Perna – trešā Rakbetas sistēmas planēta, tai ir divi pavadoņi – Timors un Beliors. Pernas diametrs ir apmēram 10460 kilometru. Planētas aplidošanas ap Rakbetu laiks ekvivalents 366 zemes dienām. Planētas pagriešanās ap savu asi laiks – nedaudz vairāk par 24 stundām. Pernas kalendārais gads ilgst 362 dienas, garais gads – katrus 6 gadus. Pernas pagrieziena ass nolieciens attiecībā pret orbītu – 15 grādi, tādēļ eksistē dažādas sezonas un klimatiskās joslas, kuras iet no augstajiem reģioniem pie poliem uz siltajiem reģioniem pie ekvatora.
Pieder Zemes tipa planētām, tai ir sāļi okeāni, spēcīgi vulkāni un aktīva tektoniska darbība. Saistībā ar pēdējo Pernas protokontinents sadalījās trijos kontinentos. Pateicoties pavadoņu esamībai, Pernas okeānos ir plūdmaiņas. Ir pastāvīgs vējš apmēram 48 km/stundā, kuru radījusi plūdmaiņas spēle un iziet no vulkāniem kā silts gaiss. Sārtās Zvaigznes perioda norises laikā pie Pernas pastiprinās tektoniskā darbība un plūdmaiņas lielums.
Ģeogrāfija
Uz Pernas ir tris kontinenti. Dienvidu, gigantisks kontinents, sastāda nedaudz vairāk par pusi kopējās sauszemes, izvietojies ap Dienvidpolu. Lielākā kontinenta daļa klāta bieziem džungļiem un bagāta ar bīstamībām priekš tiem, kuri ignorē Pernas Valdītāju likumus. Reljefā pārsvarā ir līdzenumi, rietumos – tuksneši, daba vairāk daudzveidīga, nekā uz Ziemeļu kontinenta, daži augi vēl pirms kolonizācijas bija atzīti par ēdamiem priekš cilvēkiem. Auglīga zeme, lieliski līči piekrastē, derīgi ostu ierīkošanai.
Otrs kontinents, mazāks un pēc formas līdzīgs lidojošam drakonam, kurš atskatās pār plecu, - nedaudz mazāks izmēros nekā Zemes Eirāzija. Izvietojies ap Ziemeļpolu. Ir kalnu virsotnes piekrastē, skarbāks klimats. Tektoniskā aktivitāte Ziemeļu kontineta galvenokārt vāja. Kalnos tika atrastas daudzums alu, vēlāk pielāgotas cilvēku vajadzībām. Bez tam, holdu iedzīvotāji bieži paplašināja eksistējošos pazemes kompleksus un izcirta jaunas telpas klintīs.
Pēdējais, pats mazākais, neauglīgais kontinents ir izolēts planētas otrajā pusē okeāna vidū 8000 kilometru platumā. Pēc izsēšanās papildus netika pētīts.
Ap ekvatoru planētu apjož plašs okeāns. Tur veidojas spēcīgas jūras straumes, kuras plūst apkārt planētai un aptver divus kontinentus. Ziemeļu kontinenta krastus apskalo straume virzienā no rietumiem uz austrumiem. Savukārt, Dienvidu kontinentu apskalo divkārša straume virzienā no austrumiem uz rietumiem, plūstot virs mazām salām un Holda ziemeļos virzienā uz Dienvidu Veiru.
Salu arhipelāgos līdz devītās Cauriešanas vidum cilvēki neapmetās. Pēc mēģinājuma nozagt meistaru-arfistu Robintonu uz vienu no salām izsūtīja nozagšanas organizatorus un dalībniekus. Pašas lielākās salas, kuras apdzīvo cilvēki – Ista un Jernes Sala Dienvidu kontinenta Lielajā Līcī.
Bioloģija
Pernas flora un fauna ir ļoti daudzveidīga un sastāv kā no pernas, tā ari no ievestajiem augu un dzīvnieku veidiem.
Pernas flora
Pernas flora ir daudzveidīga un noderīga, piemēram, Aukstinataja palīdz nomierināt sāpes.
Ievestā flora
Kolonistu atvestie veidi tika adaptēti Pernas apstākļiem.
Pernas fauna
Verri (Ceppi)
Nosaukums Verri tiem dots, par cik pēc formas atgādina vēdekli. Lieli putni, plēsēji. Tiek izmantoti kā pārtikas avots, viņu ādu izmanto apģērba izgatavošanā.
Vaboles-smirdoņas
Kukaiņi, kuri vēlas pārvietoties tikai taisnā līnijā. Aizmugurē pie vaboles bruņām pieķeras tās pēcnācēji.
Ievestie dzīvnieki
Pernas delfīni
Delfini uz Pernas stipri atšķiras no saviem sugas brāļiem uz Zemes. Pernas delfīni – saprātigi dzīvnieki. Mentasinhs, kuru jau sen izmanto uz Zemes saprātīgām dzīvības formām, tika izmēģināts arī uz tiem.
Uz Pernu delfīnus atveda anabiozes kamerās “Bahreina”. Pernas jūra spēja viņus pieņemt. Delfīni runā cilvēku valodā, kaut arī nagājušajos laika periodos cilvēka valoda evolucionēja, bet delfīnu valoda – nē. Delfīni spējīgi izvēlēties sev partneri cilvēku, bet visu apkārtējo uztver kā spēli.
Rikšotāji
Rikšotāji – mūsu Zemes modificētie zirgi. Genotipu izmainīja kolonisti, lai dzīvnieki atbilstu piesātinatākām vajadzībām. Mākslīgai apaugļošanai ir laika apstiprināta vērtiba, kura apstiprinājās Devītajā Cauriešanā. Rikšotājiem ir vairāki veidi: smagsvarnieki darbam laukos, ātrkājaini un ugunīgi rikšotāji, kuri spējigi nogādāt sūtņus lielos attālumos un ilgi rikšot bez atpūtas, kā arī kalnos izaudzēti, ātri un spējīgi aptvert lielus attālumus.
Selekcionētas sugas
Lieveņa sargi
Sargi – drakonu radinieki, kaut arī viņiem ir daudz atšķirību. Viņus sauc par “Lieveņa sargiem” par cik viņi nodrošina holderu nakts apsardzi. Sargi izskatās daudz neglītāki un daudz muskuļaināki, nekā jātnieku pavadoņi, kuru izmēriem viņi arī piekāpjas. Viņi – Vēja Zieda ģenētiskā eksperimenta rezultāta, radīti aizsardzībai no Pavedieniem naktī. Par ģenētisko materiālu tika izmantoti fairi. Sargu pieķeršanās ierobežojas uzticībā, var mainīt saimniekus. Sarunas ar sargiem ierobežotas, viņu uztveres līmenis zemāks, nekā sarunājoties ar fairiem. Cilvēks, kurš spējīgs kontaktēt ar sargiem, pieņem jūtas, iespaidus, tēlus, nesaistītas frāzes, vārdus. Jebkurš drakons ir spējīgs sarunāties ar sargiem, tomēr viņi to uzskata par bezjēdzīgu. Sargi sirgst ar fotofobiju, tas ir nepanes gaismu. Tāpat viņi tiek izmantoti jaunu tuneļu izpētei, un viņu nakts redze ir zināmā mērā priekšrocība.
«Cik liela ir lieveņa sargu un drakonu līdzība?… Viņi ir ļoti līdzīgi. Es izmantoju, vairumā gadījumu, to pašu ģenētisko bāzi un to pašu pamata tehnoloģiju.
— Tādā gadījumā ar kādu mērķi tad viņus radīja?…
— Viņu acis es izstrādāju labākai redzei zemas apgaismošanas apstākļos, - teica Vēja Zieds, rūpīgi piemeklējot vārdus, - un īpašu uzmanību veltīju gaismas uztverei spektra infrasarkanās daļas uztverei.
— Neaizmirstiet, saskarsmē jūs ielikāt viņos lielākas empātijas spējas, nekā telepātiskās, - iejaucās M’halls.
Vēja Zieds neapmierināti paskatījās uz viņu.
— Atvainojiet, — vainīgi izteica jātnieks.
— Es pārstrādāju ādas un epidermisa struktūru, lai ieviestu tajās vairāk skeletējošu materiālu uz bora kristālu bāzes …
— Viņa gribēja tos padarīt par bruņmašīnāM, - pārlika M’halls.
Vēja zieds pamāja …
— Jā, tiešām, - piekrita Purmans. – Taču kāpēc jūs nolēmāt darboties tieši tā? Kāpec kūs visas šīs modifikācijas nepiemērojāt tieši drakoniem?
— Pārvaldit divus neatkarīgus veidus ir daudz drošāk, - paskaidroja Vēja Zieds. – Daudzveidība nodrošina apdrošināšanas dublēšanu.
Purmans pamāja ar galvu, taču pacēla roku ludzot Vēja Ziedu paklusēt, kamēr viņš nesavāks domas. Beidzot viņš nonāca pie vajadzīgā secinājuma:
— Lieveņa sargiem ir jācīnās ar Pavedieniem?
— Pie kam paši par sevi, bez cilvēka līdzdalības, - papildināja M’halls. Acīmredzot viņš kaut ko atcerējās; viņa acis spilgti iegailējās. — Reiz es redzēju kā tas. Viņi bija lieliski. Tajā naktī es uzzināju daudz jauna par cīņu ar Pavedieniem.
— Viņi izdveš uguni?
— Nē, - atbildēja M’halls. — Viņi ēd Pavedienu tāpat kā ugunīgās ķirzakas. Bez tam viņiem nav nepieciešami jātnieki – viņus organizē karalienes personiskie.
— Karalienes?
M’halls pamāja ar galvu: Protams. Šajā ziņā viņi ne ar ko neatšķiras no drakoniem vai ugunīgajām ķirzakām.
— Bet kāpēc viņiem ir tādi spārni? — pajautāja Purmans. — Tie ir tādi īsi, vienkārši strupuļi. Kādā veidā sargi lido?
Vēja Zieda acis neapmierināti iemirdzējās.
— Viņi lido tieši tāpat kā drakoni. Es uztaisīju spārnus mazākus, lai minimizētu savainošanās bīstamību no Pavedieniem.»
https://ru.wikipedia.org/wiki/%D0%9F%D0%B5%D1%80%D0%BD_(%D0%BF%D0%BB%D0%B0%D0%BD%D0%B5%D1%82%D0%B0)
Vēl par šo tēmu: