«Molibdēns varēja ietekmēt dzīvības veidošanos tikai lielā oksidācijas pakāpē,» skaidro Beners. «Tāda molibdēna forma nevarēja būt sastopama uz Zemes laikā, kad sāka rasties dzīvība, jo pirms trim miljardiem gadu uz Zemes virsmas bija ļoti maz skābekļa, bet uz Marsa tas bija.»

Tajā laikā gan Zemi, gan arī Marsu satricināja komētas un asteroīdi. Tādā veidā Marsa minerāli atdalījās no planētas, un gravitācijas spēks tos beigu beigās piesaistīja Zemei.

Nesena Marsa meteorīta analīze parādīja, ka tajā ir molibdēns un bors, kas arī palīdzēja attīstīties dzīvajai dabai.

«Pamazām veidojas pierādījumu bāze, kas liecina, ka patiesībā mēs visi esam marsieši un ka dzīvība aizsākās uz Marsa, bet vēlāk ar akmeņu palīdzību nonāca uz Zemes,» uzskata Beners.

«Taču tā bija veiksme, ka mēs nonācām šeit,» viņš norāda. «No abām planētām Zeme ir piemērotākā dzīvības uzturēšanai. Ja mūsu hipotētiskie priekšteči būtu palikuši uz Marsa, iespējams, ar to viss arī būtu beidzies.»

Citas teorijas par dzīvības rašanos uz Zemes vēsta, ka ūdeni esot atnesušas komētas, kas iesauktas par «netīrajām sniega pikām». Tās sastāv no ledus un putekļiem, kas radās Saules sistēmas veidošanās gaitā.

Vēl viena teorija paredz, ka baktērijas atceļoja uz kosmosa iežiem un atrada labvēlīgu vidi jūrā.

http://www.tvnet.lv/tehnologijas/atklajumi/476686-petijums_zemes_iedzivotaji_patiesiba_ir_marsiesi