Nelielā dieviete

1801.gada 1.janvārī itāļu astronoms Džuzeppe Piacci atklāja jaunu kosmisko objektu starp Marsa un Jupitera orbītām. Pats lielākais asteroīdu joslā, līdz pilnvērtīgai planētai tas tomēr nevilka – tikai 950 kilometru diametrā. Tā ka arī vārds tam tika ne no pašas svarīgākās dievietes, kaut arī diezgan nozīmīgas. Cerera, otrā Saturna un Rejas meita, “pārvaldīja” senajiem romiešiem auglību. Pundurplanētas statusu Cerera ieguva tikai 2006.gadā, līdz tam tā bija tikai viens no asteroīdiem. Starp citu, ar tās “paaugstināšanu pakāpē” tika “pazemināts” līdz pundurplanētai Plutons, kurš veselus 76 gadus tika uzskatīts par Saules sistēmas devīto planētu.

Atnācēji ciemos pie faraoniem

Līdz šai vasarai neviens negaidīja no Cereras īpašus pārsteigumus, citplanētieši, ja viņi ir, visticamāk izvēlētos dzīvošanai daudz piemērotāku objektu, nekā salīdzinoši neliela planēta, apmēram trešdaļā sastavoša no ledus. Taču 2007.gadā no Kanaveralas raga tika palaista raķete Delta-2, uz kuras uz asteroīdu joslu sūtīja zondi Dawn. Projektam NASA nepažēloja pusmiljonu dolāru. Pēc četriem gadiem zonde nokļuva līdz asteroīdam Vesta un pirmo reizi nofotografēja tā virsmu. Tomēr tad iztika bez sensācijām – taču nākošajiem kosmiskajiem tūristiem tagad ir sīka Vestas karte.

Bet lūk pirmie Cereras uzņēmumi no tuva attāluma nodemonstrēja NASA’i un pasaulei brīnumainu piramīdu. Daži zinātnieki uzmanīgi pieļauj, ka tai ir mākslīga izcelsme. Paši drosmīgākie prāti jau velk paralēles starp tālo pasauļu noslēpumainajiem meistariem un senēģiptiešu celtniekiem. Kāpēc gan citplanētieši nevarētu būt viesos pie faraoniem?

Marsiešu hronikas

Noslēpumainā piramīda uz Cereras – tas ir pēdējais (uz šodienu), taču tālu ne pirmais noslēpumainais kosmiskais objekts, kuram pieraksta mākslīgo izcelsmi. Visvairāk “rokām darināto” artefaktu atrada, protams, uz Marsa. Protams, pats pazīstamākais no tiem – cilvēka seja, kura satrauca pētnieku iztēli vēl pirms 40 gadiem. Gaišā seja (patiesi gaisāka par to aptverošo Marsa augsni) izgaismojās uz fotoattēliem, kurus izdarīja 1976.gadā kosmiskais aparāts Vikings. Par patiešām esošo līdzību ar senēģiptiešu radīto viņu tāpat sauca par “marsiešu sfinksu”. Sejai apkārt, starp citu, tika atklātas arī gigantiskas piramīdas... Tomēr, sekojošie uzņēmumi, kurus veica no citiem punktiem ar daudz mūsdienīgāku tehniku XX gadsimta beigās, pierādīja: “seja” bija tikai gaismas un ēnas spēle. Bet piramīdas izrādījās par parastām klintīm.

Optiskais māns?

Daudz ilgāk noturējās leģenda par marsiešu kanāliem. Vēl 1877.gadā itāļu astronoms Džovanni Okiaparelli saskatīja dīvainas līnijas uz Sarkanās planētas. Viņš arī pirmo reizi izmantoja terminu “kanāli” un ļoti uzmanīgi pieļāva to mākslīgo izcelsmi. Drīzumā amerikānis Persivals Lovells, kurš novēroja Marsu no personīgās observatorijas, iezīmēja kartē vairāk kā 600 kanālus. Uz jautājumu: “Vai ir dzīvība uz Marsa?” – Lovells atbildēja viennozīmīgi: “Ir!” Un kanāli it kā no sausuma sirgstošo marsiešu izveidoti, lai apūdeņotu lauksaimniecības ar kūstošo polu cepuru ūdeni. Tieši pēc šī brīnišķīgā entuziasta grāmatas “Marss kā dzīvības mājoklis”, kura gaismu ieraudzīja 1908.gadā, daudzi noticēja marsiešu eksistencei. Taču visu sabojāja Sarkanās planētas mākslīgais pavadonis Mariner-9, kurš 1972.gadā uzņēma gandrīz visu Marsa virsmu. Izrādījās, ka neliela kanālu daļa – dabiskās reljefa krokas. Bet pārējā, par nožēlu, mums ir darīšana ar banālu optisko ilūziju.

Slimība ārstēšanu neprasa

Vispār ne tik jau banāls. Šai ilūzijai ir nosaukums. Psihiatri uzskata, ka šeit var lietot terminu “pareigolija” – tas ir, kad miglaini un nesaprotami redzes tēli tiek uztverti kā kaut kas pilnīgi noteikts, labi zināms novērotājam. Ēnas liekas kā kanāli, bet piekalnītes un ieplakas izvietojas sejas veidā. Taču tas ne obligāti nozīmē, ka mums ir darīšana ar slimību, kurai nepieciešama nopietna ārstēšana. Katram noteikti kaut reizi dzīvē izdevies redzēt kalna siluetā – seju, teiksim, dzejnieka; mākonī – dievišķu atklāsmi; bet – apļos ūdenī – neredzētu zvēriņu.

Ko redzēja kosmonauti?

Pat daudzkārt pārbaudīti uz psiholoģisku noturību kosmosa pakļāvēji reizēm atzinās, ka redzēja tā necauredzamajā melnumā kaut ko nesaprotamu. Protams, šīs kosmonautu atklāsmes (astronautu, taikonautu) netika izpaustas plašām masām. Tā, Nilam Armstrongam, pirmajam cilvēkam uz Mēness, pieraksta frāzi: “Šeit ir sveši kosmosa kuģi!”. Astronauta sarunu ar lidojuma vadības centru ierakstu entuziasti, diemžēl, neuzrāda... Mūsu valstī daudzi uzskata, ka nezināmus starpgalaktiskus kuģus redzēja pats Jurijs Gagarins – tāpēc, sak, viņa dzīve arī aprāvās tik agri. Taču ja arī pirmie no kosmonautiem arī runāja par kaut ko tamlīdzīgu, to var izskaidrot ar pareidoluju. Kosmisko pirmceļotāju nervu spriedze principā attaisno optisko ilūziju.

Kontakti NLO

Nedaudz sarezģītāk lietas attiecas uz dažādu valstu pilsoņiem, kuri regulāri novēro nezināmus lidojošos objektus (NLO) ikdienas dzīvē. Neatraujoties no zemes virsas. Šie objekti mēdz būt dažādi. Ufologi (NLO pētnieki) izšķir sešus kontaktu ar viņiem veidus. Pirmā, otrā un trešā vieda – ieraudzīji, sajuti, aprunājies, vienkārši sakot. Ir vēl kontakts ceturtā veida, “nolaupīšana”, taču tas jau ir liels retums. Vai šajos gadījumos novērotāji kļūdās? Bet ja kļūdās, tad kāpēc viņu savācas tik daudz? Desmitiem tūkstošu cilvēku nevar aloties, tā taču?

Šai tēmai var veltīt veselu mūsu izdevuma numuru, pat ne vienu. Bet pagaidām pieminēsim, ka nezināmo objektu tipu daudzveidība un skaits ir tāds, ka atliek vien izbrīnīties par šo mūsu saprāta brāļu tehnisko ideju daudzveidību. Taču no tā nevajag secināt, ka viss neparastais mums tikai liekas. Jo vairāk, ka daži novērotāji Lielbritānijā novēroja NLO tieši piramīdu veidā...

Spokaini viss

Un tomēr, vai mēs uzzināsim kaut kad nebūt par Cereras piramīdas īsteno dabu? Visdrīzāk, uzzināsim, pie kam gaidīt atlicis pavisam nedaudz. Jau šajā rudenī aparāts Dawn nolaidīsies līdz 1400 kilometriem virs pundurplanētas virsmas. Bet ziemā, tuvāk Jaunajam gadam – vispār līdz trīssimt ar astīti. Lūk te tad mēs sapratīsim, vai mums ir darīšana ar darbīgo citplanētiešu celtni vai arī ar kārtējo optisko ilūziju. Bet pagaidām var aizdomāties vēl par vienu mīklu. Cita kosmiskā zonde, Rosetta, kura palaista neilgi pirms tagad izslavētā aparāta Dawn, atrada uz Čurjumova-Gerasimenko komētas citplanētiešu mikrobus. Dzīvus? Paskatīsimies...