšanu piemērotību un attiecībām starp rakstīšanu, zināšanām un realitāti.
Romānā "Londonas dramaturgi" (2004) Akroids apraksta fantastisku stāstu par liela mēroga falsifikāciju - pēkšņi 18. gadsimta angļu literārā sabiedrība ir satriekta ar jauniem relikviju atradumiem, kas saistīti ar Viljama Šekspīra dzīvi un daiļradi. Šo notikumu apoteoze ir lielās rakstnieces nesen atrastās lugas svinīga iestudēšana. Romānā Čārlzs un Marija Lemi tiek attēloti kā vieni no galvenajiem varoņiem.
Metaromāns "Viktora Frankenšteina žurnāls" (2008), ir slavenā Marijas Šellijas romāna, kas rakstīts Viktora Frankenšteina vārdā, versija, kurā varoņi ir pati rakstniece Perija Šellija, Bairons un neveiksmīgā zinātnieka radītais briesmonis.
Akroids ir arī literāro biogrāfiju, jo īpaši Bleika un Viljama Šekspīra, kā arī vēsturisko un topogrāfisko grāmatu "Londona" un "Temza" autors.
Doktora Di māja.
Pīters Akroids ir viens no populārākajiem mūsdienu angļu rakstniekiem, intelektuālis, zinātnieks, izcils Lielbritānijas vēstures pazinējs un popularizētājs. Viņa grāmatas "Dr Dee māja", "Elizabetes Kreisa process", "Londona, biogrāfijas" un angļu klasiķu fundamentāli dzīves apraksti ir kļuvušas par pasaules bestselleriem. "Dr Dee māja" ir romāns, kurā 16. gadsimta un mūsdienu realitāte un daiļliteratūra ir savstarpēji sarežģīti savstarpēji saistītas. Jaunais londonietis, zinātnieks Metjū Palmers, manto no tēva vecu māju un drīz veic pārsteidzošu atklājumu: viens no tā bijušajiem īpašniekiem bija leģendārais doktors Dī - melnais burvis, alķīmiķis un burvju mākslinieks, homunkuļu radīšanas speciālists. Tagad, pateicoties Akroida iztēlei, slavenajam Elizabetes laikmeta mistiķim būs jādzīvo zem tā paša jumta ar mūsu mūsdienu Metjū, kura liktenis ir cieši saistīts ar Džona Dī likteni ...
https://www.livelib.ru/book/1000324013-dom-doktora-di-piter-akrojd
Miltons Amerikā.
Mūsdienu angļu rakstnieka Pītera Akroida romānu var attiecināt uz tagad populāro žanru - “alternatīvo vēsturi”. Autors aicina mūs iedomāties, kas notiktu, ja lielais angļu dzejnieks Džons Miltons (1608-1674), bēgdams no karaļa vajāšanām, dotos uz ārzemēm, lai pievienotos puritāņu kolonistiem Jaunanglijā.
https://www.livelib.ru/book/1000019885-milton-v-amerike-piter-akrojd