1976. gada 5. augustā O'Bennons un Šusets reģistrēja scenāriju Scenāristu ģildē un sāka meklēt tam pircēju. Taču neviena no lielajām studijām neizrādīja nekādu interesi par “Žokļiem kosmosā”. Tikai B kategorijas filmu karalis Rodžers Kormans bija gatavs nopirkt scenāriju un izdalīt veselus 750 000 dolāru ražošanai. O'Bennons pats varētu būt režisors, bet Šusets kļūtu par producentu. Draugi bija apmierināti un gatavojās noslēgt darījumu, tikai pieklājības pēc palūdza pāris dienas, lai apdomātu piedāvājumu.
Kas būtu noticis, ja viņi pagūtu parakstīt līgumu? Paša O'Bennona vārdiem runājot, “Svešo” uzfilmētu pāris nedēļu laikā, kādā noliktavā un tagad par šo filmu neviens vairs neatcerētos. Taču tas pats liktenis, kas iznīcināja Hodorovska “Kāpu” un izputināja O'Bennonu, deva autoriem dāvanu. Ronalds nejauši satika savu skolas draugu Marku Hagardu, kas tajā laikā bija kļuvis par neatkarīgu režisoru. Uzzinājis par scenāriju, viņš palūdza to, lai iepazītos, bet tās pašas dienas vakarā piezvanīja un lūdza nekādā ziņā neparakstīt darījumu ar Kormanu.Hagards parādīja scenāriju pazīstamam režisoram Volteram Hilam, bet tas saviem darījuma partneriem Deividam Gaileram un Gordonam Kerolam. Viņi saņēma piekrišanu no studijas 20th Century Fox prezidenta Alana Leda-jaunākā un iegādājās tiesības uz scenāriju.
Taču O'Bennons ar Šusetu ilgi nesvinēja panākumus. Jau no paša sākuma attiecības starp viņiem ar Gaileru un Hilu nevedās. Producentiem nebija nekādas pieredzes darbā ar fantastiku un arī pats O'Bennons bija sarežģīts cilvēks, kas neizgāja uz kompromisiem. Zināmu lomu nospēlēja arī trieciens Dena patmīlībai, jo viņam nedeva pašam režisēt filmu.
Gailers un Hils praktiski uzreiz sāka pārtaisīt O'Bennona scenāriju. Par pirmajiem upuriem kļuva personāžu vārdi, tādi kā “Fausts” un “Standarts”, kas Hilam uzreiz nepatika. Tā parādījās mums visiem zināmie: Riplija, Lamberta, Pārkers, Dallass, Brets un Keins. Bez tam, producenti nolēma par galveno varoni padarīt sievieti. Pēc tam Gailers ar Hilu sāka likvidēt fantastikas elementus, ko viņiem likās būs grūti realizēt – piemēram, citplanētiešu zvaigžņu kuģi un mirušo atnācēju. To vietā scenārijā parādījās pamests kuģis no Zemes un cilindriska būve, kur tika uzglabātas Svešo olas. Vēlāk izrādījās, ka tas bija bioloģisko ieroču izmēģinājuma poligons. Autori gan nepaskaidroja, kas bija noticis ar militāristiem un, kāpēc pēc olām tika sūtīti civilie. Par laimi, no šīs idejas beigās tomēr atteicās.
Vēl dažas izmaiņas, ko ienesa Gailers un Hils:
-rētas uz Svešā ķermeņa momentā reģenerē. Viņam uguns vispār nav bīstams – Dallass šauj uz to tiešā tēmējumā ar ugunsmetēju, bet citplanētietis vispār nereaģē uz to;
-šajā scenārijā Svešajam ir nosaukums – Ešs sauc to par encefalopodu;
-Riplijai ar Dallasu ir seksa aina;
-athermetizācijas aina paliek, taču tagad citplanētieti izglābj Ešs, kurš ieslēdz sirēnu;
-fināla kadros uz glābšanās laivas vairāk nav piestiprināta ola.
Taču galvenā izmaiņa ir jauna sižeta līnija, kas, liekas, nospēlē svarīgāko lomu, kino sērijas liktenī un nosaka, kādā virzienā risināsies sīkvelu sižeti – un arī pašu sīkvelu parādīšanos. Tieši Gailers ar Hilu ieliek scenārijā septīto tēlu, androīdu Ešu, kas strādā pagaidām vēl nenosauktās Kompānijas labā. Tā filmā parādās sociāls zemteksts: Ešs iemieso korporācijas, kas var būt sliktākas par pašiem šausmīgākajiem monstriem no kosmosa. “Svešais” O'Bennona redzējumā bija vienkāršs stāsts par cilvēkiem, kas izrādījās nonākuši ne īstajā vietā. Visi noslēpumi tika atklāti un sīkvelam vairs nebija vietas. Gailers un Hils atstāja vairākus jautājumus bez atbildes un radīja augsni turpinājumam. O'Bennons tā arī nespēja piespiest sevi pieņemt šos papildinājumus. Dens uzskatīja, ka tie neko labu neienes un sižets sagrauj viņa radīto atmosfēru. Taču viņa viedoklis palika vienīgais, pat Šusets piekrita Gailera un Hila nopelniem.
Sākotnēji šo scenārija versiju turēja slepenībā no O'Bennona un Šuseta. Kad Dens nejauši uzzināja par to, izcēlās skandāls: izrādījās, ka par scenārija autoriem tika atzīti Hils un Gailers. Producenti paziņoja, ka vecais scenārijs bija šausmīgs un viņi esot to nopirkuši tikai tāpēc, ka tajā bija Svešā dzimšanas aina. Pēc tam viņi esot pilnībā pārrakstījuši darbu un, attiecīgi, galvenais ieguldījums esot no viņu puses. Dens savukārt uzskatīja, ka viņam cenšas atņemt tiesības uz paša darbu, uzdodot scenāriju, kur mainīti tikai sīkumi, piemēram, personāžu vārdi, kā jaunu. Formālu punktu šajā strīdā pielika Scenāristu ģildes arbitrāža, kas atzina, ka O'Bennons ir Svešā radītājs.
Svešā piedzimšana.
1977. gadā kino pasaule piedzīvo satricinājumu: uz ekrāniem iznāk neticami sekmīgie “Zvaigžņu kari”. Pēkšņi kosmiskā fantastika Holivudā atkal tiek uzskatīta par izdevīgu ieguldījumu. Studija 20th Century Fox ir izdarījusi nepiedodamu kļūdu, jo ir atstājusi Džordžam Lūkasam visas tiesības uz franšīzi, un tagad izmisīgi meklē vismaz kaut kādu līdzīgu projektu. Vienīgais scenārijs par kosmosu, kas jau ir nopirkts un gatavs palaišanai, izrādās “Svešais”. Tā kā, lai cik dīvaini tas arī neliktos, filma parādījās uz ekrāniem arī pateicoties Džordžam Lūkasam.
Notikumi sāk attīstīties lielā ātrumā. Lentei tiek iedalīts sākotnējais budžets 4,2 miljoni dolāru un sākas režisora meklēšana. Kāds atsakās uzreiz, kāts piedāvā uzņemt parastu B kategorijas šausmeni, kas neapmierina studiju, jo tā grib padarīt “Svešo” par prioritātes projektu. Rezultātā par režisoru kļūst Ridlijs Skots, kas tajā laikā ir uzfilmējis pāri par diviem tūkstošiem reklāmas klipu un labi rekomendējis sevi ar pirmo filmu “Duelētāji”. Skots drīz vien ir uzskicējis savas “Ridligrammas” - scenārija kadrējumus, kas atstāj tādu iespaidu uz studiju, ka tā uzreiz palielina budžetu divas reizes.
O'Bennons cītīgi piedalījās filmas tapšanā. Viņš parādīja Skotam savu sākotnējo scenāriju un pārliecināja viņu atgriezt tajā mirušo citplanētieti un viņa kuģi. Kad risināja jautājumu par to, kādam ir jāizskatās Svešajam, O'Bennons parādīja režisoram Gigera darbu albumu, kas bija iedvesmojis Denu. Zīmējumi pārsteidza Ridliju. Neskatoties uz studijas pretošanos, kas uzskatīja, ka mākslinieka daiļrade ir pretīga un amorāla, Skots tūlīt pat nolīga viņu. Gigers radīja ne vien ksenomorfa, bet arī citplanētieša kuģa tēlu, Kosmisko žokeju un sejķērāju un Svešā olas. Kopā ar Gigeru projektam pievienojās O'Bennonam no “Kāpas” laikiem pazīstamie mākslinieki Kriss Foss un Žans Žiro. Kopā viņi izveidoja īstu sapņu komandu, kas strādāja ar pilnu atdevi. Skices, ko viņi radīja, pietiktu desmit filmām.
Vispār jau, ar savu perfekcionismu pazīstamais Skots tik prasīgi piegāja katram darba elementam, ka bieži viņu neapmierināja neviens no piedāvātajiem variantiem. Piemēram, gadījumā ar “Nostromo” viņš paņēma modeli, ko bija radījis specefektu meistars Braians Džonsons, nokrāsoja to pelēkā krāsā un pielīmēja pie tā vairākas detaļas no citiem modeļiem. Tieši tāds kuģis arī ir redzams filmā.
Galīgais filmas budžets bija 11 miljoni dolāri – 1979. gadam pieklājīga summa, taču arī to nepietika, lai realizētu visas radītāju ieceres. Piemēram, sākumā Svešā ādai bija jābūt caurspīdīgai: bija doma, ka skatītājiem būtu jāredz atnācēja skeletu un asinsvadu sistēmu. Tomēr tāda kostīma radīšana izrādījās pārlieku sarežģīta, tāpēc no šīs idejas nācās atteikties. Pēc režisora ieceres, dīvainas formas klintij, pie kuras patveras astronauti, lai pārlaistu vētru, bija jāizrādās piecus metrus augstam pārakmeņotam atnācējam.
Vēl kādā ainā Pārkeram un Bretam bija jāiziet atklātā kosmosā, lai remontētu “Nostromo” korpusu. Skots šo ainu bija iecerējis, lai parādītu kuģa milzīgumu, bet Rons Kobs bija uzprojektējis dizainu nelielam transportam, ar kuru astronautiem bija jāpārvietojas kosmosā. Arī šai ainai pietrūka nauda. Tieši šā paša iemesla dēļ “Nostromo” nav ainas ar kuģa athermetizāciju un izvērstāks fināls, kur no glābšanas laivas pēc lūkas atvēršanas tiek izsviests Sveišais kopā ar Ripliju, kura beigās rod iespēju atgriezties laivā, izmantojot drošības trosi.
Iespējams, ka daudzi ir dzirdējuši, ka Skots esot gribējis citādu filmas finālu – Svešais nokož Riplijai galvu un viņas balsī nosūta ziņojumu uz Zemi. Tas ir pārspīlējums: Skots bija izmetis tādu ideju, taču neviens no kolēģiem viņu neatbalstīja. Pateicoties tam, mums bija iespēja redzēt Sigurniju Vīveri turpinājumos. Daudz mazāk zināms, ka režisoram nācās pa īstam glābt visu fināla ainu no neapmierināmajiem studijas ierēdņiem: viņi uzskatīja, ka ekonomijas labad vispār var iztikt bez zvaigžņu kuģa uzspridzināšanas ainas.
Tāpat Skotam nācās aizstāvēt Žokeju. Pēc scenārija atnācēju kuģī atradās tikai tukša Svešā ola un signāla avots. Taču režisoram izdevās izsist naudu dekorācijām, kas kļuva par vienu no filmas vizītkartēm.
Neapstrādātā “Svešā” versija ilga vairāk nekā trīs stundas. Skots mīlēja taisīt daudzus dubļus, lai katrā kadrā tiktu sasniegts ideāls. Tāpēc viņam izrādījās daudz materiāla, ko nācās atstāt montāžas istabā, lai iekļautos standarta divu stundu hronometrāžā. Tika saīsinātas garākās ainas, izgriezti daži dialogi un epizodes ar Svešo, kur tas bija pārāk līdzīgs cilvēkam kostīmā. Vairākas ainas kļuva par upuri vecuma reitingam – piemēram, sākumā Breta nāve tika rādīta krietni ilgāka. Eksistē arī alternatīva versija, kur Svešais izrauj sirdi no Breta krūtīm – tā tiek skaidrots, kāpēc Žokeja ķermenī ir caurums.
Daļa no izņemtajām ainām tika iekļauta 2003. gadā izdotajā režisora versijā – piemēram, citplanētiešu signāla noklausīšanās un epizode, kur Riplija atrod Dallasu un sadedzina viņu. Šīs epizodes izņemšana no ekrāna versijas, starp citu, atvēra durvis Džeimsa Kamerona versijai. Svešo dzīves cikls pirmajā filmā nerod loģisku nobeigumu, tāpēc ka mums tā arī neparāda, no kurienes rodas olas. Vēlāk pats Skots visiem sajauc galvu, pasakot, ka par režisora versiju viņš pats uzskata to filmu, kas ir parādīta kinoteātros. Bet 2003. gada versija esot izdota tikai tāpēc, ka nopelnītu naudu.
Koda.
“Svešais” iznāk uz ekrāniem 1979. gada 25. maijā. Filmas radītājiem izdodas aizķert un šokēt skatītājus: Svešā dzimšanas ainā paši jūtīgākie skatītāji skrēja uz tualeti, lai šķirtos no kuņģa satura. Pirmizrādes dienā reliģiskie fanātiķi sadedzināja milzīgo Žokeja dekorāciju, kas bija izvietota pie viena no kinoteātriem, uzskatot, ka tā ir sātaniska. Taču šāds troksnis tikai vairoja skatītāju skaitu. Kases ienākumi bija visai solīdi un arī saņemts pelnīts Oskars par vizuālajiem efektiem.
Kritika gan filmu uzņēma daudz nelabvēlīgāk. Pazīstamais kritiķis Roberts Edžerss nosauca “Svešo” par vilšanos, salīdzinājumā ar tādām filmām kā “2001. gada kosmiskā odiseja”, “Zvaigžņu kari” un “Trešās pakāpes ciešie kontakti”. Lenti apvainoja bezidejiskumā, radošā tukšumā, varoņu plakanumā un citos grēkos. Lūk tikai dažas atsauksmes:
“Uzpūsta, B kategorijas filma, tehniskā ziņā iespaidīga, taču tik šausmīgi pretencioza, ka nav iespējams to līdz galam noskatīties”;
“Nekādu līdzpārdzīvojumu personāžiem. Labi aktieri plakanās lomās”.
“Šādus dialogus tikpat labi būtu varējis sarakstīt dators”.
Kā jau mēs zinām, laiks ir salicis visus punktus uz “i” par filmas mākslinieciskajām vērtībām un tās nozīmi žanram vispār. Daudzi no kritiķiem, kas grāva filmu 1979. gadā vēlāk noorientējās situācijā un ieslēdza filmu savos labāko filmu sarakstos.
[Diemžēl, ne tik sen tapušais filmas prīkvels saņem arī skatītāju negatīvas atsauksmes, tā kā Skots pašreiz ir aizņemts ar citiem projektiem, grūti teikt, kā būs ar tā turpinājumu – t.p.]
“Svešais” kļuva par tādu, kādu mēs to zinām un mīlam, tāpēc ka katrs no tā radītājiem līdz pēdējam aizstāvēja savu redzes viedokli un savā veidā centās padarīt filmu labāku. Ja nebūtu O'Bennona, pati ideja nebūtu parādījusies pasaulē. Ja projektā neiesaistītos Gailers un Hils, nebūtu ne Eša, ne lieliskā Džeimsa Kamerona sīkvela. Bez Ridlija Skota “Svešais” nespētu izkļūt no B kategorijas rāmjiem. Un, kas zina, kāds izskatītos Svešais, ja Skots neieraudzītu Gigera darbu krājumu?
Dens O'Bennons kādreiz teica, ka “Svešais” ir kļuvis par žanra beigām, jo līdz galam ir izsmēlis monstru tēmu kosmosā. Pēc viņa vārdiem, pēc filmas iznākšanas scenāristiem vairs nav iespējams pārsteigt publiku ar kaut ko oriģinālu un negaidītu – atliek tikai pārstrādāt vecus sižetus. Ja atceramies, cik daudz “Svešā” klonus mēs esam redzējuši pēdējos 35 gados, saproti, ka viņa teiktajā ir racionāls grauds.
Laiks nesaudzē nevienu. 2009. gadā Dens O'Bennons mirst no Krona slimības, tās simptoni kādreiz palīdzēja viņam izdomāt Svešo. Šī gada maijā no dzīves aizgāja leģendārais Hanss Rudijs Gigers. Neviens no cilvēkiem nav mūžīgs, taču kamēr eksistēs kino, “Svešā” radītāju vārdi turpinās dzīvot filmas fanu sirdīs.