Savos darbos viņš bieži attēlo savu dzimto kvartālu un tā iedzīvotājus, visvairāk rakstījis prozas darbus, kas tiek saukti par romaneto.[Rakstītā darba formu izgudrojis čehu rakstnieks Jans Neruda, aizņemoties vārda "romāns" itāļu diminutīvu formu, pēc būtības tas ir īss romāns - t.p.] Viņš kļūst par avīzes «Národní listy» redaktoru un cieši sadarbojas ar rakstniekiem, kuri ir saistīti ar pazīstamo almanahu «Máj». Arbess ir bijis almanaha dibinātāja - Jana Nerudas skolnieks. 1873. gadā par kādu rakstu viņam piespriež 15 mēnešus cietumā.
26 gadu vecumā Arbesam rodas drosmīga ideja - atrast jaunu literatūras žanru, kas varētu ieinteresēt, ne tikai čehu lasītāju, kurš 19. gadsimta 60. gados praktiski bija pārstājis lasīt čehu prozu, bet arī ieinteresēt visas pasaules lasītājus, ieskaitot Ameriku. Šāda forma izrādījās kaut kas garāks par noveli, bet īsāks par romānu - tas ir, "romaneto". Stāstījumā ir gan fantastiska, gan detektīva intriga.
Romaneto ir noslēpumains stāsts ar kādu mīklu. Ja tajā viena mīkla tiek atrisināta, tūlīt parādās jauna. Trauksme neatstāj tekstu līdz pašam pēdējam epiloga vārdam un iespaido lasītāju vēl pēc tā beigām. Intelektuālā bezbailība un prāta asums te saplūst ar šausmām un bailēm. No šī redzes viedokļa romaneto žanrs ir tuvs noslēpumainajiem Edgara Alana Po stāstiem, taču beigās tomēr runa ir par tipisku Eiropas žanru. Šāda veida pirmajā tekstā, romaneto «Iespīlētais sātans» (Ďábel na skřipci) Arbess izsakās gandrīz jokojot, taču jau trešais romaneto «Svētais Ksavērijs » (Svatý Xaverius; 1873) kļūst par pašu tipiskāko žanra paraugu un vienlaikus arī par pašu populārāko Arbesa darbu, kas spēj ieinteresēt un saviļņot lasītājus līdz mūsu dienām.
Romaneto «Svētais Ksavērijs» piedzīvoja tādus panākumus tāpēc, ka tur bija aprakstīts ticams notikums. Mirstošā Svētā Ksavērija glezna, ko radījis gleznotājs Palko, patiešām atrodas Svētā Mikulaša dievnamā un vēl šodien ar interesi var apskatīt dīvaino, patiesi noslēpumaino gleznas kompozīciju. Pēc Svētā Ksavērija panākumiem Jakubs Arbess izdod vēl veselu rindu romaneto un romānu (ap 40).
Paši sekmīgākie ir: «Ņūtona smadzenes» (Newtonův mozek; 1877, kas veltīts karu problēmai cilvēces vēsturē), «Dēmons ar pelēkām acīm» (Sivooký démon), «Madonna Brīnumdare» (Zázračná madona), «Krustā sistā» (Ukřižovaná), «Kandidāti uz eksistenci» (Kandidáti existence; romāns - sociālistiska utopija, 1878. Nākotne, ko nosapņo varoņi), «Štraihpudliki» (Štrajchpudlíci; nepabeigts romāns 1880, kas līdzjūtīgi tēlo čehu strādnieku dzīvi).
1867. gadā Jakubs apprec virpotāja meitu Džozefīni Rabohovu (1843-1912), kurai nedēļu pirms kāzām piedzimst meita no citas laulības, taču drīz tā nomirst. Pārim ir meitas Olga (1868-1940) un Poliksēna (1877-?), kura pēc laulībām dzīvo Berlīnē, un dēls Edgars, kurš mirst 11 gadu vecumā. Olga arī ir tā, kura rūpējas par tēvu un viņa literāro mantojumu, kopjot viņu līdz nāvei un pierakstot tekstus, ko diktē tad jau aklais tēvs. Jakubs Arbess mirst 1914. gadā, īsi pirms Pirmā pasaules kara sākuma.
http://archivsf.narod.ru/other/vlad_1.htm
No čehu Vikipēdijas.