Atklājums aizpilda paleoantoloģiskiem atklājumiem nabadzīgo posmu starp ilgo vienšūņu valdīšanas laiku (tie parādījās pirms 3,5 miljardiem gadu) un kembrija sprādzienu (pirms 540 miljoniem gadu). Pēdējā radās milzīgs visdažādāko dzīvnieku skaits, kas līdz mums nonākuši pārakmeņojumu veidā.
Dažāda veida daudzšūņu pēdas starp abiem šiem laikmetiem var saskaitīt uz pirkstiem. Bet sarežģītā pāreja no vienšūņu formām uz daudzšūņu formām ir viens no pašiem svarīgākajiem evolūcijas soļiem, kas pēc pēdējiem atklājumiem ir noticis Zemes apledojuma laikmetā, bet sekojot Breina atklājumam, pat pirms tā. Otavia antiqua attīstījās pirms pirms globālā apledojuma, pārdzīvoja šo notikumu un eksistēja gandrīz līdz pašam kembrija sprādzienam.
Kā pirmie sūkļi (vai sūkļiem ļoti līdzīgi radījumi) pārdzīvoja šo aukstumu - to vēl nāksies saprast.
Bet vispār biologi uzskata, ka Otavia lieliski jutās samērā siltos un mierīgos ūdeņos, lagūnās. Šie radījumi ēda baktērijas un aļģes, ko ievilka savās mutēs ar viciņu palīdzību, kas atradās ķermeņa ārpusē. Kā jau visiem sūkļiem, Otavia antiqua barības uzņemšanai un tās atlieku izvadīšanai kalpoja vienas un tās pašas atveres. Paleontologi arī izpētīja fosiliju minerālsastāvu un iekšējo struktūru, salīdzinot to ar zināmiem senāko vienšūņu koloniju pārakmeņojumiem, norādot, kādēļ pēc viņu domām, Otavia antiqua nevar uzskatīt par mikrobu darbības produktu vai arī baktēriju koloniju atliekām.
Mūsu priekšā ir iespējams paši pirmie plēsoņas uz Zemes, kas sāka evolūcijas cīņu par izdzīvošanu, kas beidzās ar cilvēka rašanos, nobeigumā saka pētījumu autori.
Raksts sadaļā "Apkārt Zemes lodei" no žurnāla "Tehņika - molodeži" 2013. gada 6. numura.
Raksts par to pašu angļu valodā.
Raksts angliski ar attēliem.
http://in2eastafrica.net/oldest-animal-ever-found-in-namibia/