Vētrā paslēpts laika portāls?
Godārs 1935.gadā ar divplāksni Hawket Hart no savas bāzes Andoverā (Anglija) izlidoja uz Edinburgu (Skotija).
Tas bija nedēļas nogales izbrauciens, un svētdienā Godārs nolēma lidot pāri netālu no Edinburgas atrodošajam pamestajam Drēmas lidlaukam. Tas atradās tuvāk galamērķim, nekā lidosta, kurā viņš piezemējās.
Pirmā pasaules kara laikā būvētais Drēmas lidlauks bija nolemts pamestībai, aizaudzis ar zāli, angāri sabrukuši. Bijušā lidlauka vietā tagad bija ferma. Vietā, kur reiz bija novietotas lidmašīnas, tagad ganījās lopi.
Pirmdienā Godārs sāka lidojumu atpakaļ uz savu bāzi, bet viņš sadūrās ar dīvainu vētru, kas viņam sagādāja problēmas ar lidmašīnas vadīšanu.
Viņš lidoja atvērtā kabīnē virs pauguraina apvidus bez radio navigācijas palīgiem un palīgierīcēm. Spēcīgajā vējā ar savādiem brīni dzelteniem mākoņiem viņš zaudēja kontroli pār savu lidmašīnu, un tā sāka spirālveida kustībā tuvoties zemei. Godārs nespēja apturēt rotāciju, un viņš nebija pārliecināts par savu atrašanās vietu.
Viss izskatījās ļoti slikti, un viņš baidījās, ka ātrā krišana beigsies ar nokrišanu kalnos. Likās, ka viņam bija maz izredžu iziet no mākoņiem. Atskatījies pilots ievēroja, ka debesis bija tumšākas nekā jebkad, bet mākoņi bija dzeltenīgi brūni.
Godārs lidoja ar ātrumu 170 kilometru stundā, un joprojām krita. Pēc brīža, kas likās kā mūžība, viņam beidzot izdevās lidmašīnas gaitu izlīdzināt un izvairīties no katastrofas.
Tajā brīdī notika kas dīvains. Cenšoties noteikt savu atrašanās vietu, Godārs atskatījās. Sev par izbrīnu viņš pamanīja, ka debesis tagad pēkšņi apmirdzēja zeltaina saules gaisma, un viņš tuvojās pamestajam Drēmas lidlaukam.
Atskatījies Godārs ievēroja, ka tas bija tas pats lidlauks, bet viss bija savādāks. Angāri izskatījās jauni. Uz zemes atradās četras lidmašīnas: divas bija pazīstamie divplākšņi, bet nokrāsoti nepazīstamā dzeltenā krāsā; ceturtais bija monoplāns. Tas tiešām bija dīvaini, jo Britu karalisko gaisa spēku aviācijai 1935.gadā tādas lidmašīnas nebija. Mehāniķi bija ģērbušies zilos kombinezonos, bet tajā laikā visi britu aviācijas mehāniķi valkāja brūnus kombinezonus.
Vēl interesantāk bija tas, ka viņu neviens neievēroja. Viņš lidoja pāri lidlaukam, bet neviens mehāniķis nepievērsa ne mazāko uzmanību. Tas bija tāpat, it kā viņš cilvēkiem uz zemes būtu neredzams.
Pametot lidlauka teritoriju, Godāra lidmašīna atkal iekļuva vētrā, bet viņam veiksmīgi izdevās atgriezties savā bāzē.
Godārs par savu neparasto piedzīvojumu pastāstīja citiem pilotiem, bet neviens to neuztvēra nopietni. Draugi uzskatīja viņu par jukušu vai piedzērušos, un Godārs nolēma par šo notikumu daudzus gadus klusēt. Beidzot 1966.gadā viņš uzrakstīja par savu dīvaino tikšanos ar cita laika nepazīstamo vietu, kā viņš pats uzskatīja.
Ceļojums nākotnē?
1939.gadā Godārs pamanīja, ka Gaisa spēku lidmašīnas sāk krāsot dzeltenā krāsā, bet mehāniķiem tagad bija zilas uniformas.
Gaisa spēki tika pie jauna monoplāna, tieši tāda, kādu pilots jau bija redzējis sava dīvainā lidojuma laikā virs Drēmas lidlauka. Jaunais lidaparāts saucās “Maģistrs”.
Vai Godārs īsu brītiņu pabija nākotnē? Liekas, kā gan viņš varēja zināt, kā izskatīsies Drēmas lidlauks pēc četriem gadiem? Mīklaino gadījumu nav iespējams ne apstiprināt, ne atspēkot.