Šādu dāvanu kā limbažniekiem, tā sabraukušajiem ciemiņiem no Vidzemes, Kurzemes, Latgales, Zemgales un pat Pērnavas Igaunijā 23. jūlijā pasniedza biedrība "Siera klubs", SIA "Mārketinga komunikāciju aģentūra AD ASTRA" un Zemkopības ministrija Eiropas Savienības līdzfinansētās veicināšanas programmas "Mārketinga komunikāciju programma sieram un citiem piena produktiem" ietvaros.
Siers – dievu atzīts ēdiens
Jau sengrieķu mitoloģijā, Homēra un latviešu Indriķa hronikās kā dievu iecienīts ēdiens visbiežāk minēts siers. To, ka tas visiem ļoti garšo arī 21. gadsimtā, Limbažos apliecināja nevis daži, bet daudzi simti, pat tūkstoši cilvēku. Varenais degustācijas galds, ko čaklas saimnieces vairāku stundu garumā noklāja ar tūkstošiem sagrieztu siera šķēlīšu paplātēm, piesaistīja ar izskatu, smaržu un daudzveidību. Tādēļ arī kopumā vairāk nekā 80 kilogrami Monterigo, Čedaras, Holandes, Latvijas, Mālpils, Trikantālera, Trikātas BLUE, Kazdangas, Muižas, Našķa, Taizeļa, Brinzas, Tējas, Ķimeņu, Ņivas, Masdama un dažādi kūpinātie sieri burtiski izkusa ēdāju mutēs pārdesmit minūšu laikā. Ēda lieli un mazi, jauni un veci un katrs vai nu ar labu vārdu, vai ar smaidu apliecināja, ka siers patiešām ir tā vērts, ka tam par godu tiek rīkota balle.
Ne mazāka popularitāte sekoja arī jogurta un biezpiena degustācijai. Kad no siera vairs nebija palicis ne miņas, vairāk nekā desmit metrus garais degustācijas galds atkal sagaidīja pavāru saimi, kas trauciņos lēja dažādus jogurtus un pildīja biezpiena rozītes, greznotas ar zaļumiem.
Aprunājoties ar tiem, kuri ēda un slavēja, un kuri sieru šķēlīšu tūkstošus grieza, arī izskanēja atziņa, ka siers patiešām ir viens no cilvēka ēdienkartes pamatproduktiem. Tāpat, protams, piens un faktiski jau jebkurš piena produkts. Savukārt statistikas dati liecina, ka jo gads, jo pieaug piena un siera ražošanas apjomi. Tātad – ir, kas pērk un viens no pozitīvajiem mudinājumiem ir arī šādi svētki, dzīvā saikne, kas dod nesalīdzināmi vairāk par teoriju.
Latvijā mīl sieru!
Atklājot svētkus, Zemkopības ministrijas departamenta direktore Rigonda Lerhe sacīja, ka piensaimniecība Latvijā ir radusies dziļā senatnē, pārdzīvojusi garu attīstības ceļu, kļūdama par vienu no galvenajām tautsaimniecības nozarēm. Eiropas Savienība ir piešķīrusi līdzekļus projektam "Mārketinga komunikāciju programma sieram un citiem piena produktiem", kura ietvaros notiek arī svētki "Piena produktu balle" ar mērķi popularizēt šos produktus, atgādinot, ka piens pasaulē ir viens no svarīgākajiem un nepieciešamākajiem cilvēka uzturlīdzekļiem.
Biedrības "Siera klubs" prezidenti Vandu Davidanovu pamatoti var uzskatīt par asi, ap kuru jau deviņus gadus griežas ne vien siera un piena produktu, bet faktiski jebkuru lauku labumu popularizēšanas pasākumi. Piena ballē Limbažos viņa optimistiski uzsvēra: "Viss ir labi. Siera patēriņš ar katru gadu pieaug. 2002. gadā Latvijā ražoja 10 tūkstošus tonnu siera un vidēji viens cilvēks gadā apēda 4,1 kilogramu, bet pērn saražoti jau 23 tūkstoši tonnu siera un viens cilvēks patērēja ap 12 kilogramiem, biezpienu ieskaitot. Esmu pārliecināta, ka siera un citu piena produktu reitings celsies arī pēc šīs balles. Programma veidota pārdomāta, lai tiek gan mutei, gan ausīm, gan kājām un rokām. Pateicoties Eiropas līdzekļiem, ir bijusi iespēja sanākt un sabraukt tik daudz interesentiem, un katram ļauts pārliecināties par labumiem, kas top no piena, bet Limbaži svētku rīkošanai izvēlēti tāpēc, ka Vidzeme vienmēr bijusi bagātākais novads ar piena ražotājiem un piena pārstrādātājiem, un novēlu, lai to skaits vēl pieaug, jo ēdāji būs vienmēr."
Savukārt Rīgas Piena kombināta valdes priekšsēdētāja un biedrības "Siera klubs" valdes locekle Ināra Driksna, pārstāvot pārstrādātāju viedokli, akcentu lika uz zemnieku devumu: "Mēs taču visi esam kopā, jo, ja nebūs piena, nebūs arī piena produktu. Mums ir gods būt skaistajos Limbažos – vietā, ko visā Latvijā un arī Eiropā pazīst kā Monterigo siera tapšanas vietu."
Piensaimnieku centrālās savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks bija saskaitījis, ka katru dienu Latvijas ganāmpulkos kopumā izslauc vairāk nekā divus tūkstošus tonnu piena: "Lielākajā daļā pārstrādes uzņēmumu top dažādi produkti, un es pilnīgi droši apgalvoju, ka mūsu piena produkti ir vieni no veselīgākajiem Eiropā, jo tie ir dabiski, tie ir īsti." Viņš, pasniedzot diplomus, teica paldies lielāko piensaimniecību īpašniekiem.
Skatījās, klausījās, lēca, smēja, skrēja, cēla...
Vai šos vārdus var attiecināt uz Piena produktu balli? Nu, protams! Programma bija veidota tik pārdomāti, lai piena lietas iekļautu arī tā saucamās nemateriālās kultūras vērtību sarakstā.
Visradošāk to pierādīja Vidrižu teātra aktieri, uz brīdi Limbažus pārvēršot par Pienijas valsti. Kā jau īstā monarhijā, tur valdīja karalis Piens un viņa svīta. "Aiz trejdeviņiem kalniem, aiz trejdeviņām jūrām ir tāda zeme – Pienija. Tur visi ir laimīgi un veseli, jo patērē daudz piena produktu. Ar laiku Pienijas pavalstnieki apdzīvoja visu pasauli, radās daudz jaunu piena produktu. Pienija ienāca Latvijā un ienāca Limbažos," teica karalis Piens.
Un tad nu viņi nāca: savu krāšņumu, garšīgumu un lepnumu parādīt. Caur "Notikumiem Pienijā" savu rašanos izstāstīt: Latvijas, Itālijas, Anglijas un Francijas Čedari, Monterigo, Parmezāns, Rokforas siers un Trikātas BLUE, Holandes un Edamas, Latvijas un Brie, Tējas, Mālpils, Kazdangas, Muižas, Ķimeņu sieri un Taizelis. Raibus un vienkrāsainus brunčus un šalles balles valsī plivināja ogu un augļu jogurti, balts kā sniegs biezpiens...
Biedrības "Siera klubs" vadītāja Vanda Davidanova atzina, ka izrāde bija gudra, jautra un sirsnīga: "Par sieriem, arī par citiem piena produktiem ir uzrakstīti dzejoļi, ir tautasdziesmas, ir uzgleznotas gleznas, sacerētas dziesmas. Nu beidzot ir arī luga!"
Kā jau kārtīgā ballē, neizpalika dziesmas, ko Kaspars Antess un grupa pārfrāzēja atbilstoši piena svētkiem, bet no tāluma – Čehijas –braukušie viesi Jana Dostala, starp citu arī siera meistara, vadītais folkloras ansamblis "JARO" (latviski – pavasaris) izteica apbrīnu un atzinību par šādu pasākumu. Jans, pirms uzstāšanās vērojot lielo rosību, ar cieņu atzina, ka latvieši tiešām ir laimīga tauta, kas apzinās piena izstrādājumu veselīgumu un spēku. Taču tad, kad sākās jautrās un, protams, arī fizisku spēku prasošās sacensības, Limbažu estrādi kveldēja gan jūlija saule, gan skatītāju aplausi, gaviles un uzmundrinājuma saucieni.
Pirmās parādīt savu varēšanu devās desmit dāmas, lai pierādītu, ka var "ielēkt siera zābaciņā". Minūtes laikā katrai uz vienas kājas, pie tam dziedot kādu dziesmu (tā vēlējās dalībnieces), vajadzēja nolēkt apmēram 30 metrus lielu attālumu. Uzvarēja Ivita Ozoliņa, kura dāvanā saņēma sešus kilogramus smagu siera gabalu.
Kungi savukārt cīnījās par titulu "Limbažu stiprinieks", cilājot 24 kilogramus smagu Monterigo siera rituli. Kad "ringā" iznāca rīdzinieks Jānis Sprincis – šāda konkursa uzvarētājs Rīgā, likās, ka pārējiem nav cerību uz 1. vietu, taču viņa kontā bija tikai 50 reizes, kamēr lēdurdznieks Armands Miķelsons "Monterigo" pacēla 103 reizes, pārspēdams Rīgas rekordu par 47 reizēm. Viņam balva – 10 kilogrami siera, par ko Armands bija ļoti priecīgs, apgalvojot, ka viņam garšo siers – produkts, kas tiešām dod spēku un enerģiju.
Trešajās sacensībās "Skrējienā pēc jogurta" tika nokomplektētas divas komandas – "Sprīdīši" un "Baltie". Katrā – desmit dalībnieki. Pēc sauciena "Starts", pirmie dalībnieki, katrs turot rokās paplāti ar 10 kārbām jogurta, uzsāka skrējienu. Pusceļā izdzēra 350 g jogurta, atgriezās pie komandas, nodeva paplāti nākamajam dalībniekam... Uzvarēja "Sprīdīši", jo viņi pirmie veica stafeti un izpildīja noteikumus – tiesnesim pasniedza paplāti ar tukšiem traukiem. Balva iespaidīga – 20 litri jogurta.