Mūsdienas fantāzijas autoru vidū aizvien retāk un retāk var atrast rakstniekus, kuriem izdevies izvairīties no nemirstīgās Dž.R.R. Tolkina triloģijas iespaida. No šejienes laikam arī rodas nepatīkamā déjà vu sajūta, kad esi izlasījis kārtējo epopeju «Gredzenu pavēlnieka» stilā. Bez šaubām, katrā literatūras žanrā ir nostiprinājušās tradīcijas un kanoni, pateicoties tam uz konkrētā darba var droši likt zīmogu, piemēram, «fantāzija». Mēs viegli atrodam veikalu plauktos to stendu, kur kārtējie Konani nogalina simtiem ienaidnieku, bet ģeniālie Elminstri veic neiedomājamu buršanos. Taču pat pie jūtamas žanra stagnācijas atrodas mūsdienu autori, kas gan Profesoru nekopē, gan savās grāmatās dod barīdu, ne tikai iztēlei, bet arī pārdomām. Viens no tādiem patīkamiem izņēmumiem ir Terijs Gudkainds un viņa «Patiesības zibens».

Krievijā ir izdoti visi Terija Gudkainda darbi, izņemot pašus jaunākos. Romāni tiek izdoti izdevniecības AST sērijā «Drakona laiks»  (“Век дракона”). «Patiesības zobena» prikvels - «Senču parādi» - tika izdots krājumā «Leģendas» (2000.), kas iznāca Roberta Silverberga redakcijā. Izlasot šo nelielo stāstu, lasītājs var uzzināt, kāpēc ir radušās robežas starp Vestlandi, Vidējām Zemēm un D'Haru.

Interesanti, ka Krievijā visas Gudkainda grāmatas iznākušas ar kopīgu nosaukumu «... brīnumdara likums», ar kārtas numuru nosaukuma sākumā. Interesanti, ka oriģinālā, ASV katrai grāmatai ir savs nosaukums.

The Sword of Truth sērija: 

“ Pirmais brīnumdara likums” - Wizard's First Rule (1994.) 

“ Asaru akmens” - Stone of Tears (1995.) 

“ Draudzes asinis” - Blood of the Fold (1996.) [“Draudzes aizstāvji” Tā tulkots krievu rakstā. - t.p.] 

“ Vзju templis” - Temple of the Winds (1997.)

“ Uguns gars” - Soul of the Fire (1999.)

“ Kritušo ticība” - Faith of the Fallen (2000.)

“ Senču parādi” - Debt of Bones (2001.) - prikvels atsevišķā izdevumā

“ Radības pilāri” - The Pillars of Creation (2002.)

“ Kailā impērija” - Naked Empire (2003.)

“ Uguns ķēde” - Chainfire (2005.)

“Fantoms” - Phantom (2006.)

“ Bikts māte” -  Confessor (2007.)

Ar sēriju Sword of Truth saistīts darbs:

“Devītnieku likums” -  The Law of Nines (2009.)

2010. gadā Gudkainds paraksta kontraktu par trīs jaunu romānu rakstīšanu. Pirmais no tiem būs romāns par Ričardu un Kelenu. Grāmatas tīzeris jau parādījās 1. aprīlī Terija Gudkainda mājas lapā.

“Kādreiz izdarītā vardarbība maina skatu uz pasauli...”

Kādreiz daudzās D'Haras karalistes bija patstāvīgas un neatkarīgas. Tieši tādā pat stāvoklī atradās Vidējās Zemes. Tomēr abas zemju savienības centās dzīvot relatīvā drošībā un mierā. Tik ilgi, kamēr vienā D'Haras karalistes tronī nekāpa kārtējais valdnieks — Panizs Rals. Viņš sāka militāru kompāniju un drīz, vienu pēc otras pakļāva kaimiņu karalistes. Vidējo Zemju valdnieki sākumā nolēma, ka tās ir kaimiņu iekšējās problēmas un neiejaucās. Taču, kas zem Paniza Rala varas izrādījās visa D'Hara, bezdarbība vairs nebija iespējama.

Apvienotā Vidējo Zemju armija cēlās, lai aizstāvētu savu valsti, un iesākās ilgstošs karš ar Rala ordām. Pamazām, niknu cīņu rezultātā, D'Haras armija sāka atkāpties. Gribot izvairīties no zaudējuma, Panizs Rals ņem palīgā maģiju. Slimības, halucinācijas, maģiskas radības, ko D'Haras valdnieks izsauca, varēja nosvērt svaru kausus ne par labu Vidējām Zemēm. Pret lauzni, kā zināms, nav labāka līdzekļa, kā otrs lauznis. Rala maģiju apturēja ar tādu pašu maģiju.

Samaksājot bargu maksu, D'Haras pkaraspēks tika apturēts un tās paliekas kopā ar Ralu bēga uz dzimteni. Krietni papluinītajai Vidējo Zemju armijai vairs nebija spēka vajāt satriekto ienaidnieku. Šis karš aiznesa ļoti daudz dzīvību un lielāko daļu no dvēselēm Pazemes Pasaule ieguva pateicoties burvestībām. Daudzi no izdzīvojušajiem sāka ienīst maģiju

Lai nenotiktu jauna katastrofa, starp valstīm tika uzceltas robežas. D'haru atdalīja no Vidējām Zemēm parastiem mirstīgiem necaurejams aizkars, kas vienlaikus bija arī Mirušo pasaules daļa. Tādā veidā Rals un viņa pakalpiņi nokļuva izolācijā. Tiem cilvēkiem, kas negribēja dzīvot vienā pasaulē ar maģiju, radīja savu anklāvu — vestlandi, kuru atdalīja tieši tāda pati robeža.

Taču, kā zināms, nekas nav mūžīgs zem debesīm...

Patiesības zobens.

Patiesības zobens, kam par godu ir nosaukts seriāls, ir viens no centrālajiem Terija Gudkainda Visuma artefaktiem. Šis maģiskais ierocis, kuram ir tāda noderīga īpašība, kā bez žēlastības trāpīt ienaidniekiem un neķert draugus, savu īsto spēku atklāj tikai Patiesības meklētāja rokās, kas ir cilvēkā iemiesojies Likums — vienmēr un visur uzrakt patiesību. Tieši tāds Meklētājs izrādās arī Ričards Saifers.

Brīnumu pasaule...

...ko radījis Terijs Gudkainds, ir ļoti daudzveidīga. Zem vienas debess te eksistē valsts, kurā vispār nav maģijas — Vestlande 0 Vidējās valstis, ko apdzīvo brīnumainas radības un cilvēki ar maģiskām spējām. Teiksma sākas Vestlandē — absolūti parastā Viduslaiku valstī, kur nav ne miņas no maģijas. Tieši šeit ir dzimis un audzis meža takuzinis Ričards Saifers, amatu apvienošanas kārtībā - «Patiesības zobena» galvenais varonis.

No bērnības Saiferam apkārt bija tikai daba — koki, dzīvnieki, putni. Viss gāja savu gaitu, kamēr dīvaini notikumi neizmainīja Ričarda dzīvi galīgi un neatgriezeniski. Sākumā, noslēpumaina tēva slepkavība, pēc tam satikšanās mežā ar noslēpumainu sievieti vārdā Kelena, kurai pakaļ dzenas kvods — profesionālu slepkavu vienība. Vēlāk, dīvainas spējas, kas laiku pa laikam pēkšņi viņā parādas.

Kā vēlāk Ričards uzzina, pie visa vainīga ir maģiskā aizkara krišana, kas atdalīja viņa dzimto Vestlandi no pa pusei leģendārajām Vidējām Zemēm. Un tas, ko viņš no agras bērnības ir uzskatījis par pasakām un mītiem, izrādās realitāte.

Kas attiecas uz Vidējām Zemēm, tad tās daudz apdzīvotākas (salīdzinot ar Vestlandi). Šeit atrodas daudzas valstis un dzīvo daudzas tautas, kas bieži ļoti kontrastē viena ar otru. Piemēram, dienvidos dzīvojošie ļaudis no Tinas cilts ir visai mežonīgi, ar visai dīvainām parašām citu tautu acīs. Piemēram, šīs tautas sievietes, lai būtu skaistāk, ieziež savus matus ar dubļiem, bet, kad viņām izsaka visai divdomīgus komplimentus, tad to neuzskata par apvainojumu. Tieši pretēji Tinas ļaudīm ir Galejas un Keltona iedzīvotāji. Tās ir daudz civilizētākas tautas ar izsmalcinātām parašām un tradīcijām. Kaut gan, nespēja mierīgi sadzīvot ar saviem kaimiņiem un talants vienmēr atrast iemeslu strīdiem, liek šaubīties par to civilizētību.

Pati kareivīgākā tauta visā kontinentā ir D'Haras iedzīvotāji. Šie augumā garie karotāji ne reizi vien ir iebrukuši Vidējās Zemēs ar mērķi pakļaut šīs zemes un tikai brīnums vienmēr ir palīdzējis izglābt šīs vienmēr savā starpā stīdējušās valstis no neatkarības zaudēšanas.

Taču kontinenta pati noslēpumainākā daļa pilnīgi pamatoti ir izolētā Senā Pasaule. Lēģendu, mītu un izdomājumu kamols slēpj patiesību par šīm noslēpumainajām vietām. Senās pasaules izolācijas iemesls ir necaurejamā Apmaldījušos Ieleja, kas pilna ar ilūzijām un burvestību. Lai gan patiesībā izrādās, ka tā nemaz nav tik necaurejama...

Maģija...

Maģija Gudkainda pasaule ir klāt visur (pēc aizkara krišanas tā ir pat iekļuvusi Vestlandē). Tā var būt ieslēgta kaut kādā priekšmetā (piemēram Patiesības zibenā vai eidžilā — varenajā Mordsitas ierocī) vai arī to var nodot mantojumā kā iedzimtas spējas, kā piemēram vienam no sāgas galvenajām varonēm Kelenai.

Kelena — bikts māte, Patiesības meklētāja Ričarda pavadone un mīļotā sieviete — pieder pie tiem cilvēkiem, kuriem nav nemaz obligāti lietot brīnumrīkus, lai piesauktu maģiju. Taču maģijas spējas nes, ne tikai varu un cieņu. Maģija Kelenai ir arī smaga nasta, ko viņa ir lemta nest. Lai kur arī viņa neparādītos, viņu uzņem labi, taču aiz smaidiem var slēpties bailes un naids pret Bikts māti. Nav daudz cilvēku, kas ir priecīgi satikt to, kas var piespiest cilvēkus runāt patiesību un atzīties savos noziegumos. Bikts māšu maģiskās spējas tiek izmantotas daudzās valstīs. Saskaņā ar starptautisku līgumu, katrs uz nāvi notiesātais noziedznieks var izsaukt Bikts māti, lai pierādītu, vai viņš ir vainīgs, vai arī nav. Saprotams, kāpēc valdniekiem un karaļiem ir tāda nepatika pret šo kastu. Viņiem taču nav iespēju likumīgi, taču nepatiesi apvainot un «novākt» viņiem neērtu augstmani vai padomnieku.

Pati maģija, kuru lieto izredzētie, iedalās divos veidos: Vairošanas maģija un Graušanas maģija. Starpība strp tām ir apmēram tāda pati kā starp melno un balto maģiju. Ja Vairošanas maģija veltīta radīšanai un dziedināšanai, tad Graušanas maģija — tiešām — sagraušanai. Tikai atsevišķi brīnumdari spēj vienlaikus lietot abus šos burvestību polus.

...un noslēpumi.

Kā jau visās brīnumpasaulēs, Gudkainda Visumā ir pa pilnam ar neparastiem un noslēpumainiem radījumiem. Ar daudziem no tām nākas sastapties Ričardam un Kelenai savu ceļojumu laikā. Interesanti, ka Patiesības zobena pasaulē praktiski nav fantāzijas žanram ierasto būtņu, jau apnikušo elfu, rūķu un goblinu. No līdzīgām «klišejām» klāt ir tikai pūķi un arī tad tikai viens — pūķiene Skārleta. Nu un cilvēki, bez kuriem jau nevar iztikt. Bez tiem Patiesības zobena pasauli apdzīvo grūti ievainojamie skriijlingi, nemanāmie mrisvizi un garas — šausmīgas lidojošas būtnes, klātas ar vilnu. Tomēr, vienu no garām Ričardam izdodas pieradināt.

Gudkainda pasaules ģeogrāfija sola mums ne mazāk atklājumu kā bioloģija. Ko vien vērts maģiskais aizkars, kas dala pasauli trīs daļās. Vai jau minētā Apmaldījušos Ieleja, kas atdala Jauno pasauli no Vecās. Senajā pasaulē atrodas Senču pils, iespējams viena no pašām noslēpumianākajām sāgas vietām. Aiz tās sienām laiks tek savādāk, nekā apkārtnē. Cilvēkiem, kas iekļuvuši pilī, liksies, ka ir pagājuši mēneši, bet ārpusē būs pagājuši gadi. Un tā ir tikai viena daudzajām Senās pasaules mīklām. Māka «būvēt» savu pasauli košu un atmiņā paliekošu  ir vēl viena no Gudkainda kā autora pozitīvajām īpašībām.

«Ienaidnieki ir goda cena...»

Šajā noslēpumainajā un bīstamajā pasaulē arī iegrimst bijušais meža takuzinis Ričards un kopā ar viņu, arī lasītājs. Sižets neļauj garlaikoties. Pakāpeniski noslēpumu plīvurs paceļas un Ričards pamazām saprot, ka atrodas visai svarīgu notikumu centrā. Taču pats šausmīgākais ir tas, ka viņam ir tikusi ne jau tā maznozīmīgākā loma.

Par galveno Ričarda pretinieku jau otrajā grāmatā («Otrajā brīnumdara likumā» jeb «Asaru akmenī») kļūst  cietsirdīgais Impērijas Ordenis, kuru vada melīgais un nežēlīgais sapņu gājējs (cilvēks, kas spēj ieiet citu prātā) Džeganems. Impērieši ir atnācēji no Senās Pasaules, vēl kareivīgāki un nežēlīgāki par D'Haras iedzīvotājiem. Ordenis ir ļoti spēcīgs, tomēr tas nav vienīgais, kas darbojas ļaunuma labā Gudkainda pasaulē. Vēl ir Tumsas Māsas, kas kalpo Pazemes pasaules valdniekam, kurām arī ir savi tumšie mērķi un, kas ne reizi vien stāsies varoņu ceļā, apdraudot to dzīvības. Smagi pārbaudījumi nāk pār Kelenas un Ričarda galvu tikpat bieži, kā lietus lāses stiprā lietū. Jau ar pirmo sējumu sāc apbrīnot varoņu drošsirdību un izturību, kas nesatricināmi stājas pretī visām likstām. Ar katru jaunu sižeta pagriezienu viņiem atklājas arvien jauna patiesība par visu: par pasauli, kurā viņi dzīvo, par ienaudniekiem, ar kuriem viņi cīnās, arī par pašiem.

«...tikai ar savu rīcību tagadnē mēs varam ietekmēt to, kam ir jānotiek»

Gudkainda grāmatu atšķirība ir tā, ka viņš māk harmoniski apvienot intensīvu darbību un kaujas ar interesantiem sižeta pagriezieniem ar jautājumiem, kurus nevar atrisināt ar ieroču spēku. Viņa grāmatas nav neskaitāmu batāliju apraksti, taču tās arī nepārvēršas pārgudrā, pa pusei filozofiskā fantāzijā, no kuras nāk miegs.

Visai bieži Gudkainds uzdod nopietnus jautājumus un neuzbāzīgi liek par tiem padomāt lasītājiem kopā ar «Patiesības zobena» personāžiem. Morālās izvēles problēma, mazākā ļaunuma izvēle, izeja no grūtas situācijas, draudzība, mīlestība — sāgas varoņi saskaras ar to visu seriāla lapaspusēs ļoti bieži. Kad lasītājam liekas, ka fināls jau tuvu, noteikti atgadās kas tāds, kas lauž sižeta gaitu. Uzvara tiek izcīnīta grūtā cīņā un ne vienmēr tā ir galīga.

«Patiesības zobena» sāga ir viens no labākajiem mūsdienu fantāzijas paraugiem, ko apstiprina lielā Terija Gudkainda daiļrades piekritēju armija un milzīgās tirāžas. Ja jums pa prātam kvalitatīva un oriģināla fantāzija, kas nekopē žanra metrus, tad diez vai ir vērts palaist garām iespēju iepazīties ar šo interesanto sāgu.

Terijs Gudkainds — pats personīgi.

Personiskais saits: http://www.terrygoodkind.com/

Terijs Gudkainds ir dzimis 1948. gadā <st1:city>Omahā</st1:city> (<st1:state><st1:place>Nebraskā</st1:place></st1:state>) un turpat arī uzaudzis un beidzis mākslas skolu. Tagad pazīstams kā rakstnieks-fantasts, bestselleru sērijas «Patiesības zobens» autors, ko ir publicējusi izdevniecība Tor Books un summārā tirāža viņa darbiem sasniedz 10 miljonus eksmplāru, viņa darbi tulkoti apmēram 20 dažādās pasaules valodās.

Koledžu Gudkainds tomēr pamet un sāks strādāt par galdnieku, taisa vijoles un restaurē retas lietas, eksotiskus artefaktus un antikvariātu. Pirms rakstnieka karjeras uzsākšanas Gudkainds ir labi zināms ar savām gleznām, kurās attēlo jūru un savvaļas dabu. 1993. gadā, būvējot savu māju ASV ziemeļaustrumu kalnos, netālu no okeāna krasta, Menas pavalstī, viņš kopā ar savu sievu Džeriju sāk rakstīt savu pirmo romānu «Pirmais brīnumdara likums». Ar romāna publicēšanu 1994. gadā sākas Gudkainda rakstnieka karjera. Neskaitot mītni Menā, Gudkainds ar sievu ir uzcēluši arī otru māju valsts dienvidrietumu tuksnesī, kur patlabam pavada lielāko dzīves laiku.

Terijs Gudkainds neslēpj, ka milzīgu iespaidu uz viņu ir atstājusi Aina Renda un viņš ir viņas objektīvisma filozofijas darbu piekritējs. Viņš no minētās autores romāniem ir pārņēmis koncentrēšanos uz filozofiskām un humānistiskām tēmām.

http://ru.wikipedia.org/wiki/%D0%93%D1%83%D0%B4%D0%BA%D0%B0%D0%B9%D0%BD%D0%B4,_%D0%A2%D0%B5%D1%80%D1%80%D0%B8

http://ru.wikipedia.org/wiki/%D0%A0%D1%8D%D0%BD%D0%B4,_%D0%90%D0%B9%D0%BD

Tāpēc nobeigumā mazliet par viņu.

Aina Renda.

Aina Renda (Ayn Rand;  dzimusi Alise Zinovjevna Rozenbauma; 1905. gada 20. janvārī jeb pēc vecā stila 2. februārī, Sanktpēterburgā — mirusi 1982. gada 6. martā, Ņujorkā) — pazīstama amerikāņu rakstniece un filozofe, filozofijas novirziena — objektivisma — radītāja.

Savos politiskajos uzskatos Renda ir aizstāvējusi neierobežotu (laissez-faire) kapitālismu un minarhismu, uzskatot, ka vienīgā valsts tiesiskā funkcija ir cilvēktiesību (tajā skaitā, privātīpašuma tiesību) aizsardzību.

1947. gad 20. oktobrī Renda kā lieciniece uzstājas Komisijā, kas izmeklē saistības ar antiamerikānisku darbību filmā «Dziesma par Krieviju». Savos slēdzienos Renda uzsver, ka ši filma ir komunistiska propaganda. Visumā viņa uzskata, ka cilvēku vajāšana sakarā ar viņu komunistiskajiem uzskatiem ir pretrunā ar vārda brīvību, taču tajā pat laikā uzskata, ka valstij ir jāzina, kas ir kādas partijas biedrs, īpaši, ja tā propagandē vardarbību savu politisko mērķu sasniegšanai. Tāpēc viņa atbalsta pūles mazināt komunistiskās ideoloģijas iespiešanos kino. Šajā sakarā viņa ir teikusi:

«Vārda brīvības princips prasa... lai mēs nepieņemtu likumus, kas aizliegtu [komunistiem] runāt. Taču vārda brīvības princips... nenozīmē, ka mums ir jādod viņiem darbs un jāuztur mūsu pašu iznīcināšana par mūsu līdzekļiem.»

Oriģinālā: The principle of free speech requires … that we do not pass laws forbidding [Communists] to speak. But the principle of free speech … does not imply that we owe them jobs and support to advocate our own destruction at our own expense.

Rietumos Rendas vārds ir plaši pazīstams ar to, ka viņa ir radījusi objektīvisma filozofiju, šī filozofija balstās uz saprāta, individuālisma un saprātīga egoisma principiem. Tas ir intelektuāls pamats kapitālistiskajām vērtībām pretstatā tajā laikā populārajam sociālismam.