Voriks Deviss, kuram februārī palika 40 gadi, joprojām ir uz izķeršanu. Viņa ceļš līdz pasaulē populārākā, mazā aktiera lauriem veda cauri pavisam citas, neeksistējošas pasaules - Endoras, vienas no “tāltālās galaktikas” planētas – mežiem.
Zvaigžņu puisēns.
Pirmo reizi Voriks Deviss iznāca uz filmēšanas laukuma Terija Giliama filmā “Laika bandīti”. Uz ekrāniem filma parādījās 1981. gadā, kad iesācējam aktierim bija tikai 11 gadi. Patiesību sakot, šajā stāstā par sešiem punduriem, kas ceļo laikā ar nozagtas melno caurumu kartes palīdzību un savos piedzīvojumos iesaista mazu zēnu, Devisam atradās vieta tikai masu skatos. Vienu no mežonīgā sešinieka tēloja Kenijs Beikers, fanu vidū slavenais robota R2D2 mēmās lomas “izpildītājs” “Zvaigžņu karos”. Drīz Devisam un Beikeram radās iespēja satikties, filmējoties pie paša Džordža Lukasa – jau kā pilnvērtīgiem partneriem.
Bet nopelni zēna īstā “zvaigžņu ceļa” atklāšanā pieder... viņa vecmāmiņai. Viņa pa radio izdzirdēja, ka “Džedaja atgriešanās” filmēšanai tiek aicināti aktieri augumā mazāki par 4 pēdām. Jaunā Vorika augums tad bija tikai nedaudz lielāks par divām pēdām, tas ir, bija mazāks par metru. Viņa māte aizveda viņu uz kinoprovēm un viņš pēkšņi saņēma savu pirmo, lielāko lomu.
Skatītāji puisēna seju toreiz neieraudzīja, tāpēc ka Deviss visu laiku atradās planētas Endoras evoku rases vadoņa spalvainajā kažokā un grimā. Tieši uz tās un tās apkārtnē, kā zināms, notika izšķirošā kauja starp dumpiniekiem un Impēriju. Lukass, iespaidojies no jaunā aktiera spējām, pat tēla vārdu padarīja līdzīgu aktiera vārdam – pilnībā evoku sauc Vikets Vistrijs Voriks.
Simpātiskie citplanētieši, kas atgādina jocīgus, lielacainus lācēnus, ļoti iepatikās publikai. Pēc “Džedaja atgriešanās” iznākšanas 1983. gadā Lukas izlaiž pilnmetrāžas televīzijas filmas – spinofus “Evoku piedzīvojumi” (1984.) un “Evoki: kauja par Endoru” (1985.). Oficiālā triloģija tādā veidā kļuva par pentaloģiju. Abās filmā “lācēni” jau bija galvenās darbojošās personas, abās filmās Viketa lomā atkal bija Voriks Deviss.
Taču katrai lietai ir arī sava ēnas puse. Faktiski vairākus gadus jaunais aktieris iznāk sofitu gaismā tikai dažādu citzemju radību sarežģītajā grimā un kostīmos. Pēc evoku miniepopejas viņš filmējas pie cita slavena režisora – Džima Hensona – viņa “Labirintā” (1986.). Taču tur Deviss ir tikai viena, lielā leļļu meistara talanta radītā goblina “ķermeņa nēsātājs”.
Lai nu kā, Džordžs Lukass, ar kuru mūsu varonis sadraudzējās vēl “Džedaja atgriešanās” sagatavošanas darbos, nolēma realizēt vēl kaut ko un tur Devisam būtu īpaša loma. Režisors nolēma, ka publikai ir jāparāda Devisa “īstā seja” un turklāt, viņam ir jādod galvenā loma. Faktiski, tas bija pirmais precedents, kad aktieris-punduris spēlē galveno lomu lielā Holivudas fantastiskā filmā. Runa, protams, ir par Rona Hovarda filmu “Vilovs” (1988.), kas bija vērienīgākais angļu valodā runājošās pasaules kinoprojekts varoņfantāzijas žanrā pirms Pītera Džeksona triloģijas.
Vilova Ufguda loma jau no sākuma tika rakstīta “pēc Devisa”. Kā gadījumā ar evoku Viketu, pat personāža vārds atkal sākās ar burtu W. Kaut titros Devisa vārdu pirmo likt tomēr neiedrošinājās un uzrakstīja trešo. Pirmais ir Vals Kilmers, kas tolaik bija daudz mazāk pazīstams kā pašlaik un tikai pirms četriem gadiem bija debitējis brāļu Cukeru komēdijā “Pilnīgi slepeni!”. Par savu ekrāna partnerību ar Kilmeru Deviss atsaucas ļoti silti.
Neskatoties uz tādu mārketingu, diez vai kāds šaubījās, ka “Vilova” galvenā zvaigzne ir Voriks Deviss. Protams, galvenā mazā personāža ceļojuma līnija pa tiešo atsauc atmiņā hobita Bilbo Beginsa piedzīvojumus. Galvenais, kas padarīja viņa tēlu tik dzīvu, bija Vilova pavisam ne heroiskais izskats un augstā misija – zīdaiņa vecuma meitenītes glābšana. Devisam, kuram filmēšanas laikā bija tikai 17 gadi, nācās tādēļ iemācīties apieties ar zīdaiņiem, kā arī paukoties ar zobeniem un iemācīties arī jāt. Filmas uzņemšanas laukumā, “mazās tautiņas” - nelvinu - masu skatos viņš atrada arī savu nākamo sievu Samantu Berouzu.
Tagad pārim jau pieaug divi pašu bērni. Interesanti, ka arī Vals Kilmers drīz pēc filmēšanās apprecas ar galvenās sieviešu lomas tēlotāju Džoannu Velliju. Taču laika pārbaudi iztur tikai Devisu pāra laulības. Medus mēnesi viņi pavada slavenajā “Skaivokera rančo”, ciemos pie Lukasa.
“Vilovs” kinoteātros gāja normāli, taču neattaisnoja producentu paaugstinātās prasības. Devisa karjerai tas īpaši nekaitēja. Kad Džordžs Lukass nolēma sākt filmēt pirmo filmu no jaunās “Zvaigžņu karu” triloģijas, viņš atkal uzaicināja draugu. “Ļaunu vēstošajā vīzijā”Voriks Deviss tēlo četras epizodiskas lomas gan citplanētiešu grimā, gan ar atklātu seju (piemēram, viņu var redzēt tribīnēs slavenajā autosacīkšu ainā). Vēl vairāk, viņš pat dublē pašu Meistaru Jodu. Vispār, apbrīnojami, ka tikai divi no oriģinālās triloģijas aktieru sastāva spēja pa īstam turpināt panākumu ceļu ārpus tās robežām. Tie ir Harisons Fords un Voriks Deviss. Ļoti žēl, bet citi palika “Zvaigžņu karu” Visumā [Protams, ka te autors nerunā par aktieriem, kuriem jau bija Vārds, pirms Triloģijas - t.p.] un pielūdzēji paturēja viņus atmiņā tikai kā Luku Skaivokeru, Čubaku vai C3PO, neskatoties uz visiem viņu mēģinājumiem nospēlēt vēl kaut ko.
Devisam kosmiskā odiseja līdz ar to nebeidzās. Kaut gan, tālāk viņš nedevās ar Hana Solo “Tūkstošgades piekūnu”, bet tieši “Ar autostopu pa Galaktiku” (2005.). Duglasa Adamsa humoristiskās fantastikas ekranizācijā mēs atkal neredzam aktiera seju. Pat nedzirdam balsi, tāpēc ka viņa tēlu, depresīvo robotu Mārvinu ieskaņojis cits slavens anglis Alans Rikmans. Deviss atkal filmējās neērtā kostīmā , taču deva mehāniskajam varonim savu neatkārtojamo gaitu. Bet ar Rikmanu “personīgi” tajā laikā viņš jau vairākus gadus filmējās sāgā par Hariju Poteru.
Par pelēm un cilvēkiem.
Voriks Deviss ir piedalījies visās filmās par jauno burvi Hariju. Turklāt, viņš tēloja nevis vienu, bet uzreiz trīs lomas. Pirmo reizi Deviss parādās ne visai patīkama gardeguņa goblina veidolā, Gringotas bankas darbinieka amatā, filmā “Harijs Poters un filozofu akmens” (2001.). Devisa galvenais tēls filmā ir profesors Filiuss Flitviks (Zibiņš), zinšu pasniedzējs un Cūkkārpas Kraukļanaga torņa (fakultātes) dekāns. Viņš visu laiku atrodas darbības perifērijā, tāpēc aktiera parādīšanās ekrānā ir minimāla. Starp citu, profesora Zibiņa sencis pa vīriešu līniju bija goblins, tāpēc viņam arī ir tāds mazs augums.
Ar profesora tēlu atgadījās viens no zīmīgākajiem kazusiem cikla vēsturē. Pirmās divās filmā Zibiņš ir ar gariem matiem un sirmu bārdu, kā Džoannas Roulingas tekstos. Trešajā sērijā “Harijs Poters un Azkabanas gūsteknis” (2004.) viņa neatrodas vieta scenārijā. Taču producents grib redzēt Devisu filmā un piedāvā nospēlēt epizodisku, skolas kora vadītāja lomu. Grāmatās šāda tēla nav. Ceturtajā filmā “Harijs Poters un Uguns biķeris” (2005.), kur Zibiņš atkal parādās, jaunais režisors Maikls Ņuels nolemj atstāt viņam kora vadītāja vizuālo tēlu. Tā nu profesors no veca vīra ar sirmiem matiem pārvēršas par elegantu, mazu vīriņu ar īsiem, tumšiem matiem un pārdroši uzskrullētām ūsām. Izmainījies arī kostīms – maģiskā apmetņa vietā tagad ir franta fraka ar ļoti garām faldēm un kaklasaite-tauriņš. Nav brīnums, ka fanu vidū parādījās tādi, ka domāja, ka Zibiņu tagad tēlo pavisam cits aktieris.
Ne mazāk viesmīlīgi Devisu sagaida arī mazais ekrāns. Gandrīz tūlīt pēc “Vilova” viņš tēlo “Nārnijas hroniku” pirmajā ekranizācijā, ko veica britu kanāls BBC. Lai arī šeit atkal nācās vilkt masku. Otrajā no filmām, kurā bija apvienoti “Prinča Kaspiana” un “Rītausmas ceļinieka” sižeti. Deviss tēlo drosmīgo peļu vadoni Ripičipu. Neskatoties uz plīša kostīmu ar asti, tā faktiski ir variācija par zināmu tēmu – maziņš, taču šausmīgi drosmīgs radījums. Trešajā daļā “Sudraba krēsls” Ripičips nepiedalās, tāpēc Deviss ietērpjas Pūces spalvainajā kostīmā.
Visdažādākie feiri, kā tos sauc Anglijā, aktiera kino un televīzijas karjerā seko viens otram. Viņš apmeklē plaši pazīstamo “Desmito karalisti” (2000.), ir viens no septiņiem rūķīšiem “Sniegbaltītē” (2001.), bet pirms tam pagūst piedalīties “Pinokio jaunajos piedzīvojumos” (1999.) - Maikla Andersona pēdējā režisētajā filmā, kurai nesen žurnālā “Jesļi” bija veltīts atsevišķs materiāls. Kad “Nārnijas hronikas” pārcēlās uz lielo ekrānu, atkal tika saukts Deviss un atkal “Princī Kaspianā” (2008.)! Patiesību sakot, jaunais Ripičips ir pilnīgi digitāls tēls, taču aktierim atrada citu lomu, šoreiz asu raksturlomu, pat traģisku. Viņš tēlo Nikabriku – aizkaitinātu rūķi, kas pāriet “Spēka tumšajā pusē” un aiziet bojā no bijušā līdzgaitnieka rokas. Taču Nikabriks nav pirmais negatīvais tēls viņa lomu sarakstā.
Nelabās pasakas.
Devisam ir raksturīgs apburošs smaids pa pus seju. Taču, ja loma to prasa, tad smaids viegli pārvēršas ļauni atņirgtos zobos. Aktieris ir radījis ne tikai pozitīvu, pasakainu būtņu galeriju, bet arī veselu rindu biedējošu un pat atbaidošu personāžu. Un arī šeit viņš gūst panākumus, neskatoties uz to, ka no ekrāna pabaidīties mīlētāju priekšā atzinību ir guvis arī cits “mazais aktieris” - Fils Fondakaro, studijas Full Moon Entertinment talismans. Starp citu, Fondakaro ir filmējies kopā ar Devisu arī “Vilovā” (tāpat kā Kenijs Beikers).
XX gadsimta pēdējās desmitgades galvenā loma Devisam ir ļauns, mītisks īru punduris Leprekons no B kategorijas komēdij-”šausmenēm”, kas iesākās 1993. gadā ar tāda paša nosaukuma Marka Džonsa filmu. Liels zelta mīļotājs, kas nīsto metālu vērtē augstāk, nekā īru republikāņu armijas kaujinieki – brīvību, Leprekons nostājas vienā rindā ar kulta biedēkļiem – klusējošo Džeisonu Vurhizu un guļošo biedu Frediju Krīgeru. Devisa seju atkal klāj bieza grima kārta, kas tika klāta trīs stundas, taču enerģētika plūda pāri malām. Lai gan “šausmīgais” grims nepadarīja tēlu pa īstam baismīgu, pašā tēlā un kustībās bija jūtama nenopietnība.
Leprekons biedēja un reizē arī smīdināja skatītājus jau veselas sešas reizes, kaut gan jau ar trešo filmu jaunās uzreiz iznāca video variantā. Kroplis ar rudo bārdu veclaicīgā, zaļā kostīmā pat paguva pabūt kosmosā. Šajā, ceturtajā pēc skaita filmā ir parodiju atsauksmes uz “Zvaigžņu kariem” un uz citu populāri franšīzi - “Svešajiem”.
Lai nu kā, aktieris ir notēlojis ar citu leprekonu, absolūti pretēju pēc rakstura, visai ģimenei domātajā diloģijā, kas sastāv no Braiana Kellija filmām “Ļoti nelaimīgs leprekons” (1998.) un “Baltais ponijs” (1999.). Šajās pasakās viņa varonim vārdā Lakijs ir Devisa seja, kaut arī to ietver “pēc profesijas” paredzētā rudā bārda.
Vēl vienu antivaroni Voriks Deviss notēlo pasaules klasikas ekranizācijā - telefilmā “Gulivera ceļojumi” (1996.). Viņam tiek ļaunais Grildrigs – punduris no Milžu zemes, kas cenšas visādi kaitēt Gulveram. Bet jau jaunajā tūkstošgadē Leprekona grima radītājs Geibs Bartaloss uzaicina Devisu piedalīties savā režijas debijā - treš-šausmu filmā “Bez ādas” (2004.). Kārtējā, tipiskā žanra filmā par maniaku ģimeni Deviss tēlo mutanta ar iesaku Bļoda lomu. Šis punduris ar balto seju nogalina upurus, metot uz tiem porcelāna traukus un filozofējot. Pat tik nesimpātisku subjektu Deviss piepilda ar tādu enerģiju, ka no visa frīku šova tieši viņa tēls atmiņā uzaust pirmais.
Aiz Fantāzijas zemes robežām.
“Reālistiskās” filmās Deviss parādās reti. Taču ir pazīmējies prēmijas un nominācijas guvušajā biogrāfiskajā drāmā “Rejs” (2004.), kur notēlo baltā konferansjē Oberona epizodisko lomu klubā “priekš melnajiem”. Kinoaktiera karjeru aktieris sekmīgi savieto ar darbu teātrī. Visbiežāk viņam tiek viena no Sniegbaltītes partneru lomām visdažādākajos iestudējumos, kaut arī ir nācies tēlot džinu no pasakas “Aladins” un pirātu “Pīterā Penā”.
Voriks Deviss ir līdzīpašnieks vairākos biznesos. Turklāt, visiem nosaukumā ir vārds “Vilovs” (tulkojumā no angļu valodas vārds nozīmē “vītols”). Personīgajā kinostudijā Willow Tree Productions viņš veido reklāmas rullīšus un videoklipus – un ne reti pats arī tajos filmējas. Tajā pašā studijā viņš producēja spiegu komēdiju “Aģents Pusīte”, scenāriju kurai viņš sāka rakstīt vēl tad, kad filmējās pie Rona Hovarda. Devisam pieder arī kadru dienests Willow Management - “pati lielākā aģentūra pašiem mazākajiem aktieriem”. Nodarbojas viņš arī ar labdarību, palīdzot bērnu medicīnas centram.
Bet brīvajā laikā viņš ir nolēmis pārkvalificēties par rakstnieku. 2010. gada pavasarī iznāk viņa autobiogrāfija “Dzīve ir tik maza”. Tajā Deviss, ne tikai atceras darbu kopā ar kolēģiem filmēšanas laukumos, bet ir apsolījis ar humoru pastāstīt to, “kam līdzinās dzīve, kad tev augumā ir tikai trīs pēdas un sešas collas”.
Citas saites:
http://en.wikipedia.org/wiki/Warwick_Davis
http://www.imdb.com/name/nm0001116/
http://www.warwickdavis.co.uk/
http://sci-fi-online.com/2006_Interviews/06-07-25_WarwickDavis.htm