1. «Es esmu zēns-burve» (Mahou Shoujo Ore)

Var uzskatīt, ka šis anime iemieso visu, ko var uzskatīt par neprātīgu. Pat nosaukums ir kā min nākamajam skatītājam, ka viņu gaida kaut kas ļoti savāds. “Es esmu zēns-burve” - tā ir parodija par žanru “maho-sjodzjo”. “Maho-sjodzjo” pazīme ir galveno varoņu maģiskas spējas (ta sir svarīgi), viņas valkā mīļas kleitiņas un cīnas ar ļauniem burvjiem un monstriem. Kanonisks “maho-sjodzjo” ir pazīstamais anime “Seilor-Mūna”, kas kļuva par visu sekojošo šī žanra seriālu tēvu. “Es esmu zēns-burve” ir ļoti savdabīgs tā bērns. Kaut vai tāpēc, ka galvenās varones te ir meitenes-burves, kuras kaujas laikā pārvēršas… par kultūristiem kleitās.

2. «Aukstasinīgais Hozuki» (Hoozuki no Reitetsu)

Šis serials patiks tiem, kuri nav vienaldzīgi pret japāņu kultūru un mitoloģiju. Tāpēc ka “Aukstasinīgais Hozuki” pilnībā ir piepildīts ar mītiem, vienā vietā ir sapulcējušies visi paši pazīstamākie varoņi no japāņu leģendām. Viņi ir spiesti kaut kādā veidā risināt pazemes valstības problēmas, tajā mudž no gariem, dēmoniem un visādiem dīvaiņiem, kādus vien spējuši izdomāt japāņi. Neskatoties uz tādu varoņu daudzvedību, praktiski visi no viņiem laiskojas, dzer sake, paralēli apspriež zemes un pazemes pasauļu problēmas. Anime, neskatoties uz tādu īpatnību, pieder komēdijas žanram, humors tur būs saprotams, ne tikai mitoloģijas guru. “Aukstasinīgais Hozuki” it kā norāda, ka pat ells valdniekam ir slinkums, sodīt grēciniekus.

3. «Danganronpa» (Danganronpa)

Spēle „Danganronpa”, pēc kuras ir uzņemts anime, pati par sevi ir visai neparasta. Tāpēc režisori un scenāristi gāja uz to, lai precīzāk atainotu oriģināla nestandarta gājienus.”Danganronpa” ir detektīva žanra anime. Te var atrast daudzas atsauces un Artūra Konana Doila, Agates kristi un citu žanra meistaru daiļradi. Piemēram, visa darbība notiek slēgtā telpā, kur varoņiem nākas izslēgt no sava vidus noziedznieku, kas paveicis slepkavību, un sodītu to. Starp pilnīgi reālie tēliem te ir arī, piemēram, dīvains lācis-organizētājs Monokuma un pat virtuālais saprāts. Bet varoņi izrādās ievilkti mīklas atrisināšanā tāpēc, ka katrs ir elites skolas audzēknis un, lai beigtu to, vajag, vai nu nogalināt un nebūt atklātam, vai arī izskaitļot to, kurš ir slepkava. Turklāt visiem ir kopīga pagātne.  

4. «Kad raud cikādes» (Higurashi no Naku Koro ni)

Šausmu žanrs anime joprojām nav ļoti izplatīts, taču katrs serials no no tā saraksta ir pelnījis atsevišķu rakstu. Pat filmas, ko uzņēmuši japāņu režisori, pavisam nelīdzinās citu valstu šausmenēm. “Kad raud cikādes” ir mistisks trilleris, ar ļoti samudžinātu sižetu, kas sākumā skatītājam nav īsti saprotams, bet rezultāts aizved viņus ne tur, kur viņi ir gaidījuši. Atsevišķi ir jāatzīmē atmosfēra šajā seriālā: japāņu nomale, ļoti maz iedzīvotāju, apburošas ainavas, dīvaini paradumi, un ne mazāk dīvaini iedzīvotāji, katrs no kuriem glabā savu noslēpumi. Galvenais varonis sāk iet vietējā skolā pavisam nesen, taču uzreiz nonāk šausmīgu notikumu liecinieka un upura lomā, taču ciemā šādi notikumi nav nekas jauns.

5. «Piebeidz mani, mazulīt!» (Kill Me Baby)

Viegla komēdija, kas būs piemērota tiem, lai mazliet atslābtu no rutīnas. Tā ir smieklīga, tajā ir atmiņā paliekoši varoņi un jautra mūzika, ko pēc tam ir grūti izmest no galvas. „Piebeidz mani, mazulīt!” ir anime par pasūtījuma slepkavu un tās draudzeni, kura ir spiesta par katru savu neveiklu kustību dabūt sukas. Japānis var uztvert šo anime, kā visai parastu, pat bez odziņas. Taču skatītājam - ārzemniekam tas liekas savāds kaut vai tāpēc, ka tajā ir kultūras atšķirības un savdabīgs humors. Anime ir veidots mandzai žanrā. Tas ir unikāls japāņu teātrī un kinematogrāfā un tam ir bagāta vēsture. Tajā galvenos varoņus sauc par Cukkomu un boke. Boke pēc kanona uzvedas muļķīgi un naivi, rezultātā kļūstot par cukkomi joku objektu. „Piebeidz mani, mazulīt!” patiešām ir labs starts, lai apgūtu jaunu žanru.