Tas arī parādās tālākā dienesta gaitā. Par asu uzskata iznīcinātāja pilotu, kurš ir notriecis 5 ienaidnieka lidmašīnas, Jēgers to paveic vienā dienā.
Pēc kara viņš kļūst par lidotāju izmēģinātāju NACA (NASA priekšgājējā), kur viņam uztic vadīt eksperimentālo lidmašīnu Bell X-1.
Tās uzdevums bija pārsniegt skaņas ātrumu, kas līdz šim nebija izdevies, jo parastāki lidaparāti esot tuvu pie skaņas ātruma sāka kļūt grūti vadāmi vai pat avarēja. Jēgeram tas arī izdevās 1947. gada 14. oktobrī. Turklāt visai dramatiskos apstākļos. Divas dienas pirms paredzētā starta viņš, jājot ar zirgu krīt un salauž divas ribas. Saprotot, ka tādu neviens pie lidojuma viņu nelaidīs, viņš noslēpj šo faktu, ar bandāžu nostiprina krūšu kurvi un, pārvarot sāpes, dodas uz lidmašīnu, paslēpis piedurknē slotas gabalu, jo ar tādu traumu bez palīgrīkiem viņš nespētu aiztaisīt lidmašīnas durvis. Ar to viss nebeidzas, jo ātruma rekorda brīdī visa lidmašīna dreb, it kā brauktu pa grants ceļu. Tomēr viss izdodas, lidmašīna sasniedz Mach 1.07 un augstumu 45,000 ft (13,700 m). Čārlzs Jēgers kļūst par varoni, vēl vairāk, kad atklājas, kādā stāvoklī viņš ir lidojis.
Kad Skots Krosfīlds kļūst par pirmo pilotu, kas pārsniedz Mach 2, drīz pēc tam Jēgers pārsniedz šo rekordu ar Mach 2,44.
Viņš ir arī pirmais ASV pilots, kas lidojis ar MiG-15, kad amerikāņu rokās nokļūst šī lidmašīna. Jēgera rekordlidojumu laiks turpinās visu dzīvi, lidojot ar dažāda tipa lidmašīnām. Uzdienējis līdz brigādes ģenerāļa pakāpei, viņš atvaļinās no armijas. Taču par viņa spējām liecina fakts, ka 2012. gada 14. oktobrī, svinot 65. gadadienu kopš izcilā lidojuma, viņš izdara to atkal, lidojot ar McDonnell Douglas F-15 Eagle Nellisa Gaisa Spēku bāzē - 89 gadu vecumā.