Pastāv versija, ka par savu formu šis simbols var pateikties ābolam. Ja ābolu pārgriež uz pusēm horizontāli tad katras pusītes centrā būs redzama gandrīz ideāla pentagramma, kuras katrs stars saturēs vienu ābola sēkliņu. Katrai no šīm piecām sēkliņām ir sava pentagrammas simboliku, bet pati galvenā ideja ir apslēptās zināšanas un noslēpumi, kas glabājas uz zemes. Leģendā par Ādamu un Ievu ābols parādīja slēptās zināšanas, kuras bija liegtas cilvēcei un pēc kurām nevajadzēja tiekties.
Tradicionāli katram no pentagrammas stariem tiek piedēvēts viens no metafiziskajiem elementiem.
- Zeme: (Apakšējais kreisais stars) -Stabilitāte un fiziskā izturība
- Uguns: (Apakšējais labais stars)- Drosme
- Ūdens (Augšējais labais stars) – Emocijas un intuīcija
- Gaiss (Augšējais kreisas stars) – Intelekts un talants
- Gars (Augšējais stars) - Dievišķais un viss Esošais.
Ap zvaigzni apvilkts aplis simbolizē dievu vai dievieti. Viņš it kā lauž un atstaro gaismu dāvājot gudrību un aizsargājot. Tāpat aplis simbolizē svēto vietu no kuras gars (Piektais elements) valda pār visām četrām zemes stihijām.
Ēbreju svēto rakstu (Vecā derība) laikā pentagramma bija pirmais un pats svarīgākais no septiņiem zīmogiem, kas bija septiņi slepenie dieva vārdi. Tāpat pentagramma bija attēlota arī Valdnieka Zālamana gredzenā. Vēl pentagramma tika interpretēta kā vēršanās pie piecām grāmatām ( Pirmās piecas grāmatas ebreju svētajos rakstos kas saucās Tora)
Senajā Ēģiptē pastāvēja hieroglifs, kurš apzīmēja mirušo valstību un tika dēvēts par Anubisa zvaigzni.
Babilonieši nēsāja amuletus ar pentagrammu, kas viņus pasargāja no dzīves grūtībām un slimībām
Pitagorieši pentagramma ir veselības un ideālisma simbols. Slepenais biedrības simbols. Pitagors apgalvoja, ka pentagramma slēpj sevī zelta griezuma lielumu (φ = (1+√5)/2 = 1.618…). Ja izdalīt jebkura krāsainā segmenta garumu ar visgarāko no pāri palikušajiem segmentu garumiem, tad tiks iegūts zelta griezums
Senie ķelti pentagrammu uzskatīja par dievietes Morganas parakstu. Piecu pamata punktu ideja ļoti cieši iesēdās vienas no seno ķeltu valsts iedzīvotāju domāšanā. Īrijā pastāvēja piecu punktu princips. Pieci ceļi, Pieci likuma virzieni, pieci apgabali. Pat apmetņiem piecas krokas.
Krstiešu kultūrā pentagramma tika plaši izmantota tā aizsargājošs amulets. Pie tam skaitliskajā tulkojuma trīs augšējie stari simbolizē Tēvu, dēlu un Svēto garu, bet divi uz leju vērstie stari simbolizē Kristus dubulto būtību. Cilvēka un Dievišķā. Tāpat kristietībā pastāv uzskats, ka pentagramma simbolizē kristus brūces. Izmantojās arī, lai attēlotu Varfalimeja zvaigzni.
Romas imperators Konstantīns izmantoja pentagrammu kā savu zīmogu un amuletu.
Tāpat tas simbolizēja zvaigzni, kas atveda trīs Gudros pie Jēzus silītes.
Angļu kareivis Sers Gavains, karaļa Artura krustdēls, lika uztaisīt sev vairogu ar pentagrammas attēlu, kuras pieci stari simbolizēja 5 bruņinieka tikumus – augstsirdību, pieklājību, tikumību, bruņnieciskumu un dievbijību.
Dažreiz (Sevišķi alķīmijā) tiek minēts kā aizsargājošs simbols, kurš aizsargā no izsauktā dēmona. Ja dēmons ieiet iekšā uzzīmētā pentagrammā tad izrauties vairs nespēj. Tieši tāds dēmona lamatu veids ir attēlots Gētes „Faustā”
Daži reliģiski un garīgi grupējumi izmanto apgriezto pentagrammu, kura parasti tiek attēlota ar āža galvu pentagrammas robežās. Tas ir tā saucamais Bafometa simbols. Iespējams, ka šis termins ir radies no diviem sengrieķu vārdiem. Barphe un metis, kas nozīmē „zināšanu iegūšana” vai arī „kristīšana ar prātu”
Iespējams, ka pirmo reizi šāds simbols parādījās, kad katoļu inkvizīcija spīdzināja Templiešus, bet tiešu pierādījumu tam nav.
Latviešu kultūrā pentagramma tiek saukta par Lietuvēna krustu. Kuru vilka uz māju sienām, lai aizbiedētu ļaunos garus.
Par sātana zīmi šo simbolu sāka uzskatīt līdz ar inkvizīcijas parādīšanos viduslaikos. Vēlāk 20. un 21. gadsimtā šis simbols ir pilnībā zaudējis savu sākotnējo nozīmi un tiek uzskatīts par sātanistu simbolu, kuri to arī neslēpj izmantojot simbolu savām vajadzībām.