Viena no lielākajām senatnes mīklām ir ēģiptiešu piramīdas. Līdz pat šodienai nav precīzi noskaidrota ne to celtniecības tehnoloģija, ne sākotnējais lietojuma mērķis. Jau pirms 150 gadiem eģiptologi apšaubīja, ka piramīdas bijušas iecerētas vien kā faraonu atdusas vieta. Ja reiz Heopsa piramīdu 20 gadus cēla ap 100 tūkstošu cilvēku, vai tiešām tik milzīgi resursi tērēti vien kapenēm?

Observatorijas, bākas vai atlantu mantojums?

Reti par kuru senatnes objektu būs tik daudz versiju kā par Ēģiptes piramīdām. Un katrai no tām ir savi piekritēji un kaismīgi pretinieku – sākot no viduslaiku mūka Bernarda pieņēmuma, ka tās savulaik būvētas graudu uzglabāšanai, līdz kosmiskām versijām – vienaldzīgo nav. Iespējams, piramīdas tiešām liecina par reiz notikušu paeokontaktu, taču tikpat labi tā var būt sava veida oda seno cilvēku apķērībai un inženieru mākslai.

Kādas ir populārākās hipotēzes? Sāksim ar racionālo. Tā kā piramīda ir precīzi orientēta uz visām debespusēm, bet tās pakāpienu skaits atbilst dienu skaitam gadā, tā izpildījusi astronomiskās observatorijas funkcijas.

Tālāk seko dažādas kosmiskās teorijas, kuras, lai arī interesantas, tomēr izklausās maz ticamas.

Piemēram, franču zinātnieki Belizals un Šomers uzskatījuši, ka Lielā piramīda Gizā kalpojusi kā gigantiska navigācijas stacija. Šīs piramīdas kopijas kā savdabīgi GPS uztvērēji zvaigžņu kuģos kalpojušas ceļa atrašanai kosmosa plašumos.

Savukārt ufologi uzskata, ka piramīdas cēluši citplanēteši, kuriem bijuši nepieciešami orientieri starpzvaigžņu kuģu nosēdināšanai. Daudzi domā, ka bāku funkcijas pilda joprojām.

Vēl viena teorija vēsta, ka senie ēģiptieši mācējuši koncentrēt kosmisko enerģiju un piramīdas celtas tieši šim nolūkam. Enerģija bijusi paredzēta faraoniem, kuri ar tās starpniecību cerējuši dzīvot mūžīgi.

Interesantu pieņēmumu izvirzījis britu matemātiķis Džons Legons – pēc viņa domām, pašā celtnes formā iešifrēts milzīgs informācijas daudzums par visu civilizāciju esamību jau pirms piramīdu celtniecības. Tā kā piramīdas pamatnes attiecība pret tās augstumu ir vienāda divkāršam Pī skaitlim, tad piramīda var būt Ziemeļu puslodes kartogrāfiskā projekcija mērogā 1:43 200. Pat ja seno ēģiptiešu civilizācija ietu bojā, tik iespaidīgas celtnes noteikti saglabātos un jauno civilizāciju pārstāvji varētu apgūt senās zināšanas.

Eļļu ugunī, runājot par piramīdu būvētāju ārpuszemes izcelsmi, vēl pielēja visā pasaulē pazīstamais šveiciešu rakstnieks Ērihs fon Denekens, kurš apgalvoja, ka Lielo piramīdu cilvēka spēkiem uzcelt nemaz nebija iespējams. Vēl jo vairāk tāpēc, ka piramīdas celtniecības laikā ēģiptiešiem nemaz neesot bijis virvju gigantisko akmens bluķu vilkšanai. Uz kritiķu iebildumiem, kas šīs “neeksistējošās virves” lielā daudzumā apskatāmas Kairas muzejā, Denekens atbildējis: “Piramīdas ir daudz senākas par vissenākajām virvēm.”

Dievi un to vietnieki

Ja ticēt arābu un citiem avotiem, kā arī senajām leģendām, piramīdas tikušas uzceltas pirms aptuveni 13 tūkstošiem gadu, kas tieši sakrīt ar leģendārās Atlantīdas civilizācijas uzplaukumu. Ar to saistās tā sauktā Hērodota hipotēze.

Hērodota aprakstītajā “Pazudušajā pilsētā” daudzi saskatīja līdzību ar Atlantīdu, un tā radās versija, ka atlanti, bēgot no katastrofas, pārcēlušies uz Ēģipti, kur arī uzbūvējuši piramīdas – pieminekli zudušajai pilsētai.

Ir vēl fantastiskāks variants – atlanti paši bijuši atnācēji no citas planētas, tādēļ arī viņu civilizācija bija tik augsti attīstīta salīdzinot ar zemes kultūrām. Visticamāk, aborigēni uzskatīja atlantus par dieviem to plašo zināšanu un tehnoloģiju dēļ. Rezultātā radās atlantiem veltīts kults. Šīs versijas piekritēji tās apstiprinājumu saskata faktā, ka ēģiptiešu faraoni sevi dēvēja par Saules dēliem, skaitījās par dievības iemiesojumu uz Zemes, krāsoja sejas baltas, nēsāja gaišas parūkas un liekās bārdas. Lai arī ēģiptieši lielākoties ir ar patumšu ādas krāsu un brūnacaini, visās viņu kultūrās sastopami baltādainu un zilacainu dievu apraksti. Ar šo versiju saistās arī mumificēšanas tradīcija.

Kā zināms, faraonu ķermeņus pēc nāves mumificēja. No tiem izņēma iekšējos orgānus, piesūcināja ar balzamējošiem šķidrumiem un tad rūpīgi sabindēja. Pēc angļu pētnieka Olivera Teilora domām, senie ēģiptieši nebūt nebija tik zinoši, viņi vienkārši kopēja “dievu-atlantu” dzīvesveidu un darbības. Proti, viņi redzēja, kā atlanti operēja savus slimniekus, pēc šīs manipulācijas pārtina viņus apsējiem un ievietoja speciālās kapsulās, līdzīgi kā mūsdienās reanimācijā. Pilnīgi iespējams, ka sevišķi smagus pacientus ieveda anabiozē un ar kosmisko kuģi nosūtīja uz dzimteni (ja pieņem teoriju par atlantu izcelsmi no citas planētas).

Ēģiptieši varēja nonākt pie slēdziena, ka visas šīs manipulācijas veicina ne vien izveseļošanos, bet arī mirušo atdzīvināšanu. Un tad viņi sāka imitēt atlantu darbības: mumificēja mirušo faraonu ķermeņus, ievietoja kapsulās – sarkofāgos, bet tos savukārt piramīdās, kuras bija milzīgo starpzvaigžņu kuģu kopijas.

Ceļš uz debesīm

Ja ticam šai versijai, tad piramīdas nebūt nebija mūžīgās atdusas vietas. Tiem, kuri tajās atradās, bija jānokļūst citā pasaulē un jāatdzīvojas. Ne velti saskaņā ar senajiem mītiem faraonu dvēsele vispirms ceļoja pa Ozīrisa valdījumā esošo pazemes pasauli Duatu, no kurienes bija iespējams sasniegt Nedziestošo Zvaigzni. Starp citu, saskaņā ar senēģiptiešu kosmoloģiju Duata atrodas nevis pazemē, bet gan debesīs. Turklāt tās atrašanās vieta ir starp Lauvas un Oriona zvaigznāju.

Kā raksta pazīstamais pētnieks Zaharijs Sitičs grāmatā Kāpnes uz debesīm. Nemirstību meklējot, mirušajam faraonam savā ceļā nācās pārvarēt 12 posmus un izturēt vairākus pārbaudījumus, pēc kuriem dievietes viņu sagatavoja debesu ceļojumam. Kopā ar viņām faraons iznāca no piramīdas un laivā pārcēlās pāri Niedru ezeram. Pēc tam viņam nācās iziet cauri klinšu aizai un nonākt kaut kādā tuksnešainā teritorijā. Saskaņā ar mūsdienu pētījumiem šis tuksnešainais plato bija 25x65 kilometrus liels. Bet, ja reiz tā, tad varbūt runa ir par kosmodromu? Ne velti seno ēģiptiešu freskās dieva Ar debesu barka atrodas ieapaļa kalna virsotnē vai arī liesmu apņemta gluži kā raķete traucas uz debesīm. Savukārt pēdējā posmā mirušais valdnieks ieņēma vietu starp diviem dieviem un kopā ar viņiem uzlidoja debesīs.

Nav zināms, vai senie ēģiptieši ticēja faraonu miesiskajai atdzimšanai, vai arī runa bija par no miesas valgiem atbrīvotas dvēseles ceļojumu. Taču, ja ticam versijai par atlantu atdarināšanu, tajā lieliski iederas gan teorijas, ka piramīdas pildīja informācijas vai enerģētiskā centra lomu, gan versija, ka tās kalpojušas kā bākas kosmosa kuģiem. Lai nu kā, bet tiešas atbildes uz jautājumu, kādēļ gan senajiem ēģiptiešiem bija vajadzīgas tik gigantiskas būves, pagaidām nav. Šī mīkla vēl gaida savu atminējumu.