Nākotnes scenāriju mums palīdzēja speciālisti no "Volvo" - kompānijas, kas pieradusi skatīties gadiem uz priekšu, pārnesot dzīvē svarīgas inovācijas no nākotnes uz tagadni. Trīspunktu jostas (1959), sānu drošības spilveni (1991), aizsardzība no pletņveida traumām un spilveni-aizkari (1998), aizsardzība apgāžoties (2002), aklo zonu monitorings (2003), automātiska bremzēšana šķēršļu (2008) un gājēju (2010) priekšā - tas ir tikai neliels skaits no zviedru vizionāru iestrādnēm, kas padarījušas nākotni gaišākas miljoniem cilvēku.
TEHNOLOĢIJAS.
2020. Interneta tīklam būs pieslēgtas 50 miljardi ierīču.
2020. Cilvēki pārstās iet bojā autokatastrofās.
Sākot ar šo gadu, neviens cilvēks netiks nogalināts vai stipri ievainots automobilī "Volvo" - zviedru inženieri ir uzstādījuši sev tādu mērķi un visā nopietnībā cer to sasniegt. Runa nav tikai par pasažieru drošību, kaut arī nesen XC90 reitings pārsniedza visas IIHS skalas (kraštestā bezceļu auto sasniedz rezultātu, kas pārsniedza maksimāli labāko, iegūstāmo). " Volvo" automobiļi iemācīsies analizēt apstākļus uz ceļa, paredzēt avārijas situācijas un palīdzēs vadītājam "iznākt sausam no ūdens".
2020. 3D-printeri aizvietos aviopārvadājumus.
Saskaņā ar audita kompānijas PwC prognozēm, pašlaik 41% no aviopārvadājumiem un 38% no konteineru pārvadājumu tirgus ir apdraudēts, pie tā ir vainīgi 3D-printeri. Līdz nesenam laikam, sarežģītu tehnisku preču, tādu kā automobiļi vai elektronika, ražotāji bija spiesti iepirkt tūkstošiem rezerves daļu veidu visā pasaulē. Jau tagad viņi cenšas iepirkumu vietā iztikt ar pašu ražošanu, kas kļuvusi iespējama, pateicoties 3D-printeriem.
2025. ASV armija tika apgādāta ar elektromagnētiskajiem ieročiem (reilganiem).
2027. Sāks strādāt kodoltermiskais reaktors ITER.
Grandiozo reaktoru, kas atgādina milzīgu krāsni, kur temperatūra būs desmit reizes augstāka, nekā uz saules, ceļ ar vairāku valstu pūlēm: Krievijas, ASV, Indijas, Japānas, Dienvidkorejas, Ķīnas un Eiropas Savienības pūlēm. Celtniecība jau notiek pilnā sparā, pirmā palaišana notiks 2020. gadā, bet pilnvērtīgi eksperimenti ar deitērija-tritija plazmu startēs 2027. gadā. Ja viss noritēs sekmīgi, ekoloģiski tīra elektroenerģija kļūs tik lēta un pieejama kā nekad.
2029. Mašīnas iemācīsies domāt.
Pazīstamais izgudrotājs un futurologs Reimonds Kurcveils uzskata, ka tieši šajā gadā dators spēs pieveikt Tīringa testu. Tests ir tāds: sarunājoties rakstveida čatā ar anonīmu cilvēku un anonīmu datoru, cilvēks nespēs noteikt, kurš no tiem ir veidots no miesas un asinīm, kurš - no mikroshēmām. Šis notikums kļūs par izejas punktu tehnoloģiskai singularitātei - mākslīgā intelekta pašattīstībai un pavairošanai, un tehniskā progresa paātrinājumam līdz mērogam, ko cilvēks vispār nespēs saprast.
2030. Ja Mūra likums turpinās darboties, tad tranzistoru izmēri samazināsies līdz atoma izmēram.
2035. Bezpilota automašīnas iekaros tirgu.
Pēc aģentūras "Navigant Research" prognozes šajā gadā skaits automašīnām, kas spēs pārvietoties pilnīgi bez vadītāja dalības, sastādīs 75% no vieglo auto tirgus. Daudzi ražotāji, piemēram, "Volvo" jau ražo auto ar tādām vai citām autonomām funkcijām. Vajadzēs gaidīt tikai likumdošanas bāzi.
2038. Pasaule saskarsies ar „2038. gada problēmu”.
No pirmā acu uzmetiena tā atgādina slaveno „2000. gada problēmu”, ko izdevās atrisināt samērā nesāpīgi, taču tās mērogi būs daudz nozīmīgāki. 32 bitu sistēmās uz OC UNIX datums 19.01.2038. ir pēdējais no iespējamiem. Pamatā runa ir par iebūvēto elektroniku, kas darbojas interneta rūteros, televīzijas satelītu uztvērējos, rūpniecības robotos, bet galvenais, automobiļu drošības sistēmās: ABS, ESP un citās. „X stundā” (vai agrāk, ja sistēma darbojas ar nākošiem datumiem), vecā parauga tehnika beigs strādāt.
2050. „Konkords” atdzims.
Virsskaņas pasažieru lidmašīnas ZEHST prototips būs gatavs jau 2020. gadā, taču pirmo lidojumu agrāk par gadsimta vidu gaidīt nevajag. Izmantojot raķešu paātrinātājus, aparāts varēs sasniegt ātrumu pāri par 5000 km/st., kas vairāk nekā divas reizes pārsniegs slavenā „konkorda” ātrumu. Turklāt lidmašīnas nosaukuma pirmie burti atšifrējas kā „Zero Emission”, tas ir, nulles izmešu līmenis.
2107. Beigsies failu sistēmas FAT tehniskais atbalsts.
2115. Mēs sapratīsim mākslīgo intelektu.
Šajā gadā beigsies mākslīgā intelekta simts gadus ilgais pētījums (AI100), tā sākums bija 2015. gadā, Stenfordas Universitātē. Tā dibinātājs, „Microsoft” pētniecības laboratorijas speciālists Ēriks Gorovics, savāca izcilu zinātnieku komandu, lai atbildētu uz jautājumiem: kas ir mākslīgais intelekts, uz ko tas ir spējīgs un kā ietekmēs mūsu ikdienu, mūsu civilizāciju un mūsu nākotni.
2200. Mēs kļūsim par I tipa civilizāciju.
Padomju astronoms Nikolajs Kardaševs izstrādāja cilvēces tehnoloģiskās attīstības vērtēšanas metodi, kas pamatojās uz enerģijas daudzumu, ko tā spēj izmantot savām vajadzībām. Pirmā tipa civilizācija izmanto visus iespējamos savas planētas resursus, tajā skaitā, kodolsintēzi, atjaunojamos enerģijas avotus un pat antimatēriju. Sastādīt laika prognozi palīdzēja ekstrapolācijas formula, ko lika priekšā astrofiziķis Karls Sagans.
CILVĒKS.
2017. Pārdošanā parādīsies zāles pret AIDS.
Dzīvā vakcīna pret HIV, ko izgatavoja kanādiešu zinātnieki no „deaktivizēta”, ģenētiski modificēta vīrusa, nonāks tirgū. Preparāts SAV001-H ir sekmīgi pabeidzis klīnisko pētījumu pirmo fāzi, kas rāda, ka izmēģinātājiem nav nekādu blakusefektu, toties stabili pieauga antiķermenīšu skaits pret olbaltumiem gr120 un P24 uz HIV virsmas.
2019. Bioniskā acs atgriezīs aklajiem redzi.
Saņēmuši 42 miljonu grantu no Austrālijas valdības, pētnieki no Melnburnas apsola implantēt savu iekārtu pirmajam pacientam jau pēc trīs gadiem. Aparāts, kas sastāv no videokameras, attēla apstrādes procesora un īpaša čipa, ko implantē tieši uz acs tīklenes, ļaus izšķirt sejas un lielus burtus.
2020. Mediķi uzvarēs malāriju, uzveicot malārijas parazīta pretošanos zāļu līdzekļiem.
2023. Parādīsies atmiņas protēzes.
Lai ārstētu atmiņas organiskus traucējumus, tiks izmantoti elektronu implanti. Sākumā mediķi spēs ierakstīt saglabāto neironu paternu aktivitāti un noskaidrot, kuri no tiem iesaistīti atmiņas darbībā, bet kādu trūkst. Nepieciešamie paterni tiks emulēti ar mikroshēmas palīdzību, ko varēs implantēt pacienta smadzenēs.
2025. Bioterorisms kļūs par draudu.
Līdz nesenam laikam bioloģisko ieroču izgatavošana „garāžas” apstākļos nebija iespējama, tāpēc ka valsts stingri kontrolēja pieeju bīstamu slimību izraisītājiem. Taču jau šodien katrs organisms ir tikai genoma burtu kopums, un radīt to no jauna var laboratorijas apstākļos.
2026. No cilmes šūnām izaudzēs sirdi.
Kardioķirurga Magdi Jakuba komanda no Londonas Impērijas koledžas pirmo reizi izdevās izaudzēt cilvēka audus no sirds muskuļa ar cilmes šūnu palīdzību. Profesors Jakubs uzskata, ka jau pēc trīs gadiem tādi „ielāpi” varēs tikt izmantoti, lai ārstētu pacientus. Bet pēc desmit gadiem zinātnieki cer izaudzēt veselu sirdi, vadot šūnu augšanu ar kolagēnu palīgkonstrukciju palīdzību.
2036. Mākslīga gaļa kļūs populāra – vairākus gadus pēc pārdošanas sākšanas, sabiedrība pieradīs pie tās.
2040. Mēs apgūsim telepātiju.
„Domu lasīšanas” tehnoloģijas, lai vadītu datorus un gadžetus, kļūs lētas un izplatītas, tās parādīsies pat trešās pasaules valstīs. Pazīskamais futurologs un tehnoguru Rejs Kucveils pareģo arī kārtējo biržas burbuli ap šo virtuālo telepātiju, kas sakarsēs tirgu, izsauks krīzi, līdzīgu „dotkomu” krīzei 2000. gadā.
2041. Attīstītās valstīs praktiski izzudīs nāves gadījumi no sirds-asinsvadu slimībām.
2053. Dzims ideāli bērni.
Kļūs iespējama vadāma embriju ģenētiska modifikācija, lai ārstētu iedzimtas novirzes un iegūtu bērnus ar iepriekš nepieciešamām īpašībām – izcilu veselību, skaistu ķermeni un augstām kognitīvajām spējām. Politologs un ekonomists Žaks Atali uzskata, ka reliģisko grupu masu protesti un sabiedriskās diskusijas nespēs apturēt tehnoloģijas un daudzi bagāti cilvēki sāks pasūtīt sev „ideālus” pēcnācējus.
2065. Efektīgi līdzekļi cīņa ar vecumu padarīs dzīvi, ilgāku par 120 gadiem par parastu lietu.
2120. Smadzenes „ielādēs” datorā.
Rejs Kurcveils pareģo: „Šodien pilsoņi var apmeklēt īpašas klīnikas, kur viņi vārdu tiešā nozīmē atvadīsies no savām bioloģiskajām smadzenēm, iemantojot mākslīgās. Mašīna ne tikai dublēs saprātu, bet burtiski pārvieto sevī apziņu, kā sūklis uzsūc ūdeni. Gabaliņu pa gabaliņam aizvietojot smadzenes, tā saglabās izejas personību bez bojājumiem”.
2160. XXI gada sākumā gaidāmais dzīves ilgums katru gadu auga par 0,2 gadiem. Ja trends saglabāsies, tad 2160. gadā dzīvos pirmie cilvēki, kuri būs vecāki par 200 gadiem.
2191. Vēzis tiks uzvarēts.
ASV Nacionālais onkoloģijas institūts izanalizēja izdzīvošanas statistiku pie dažādiem vēža tipiem pēdējo 30 gadu laikā, novērtēja pētījumu tempus attiecīgos virzienos. Ekstrapolējot šos datus, institūts ieguva nākamo uzvaru datus: krūts vēzi pieveiks 2030. gadā, kuņģa vēzi – 2050. gadā, bet visbaisākais – aizkuņģa dziedzera vēzis tiks pieveikts 2191. gadā.
CIVILIZĀCIJA.
2017. Sāksies debesskrāpju sacīkstes.
Jaunā visaugstākā ēka Sauda Arābijā un pasaulē „Jeddah Tower” tiks pabeigts šajā gadā un pacelsies 1007 m virs zemes. Tajā pašā laikā uz Tokijas pilsētas funkcionāru galdiem jau guļ projekti un pilna tehniska dokumentācija debesskrāpjiem „X-Seed 4000” (4 km augstumā) un „Tokyo Tower of Babel” (10 km un 30 miljoni iedzīvotāju)!
2019. Jūras fermas aizvietos zvejniecību.
Zivju un jūras resursu ražošana ūdens fermās pārsniegs to ieguvi okeānos. Šī lauksaimniecības nozare radās tikai XX gadsimta otrajā pusē, taču no tiem laikiem strauji aug, kas kopā arvien stingrākiem Pasaules okeāna resursu izmantošanas ierobežojumiem dod iespēju nozarei turpināt augt arī turpmāk.
2024. Aizies bojā pēdējais Āfrikas zilonis.
2026. Tiks pabeigta slavenā Svētās ģimenes (Sagrada Familia) katedrāle Barselonā.
2030. Zemes iedzīvotāju skaits sasniegs 8,4 miljardus, izglītotības līmenis – 100%.
2044. Globālā sasilšana būs uzvarējusi.
Gada vidējā temperatūra par 2oC pārsniegs parastos 1880 – 1985. gada rādītājus. Šo momentu daudzi klimatologi uzskata par sava veida „neatgriešanās punktu”, pēc kura globālā sasilšana vairs nebūs apturama. Sāksies masveidīga un neapturama mūžīgā sasaluma kušana, ko pavadīs metāna – spēcīgas siltumnīcas efekta gāzes - izdalīšanās atmosfērā, kas vēl vairāk paātrinās klimata izmaiņas.
2045. Blakus Tokio izaugs vertikāla pilsēta.
Jūdzes augsta (1600 m) debesskrāpja projekts ir iecerēts kā atbilde uz globālajām izmaiņām Zemes klimatā, konkrēti Pasaules okeāna līmeņa celšanos. „Vertikālā pilsēta” ar ietilpību 55 000 iedzīvotāji - būs būvēta tieši ūdenī. Tas reizē būs arī dambis, tā spēs pati nodrošināt savus iedzīvotājus ar ūdeni un elektrību.
2050. Sasniedzis līmeni 9,3 miljardi cilvēku, planētas iedzīvotāju skaits pārstās palielināties.
2074. Ķīnieši pabeigs būvēt Lielo zaļo sienu.
Pagājušā gadsimta vidū sākās vēsturē lielākais apzaļumošanas projekts. Plānots apzaļumot 350 000 km2, kas ekvivalents Vācijas platībai. 4500 kilometru josla no kokiem, zāles un krūmiem aizsargās biezi apdzīvotos Ķīnas ziemeļus no tuksnešu uzbrukumiem.
2075. Ozona kārta atjaunosies.
Planētas aizsargapvalks atgūs normālo biezumu pēc dziļiem bojājumiem, ko izsauca hlorfluorūdeņraži no 1920 – 1989. gadam. Šīs vielas, ko plaši izmantoja saldētavu agregātos un kondicionieros, aezolos un tīrošos līdzekļos, uzkrājas atmosfērā un saglabājas desmitiem gadu, stimulējot reakcijas, kas veicina ozona sabrukšanu. Lai atjaunotu planētas ozona kārtu, kas aizsargā mūs no nāvējošajiem saules ultravioletajiem stariem, būs vajadzīgs gandrīz vesels gadsimts.
2092. Pilsētas Antarktīdā.
Antarktiskā ledus kušana pirmo reizi padarīs dienvidu kontinentu piemērotu cilvēku masveidīgai apdzīvošanai: tā klimats būs līdzīgs mūsdienu Aļaskai vai Skandināvijai. Rietumantarktīda kļūs par mērķi daudziem migrantiem un pārvērtīsies par vienu no visātrāk augošajiem Zemes reģioniem.
2100. Pazudīs vairāk par 80% no Amazones lietus mežiem.
Uz Zemes izzudīs gandrīz visas putnu sugas.
2120. Pilsēta-piramīda ietvers sevī miljons iedzīvotāju.
Ja tic pārraidei „Gigantiskās būves” kanālā „Discovery”, tad šajā gadā var tikt uzbūvēta japāņu pilsēta-piramīda Shimizu TRY-2004 Mega-City Pyramid. Skaitlis projekta nosaukumā apzīmē augstumu metros. Piramīda būs daudzlīmeņu struktūra ar kopējo platību 8 km2, katrā no tiem atradīsies debesskrāpju kvartāli līdz 30 stāvu augstumā. Pašu saules elektrostacija, aļģu plantācijas biodegvielai un personālā, automātiskā transporta sistēma tiek pievienota.
2210. Cilvēce sāks domāt.
Sugu izmiršana un bioloģiskās daudzveidības samazināšanās sasniegs baismīgus apmērus: XXI gadsimta beigās dzimušie cilvēki ar grūtībām pazīs savu dzimto planētu, tas novedīs pie arvien spēcīgākas kustības, lai atjaunotu savvaļas dabu. Zinātne un tehnoloģija ļaus veikt tādus globāla mēroga centienus, ieskaitot masveidīgu izmirušo augu un dzīvnieku atdzīvināšanu un veselu ekosistēmu atjaunošanu.
KOSMOSS.
2017. „Dragon V2” iemīs ceļu uz orbītu.
Ilona Maska kompānijas „SpaceX” pilotējamais, kosmiskais kuģis (bezpilota režīmā) savu pirmo lidojumu veiks jau šī gada decembrī, bet 2017. gada aprīlī aparāts nogādās uz SKS pirmo apkalpi. Nozīmēto datumu daudzi gaida ar nepacietību: „SpaceX” vēsture, salīdzinot ar konkurentiem, nav tik bagāta ar neveiksmīgiem startiem, tātad Maskam pilnīgi var ticēt. Turklāt kuģis ir pasažieru versija jau pārbaudītajam kravas „Drakonam”, tāpēc iespējas uz sekmīgu lidojumi ir visai lielas.
2017. Orbītā sāks darbu pirmais, piepūšamais hotelis „Bigelow”.
2017. Ķīna izvērsīs Saules meteostaciju.
Ķīnas kosmiskā programma ietver sevī Napoleona plānus Marsa un tālā kosmosa iekarošanā. Lai ļaudis varētu, ne vien vienkārši aizlidot līdz tālajām robežām, bet arī pilnvērtīgi dzīvot un strādāt tur, kur viņus nepieciešams aizsargāt no Saules radiācijas. Sistēma Kua-Fu, kas sastāvēs no trīs pavadoņiem, palīdzēs sastādīt precīzas Saules aktivitātes prognozes, lai pēc tām koriģētu pilotējamo lidojumu plānus.
2023. Sāks darbu Ķīnas kosmiskā stacija.
Formāli tas jau notika – neliels kosmiskais aparāts no orbitālo staciju klases „Tiangong-1” griežas apkārt mūsu planētai no 2011. gada 29. septembra. Taču Ķīna savu kosmisko klātbūtni vairos ar lielāku moduļu staciju, kas funkcionāli būs līdzīga stacijām „Mir” un SKS. Tās masa sastādīs 60 t – divas reizes mazāk par „Mir” un septiņas reizes mazāk par SKS. Pašauri, taču nekas!
2024. „Federācija” uzņems uz borta kosmonautus.
Privātie, aizrobežu konkurenti nesnauž, lai paliktu par vadošo, kosmisko lielvalsti, Krievijai, neskatoties ne uz ko, ir vajadzīgs jauns, pilotējams kosmiskais kuģis. Četrvietīgā „Federācija”, ko izstrādā RKK „Enerģija”, savu pirmo lidojumu bezpilota režīmā veiks 2021. gadā. Pirmie kosmonauti uzkāps uz kuģa borta 2014. gadā. Bet 2028. gadā „Federācija” sola apskates ekskursiju, lidojot apkārt Mēnesim.
2024. Krievija pametīs Starptautisko kosmisko staciju.
2025. Pabeigs būvēt milzīgo Magelāna teleskopu.
2027. Televīzijas zvaigznes aizlidos uz Marsu.
Holandiešu projekta „Mars One” autors Bass Lensdorps lika priekšā cilvēkiem no visas pasaules piedalīties konkursā par šaubīgu balvu: biļeti uz vienu galu – uz Sarkano planētu. Entuziastu izrādījās pārpārēm un Basa priekšā bija galvenais jautājums: kur ņemt nieka 6 miljardus, lai uzbūvētu Marsa bāzi un nosūtītu uz turieni varoņus. Sākumā uzņēmējs cerēja tos nopelnīt ar televīzijas šovu, tagad viņš uzsvaru liek uz dokumentālo kino un kraudfandingu.
2029. Vēstījums citplanētiešiem sasniegs mērķi.
Glīze 581 ir neliela zvaigzne 20 gaismas gadu attālumā no Saules sistēmas, to atklāja 2007. gadā un tā pievērsa uzmanību visas pasaules ziņu portāliem. Zvaigznei ir pašai sava planētu sistēma, kas pēc zinātnieku domām, var būt šūpulis ārpuszemes dzīvībai. 2008. gada 9. oktobrī ar Eipatorijas teleskopa RT-70 palīdzību uz Glīzi tika sūtīts spēcīgs radiosignāls ar Zemes cilvēku šifrētu ziņu.
2030. Aparāts „JUICE” sasniegs Jupitera pavadoņus.
JUICE – tā nav tikai abreviatūra, ko atšifrē kā „Jupitera ledaino mēnešu pētnieks”, taču arī lieliska vārdu spēle: „sulīgais” kosmiskais aparāts (juice – angliski ir „sula”) ir domāts, lai pētītu Ganimeda, Eiropas un Kalisto zemgrunts (uz Zemes mēs teiktu – pazemes) okeānus. Eiropas kosmiskās aģentūras projekts sola atrisināt to, vai Saules sistēmā, ārpus Zemes eksistē dzīvības rašanās iespēja.
2032. Merkurs atkal šķērsos Saules disku.
2040. Uz Mēness paliks par šauru.
Roskosmoss sāks Mēness nolaišanās-pacelšanās kompleksa izmēģinājumus. Eksperti uzskata, ka Krievija nespēs uzsākt Mēness bāzes būvi ātrāk par 2040. gadu, taču šādu iespēju neizslēdz. Interesanti, ka arī ķīniešu kosmosa apgūšanas programma paredz cilvēka izsēšanos uz Mēness ap 2030. gadu. Iespējams, ka valstis apgūs Zemes pavadoni kopīgiem spēkiem.
2045. Pilns Saules aptumsums ilgs 6 minūtes.
2050. Sāks strādāt kosmiskais lifts.
Uz būvēt liftu tieši uz orbītu – šī vilinošā projekta autors it kā esot Ciolkovskis. Taču tagad ir ne vien autors, bet arī izpildītājs: liela japāņu būvkompānija „Obayashi Corporation” ir apsolījusi realizēt sapni dzīvē. Projekta būtība ir tāda, ka ģeostacionārā orbītā ir jānogādā smags atsvars, bet starp to un Zemes virsmu jānostiepj superizturīga trose no oglekļa nanocaurulītēm. Troses spriegojumu nodrošinās centrbēdzes spēks.
2052. Ziņojums no Zemes sasniegs Glīzes 777 zvaigznes sistēmu.
TĀLĀ NĀKOTNE.
10 000. Mēs pārstāsim izšķirt rases.
Globalizācija novedīs pie panmiksijas. Bioloģijā šo terminu lieto, lai apzīmētu brīvu, dažādu dzimumu pārstāvju krustošanos populācijas iekšienē, kas noved pie tādu vai citādu sugas pazīmju vienmērīgu izplatību teritorijā. Tas nenozīmē, ka atšķirības starp cilvēkiem izzudīs – blondīnes un brunetes paliks. Vienkārši, visās pasaules malās būs vienādi daudz gan vienu, gan otru, neatkarīgi no valsts vai kontinenta.
10 000. Pēc Fiziķa Brendona Kārtera domām – cilvēce izmirs.
20 000. No mūsdienu valodām nepaliks ne pēdas.
Lai novērtētu valodu vēsturisko radniecību, tiek izmantots Svodeša saraksts – 100 valodas bāzes jēdzienu sakopojums („es”, „tu”, „cilvēks”, „zvērs”, „ēst”, „dzert” utt.), kas vismazāk mainās. Saskaņā ar to pašu Morisa Svodeša modeli, pēc 20 000 gadiem no tagadējā 100 vārdu saraksta saglabāsies ne vairāk par vienu vārdu.
50 000. Beigsies pussabrukšanas periods siltumnīcas efekta gāzei tetrafluormetānam, ko izmantoja XX gadsimtā.
1 miljons. XX gadsimtā augsnē izmestais stikls pilnīgi sabruks. Erozija pilnībā iznīcinās Heopsa piramīdu.
1 miljons. Mēs „pakļausim” Piena Ceļu.
Fiziķis un pazīstamais zinātnes popularizators Mitio Kaku uzskata, ka tieši tik ilgs laiks būs vajadzīgs cilvēcei, lai kolonizētu lielāko daļu no mūsu Galaktikas planētām un iemācītos izmantot visu tajā pieejamo enerģiju. Kaku balstās uz pieņēmumu, ka mūsu kosmiskie kuģi šajā periodā spēs attīstīt ātrumu, kas vienāds 10% no gaismas ātruma.
2 miljoni. Galaktika kļūs līdzīga kino.
Tādās fantastikas filmās kā „Zvaigžņu ceļš” vai „Zvaigžņu kari”, vienmēr pārsteidz humanoīdu citplanētiešu rasu pārpilnība, kas dzīvo visās Galaktikas malās. Tam ir saprātīgs izskaidrojums. Ja cilvēce izplatīsies pa Piena Ceļa planētām, bet transporta satiksme starp tām būs ierobežota, evolūcija uz katras no tām ies pa savu ceļu. Miljons gadu ir pilnīgi pietiekami, lai mūsu pēcteči pārvērtīsies vulkanītos vai klingoniešos.
7,8 miljoni. Pēc astrofizika Džona Ričarda Gota versijas – cilvēce izmirs.
10 miljoni. Te uzplauks pavisam cita dzīvība.
Pēc holocēna izmiršanas, kas mūsu XXI gadsimtā jau uzņem maksimālos apgriezienus, flora un fauna pilnībā atjaunosies. Bioloģiskā daudzveidība uz planētas būs tāda, kas mums pat sapņos nav rādījusies. Tikai augi un dzīvnieki izskatīsies pavisam citādi, nekā tie, pie kuriem mēs esam pieraduši. Galu galā, arī bez „Lielās izmiršanas” vairums no pašreiz eksistējošām sugām ap to laiku beigtu savu dabisko dzīves ciklu.
100 miljoni. Zemē ietrieksies gigantisks meteorīts.
Pēc izmēriem to varēs salīdzināt ar asteroīdu, kas pēc vienas versijas, izraisīja slaveno Paleogēna Krīta laikmeta izmiršanu, par tās upuriem kļuva dinozauri. Astronomiskie notikumi šodien tiek paredzēti visai precīzi, taču tehnoloģiskie – nē. Pilnīgi iespējams, ka cilvēce spēs novērst sadursmi.
250 miljoni. Visi kontinenti saplūdīs vienā.
Apmēram vienu reizi 600 miljonos gadu visi kontinentālie bloki uz planētas savācas vienā superkontinentā, lai pēc tam atkal sadalītos un izklīstu. Pēc 60 miljoniem gadu Austrālija sadursies ar agrāk apvienoto Āfriku un Eirāziju. Vēl pēc 70 miljoniem gadu Austrālijai-Afroeirāzijai pievienosies Antarktīda. Nākamā superkontinenta iespējamās konfigurācijas varianti tiek saukti par Amaziju, Jaunpangeju un Pangeju Ultima.
800 miljoni. Uz planētas nepietiks ogļskābās gāzes, lai norisinātos fotosintēze. Daudzšūnu dzīvības formas iznīks.
1 miljards. Zemi mēģinās aizvest no orbītas.
Šajā laikā Saules starojums jau būs palielinājies par 10%. Zemes vidējā temperatūra sasniegs 47 grādus, ļoti spēcīgs siltumnīcas efekts panāks to, ka iztvaikos okeāni. Uz planētas beigsies ūdens. Taču cilvēce šajā laikā pierādīs, cik neiedomājamu jaudu ir sasniegušas tehnoloģijas iepriekšējos miljards gados, planētas orbīta tiks koriģēta, lai aizvestu to tālāk no trakojošā spīdekļa.
4 miljardi. Piena Ceļa un Andromēdas galaktikas sadursies. Saules sistēmu tas neskars.
7,59 miljardi. Gigantiskā Saule aprīs Zemi.
Pārvērtusies sarkanajā milzī, Saule palielināsies izmēros 256 reizes, aprijot Zemi. Neilgi pirms tam Zeme un Marss tiks notverti Saules paisumā un šī brīža abas tiks pavērstas pret to tikai ar vienu pusi kā Mēness pret Zemi. Mēness tajā laikā pietuvosies Zemei un paisuma spēki to saraus sīkos gabalos, kas apkārt Zemei izveidos kaut ko līdzīgu Saturna gredzeniem.