Boriss mācījās reālskolā, bet 1917. gadā kopā ar ģimeni pārbrauca uz Maskavu. Ar literāro darbību viņš sāka nodarboties no 17 gadu vecuma, ir sarakstījis garstāstus "Autobiogrāfija" un "Ļubas nāve" . No 1922. gada presē (dažādos izdevumos: almanahā "Utreņņiki", žurnālos "Novij mir", "30 dņej", "Prožektor") publicēja grāmatu recenzijas ar pseidonīmu Boriss Anibals. Rakstīja rakstus par poēziju, reizēm - parodijas. Izmantoja arī citus pseidonīmus. Piemēram, Hanibāls, G. Anibāls, publicēja "fabrikas aprakstus", kas 1930. gadā iznāca grāmatā, par kritiski izteicās Maksims Gorkijs: virspusēji un nezin kāpēc spīdot ar "mitoloģijas zināšanu".
Fantastikas vēsturē viņš ieiet 1940. gadā (žurnālā "Znaņije - sila"), kad publicē vienu no savām retajām beletristikajām lietām - zinātniski-fantastisko garstāstu "Visuma jūrnieki", kur stāsta par Zemes cilvēku lidojumu uz Marsu un tur sastapto, mirstošo Marsa civilizāciju. Garstāsta sižets ir vienkāršs: padomju valdība organizē pirmo, starpplanētu pārlidojumu ar trīs cilvēku apkalpi pa maršrutu Zeme-Marss-Zeme. Nosēžoties uz Marsa, cilvēki atrod bojā ejošas civilizācijas paliekas un rokrakstu, ko uz Marsu kādreiz ir nogādājis atlants.
Fantastikas pētnieks A. Pervušins saka, ka "...autoram izdevies savākt vienā tekstā gandrīz visas "marsiešu" romāna klišejas. Jauna kvalitāte tā nav, taču garstāsts sarakstīts nesliktā līmenī".
Tas, ka viņš pats pievērsies fantastikai, nav nekas neparasts, jo par fantastiku viņš ir interesējies jau 1920. gados: vairākas fantastikas grāmatu recenzijas, ieskaitot kritiku par Kurda Lasvica romānu "Uz divām planētām".
Pēc kara autors atkal raksta tikai recenzijas un aprakstus. Viņa spalvai pieder arī atmiņas "Mana bērnība Daņilovā".
https://ru.wikipedia.org/wiki/%D0%90%D0%BD%D0%B8%D0%B1%D0%B0%D0%BB,_%D0%91%D0%BE%D1%80%D0%B8%D1%81