Pasludinājis survivalisma ideoloģiju, Saksons faktiski kļūst par jaunas, sociālas kustības dibinātāju, kas apvieno cilvēkus, kas cenšas būt vienmēr gatavi dažāda veida lokāliem un globāliem kariem, krīzēm un visa veida nelaimēm, kas spētu izsaukt globālu haosu.

Survivalistiem ir pašiem savi masu informācijas līdzekļi, šie ļaudis rīko dažādas skolas un kursus, kuros apmāca citus cilvēkus, kā izdzīvot kritiskās un ekstremālās situācijās. Starp citu, par survivalisma priekštečiem var saukt 1907. gadā, Lielbritānijā radušos skautu kustību, kas gan tika organizēta bērniem un pusaudžiem, nevis pieaugušajiem. Pieredzējušu pasniedzēju vadībā bērni izgāja lielisku izdzīvošanas skolu.

Viens no krievu survivalisma speciālistiem ir pazīstamais ceļotājs Vitālijs Sundakovs. Bet bijušais programmists Viktors Sergijenko, kas pazīstams ar pseidonīmu Košastijs, ir izstrādājis oriģinālu izdzīvošanas metodiku, kas ir ieguvusi plašu izplatību. Pēc šīs metodikas survivalisma meistaru vadībā jauniņie apgūst izdzīvošanas paņēmienus visāda veida stihiskās nelaimēs, trenējas un norūdās, apgūst praktiski izmantojamus sporta veidus – šaušanu, kaujas mākslas, paukošanu.

Uz nomali, uz Saratovu!

Pēc vairums survivalistu domām, vispasaules kataklizmu lielākā riska grupa pirmā kārtā ir lielpilsētu iedzīvotāji. Pazīstamais zinātnieks un rakstnieks-fantasts Ivans Jefremovs kādreiz tās bija nosaucis par “iedzīvotāju lamatām”. Bez ūdensm gāzes, gaismas, apkures, telefona mūsu mājas pārvēršas par kaut kādām “mirušām kārbām”. Mēs pat nespēsim iegūt sev barību un pirmās nepieciešamības preces, kad veikalos izzudīs preces. Cerības izdzīvot mums radīsies tikai tad, ja mēs laicīgi atgriezīsimies pie dabas.

Daudzi, noguruši no civilizācijas “jaukumiem”, patiešām dodas dzīvot uz laukiem, lai sāktu tur jaunu dzīvi. Tā ir izdarījis, piemēram, arī pazīstamais biznesmenis un politiķis Germans Sterļigovs. Devies kopā ar ģimeni uz laukiem, tagad viņš vada naturālu saimniecību, jo ir pārliecināts par mūsu civilizācijas drīzu galu.

Pēc būtības survivalismu nevar saukt par organizētu kustību, ir, vai nu nelielas ļaužu grupas, kurām rūp izdzīvošanas problēmas, vai arī vientuļnieki-individuālisti. Katrs sevi cienošs survivalists laikus gatavojas nākotnes haosam. Tie, kuriem ir finanšu līdzekļi, cenšas iegādāties “mājiņu laukos”, vēlams tādā vietā, kur vēl cilvēks nav spēris savu kāju, jo pilsētās, bezvaras un kriminālo elementu nesodāmības apstākļos katrs svešinieks var izrādīties potenciāls ienaidnieks, ar kuru nāksies cīnīties par ēdamo un vietu zem saules.

Savu “fazendu” atrašanās vietas aktīvās izdzīvošanas piekritēji parasti neatklāj nevienam, izņemot pašus tuvākos. Naudīgi survivalisti tur veido produktu, sēklu, lauksaimniecības instrumentu un ieroču krājumus. Tie, kas nevar atļauties sev nopirkt māju, bieži iekārto civilizācijas neapgūtās vietās labi nomaskētas “paslēpnes”, kuros izvieto savus “stratēģiskos krājumus”.

Lai kā tur arī nebūtu, zināms efekts no tādas darbības ir. Survivalisti iegūst būvnieka, lauksaimnieka, mednieka, makšķernieka prasmes un spēj izgatavot un izmantot dažāda veida darbarīkus un ieročus. Pat ja arī pasaules gals nepienāktu (uz to mēs visi no sirds ceram), iegūtās zināšanas un prasmes var izrādīties visai noderīgas arī miera un stabilitātes laikā.

[Te man gribas izdarīt nelielu atkāpi, atceroties bērnību, kas pagāja trakākajos aukstā kara gados, un es kā bērns arī biju visai nobijies par drīz iespējamo kodolkaru un amerikāņiem, kas to vien sapņo, kā uzmest mums bumbu. Laikam jau daudziem bērniem ir savi iedomu draugi, arī man tāds bija – robots no kādreiz slavenās fantastiskās filmas “Vētru planēta” - un vēl otrs no romāna, pēc kura bija uzņemta tā pati filma – grāmatā robots bija zīmēts pavisam savādāks. Izgatavojis es tos biju pats un ar viņu palīdzību savos sapņos veicu visādas lielas lietas. Vispirms jau dziļi zemē, zem mūsu mājas izveidojot milzīgu patvertni-rūpnīcu, kurā ar robotu palīdzību tika būvēts – zvaigžņu kuģis, tāds pat kā “Tantra” no “Andromēdas miglāja”. Pazemei bija kādi 10 stāvi un milzīgs angārs, kurā būvēja kuģi. Tur bija dzīvojamais stāvs, ražošanas stāvi, stāvs, kurā audzēja lauksaimniecības produktus, lopkopības stāvs utt. Slepena izeja uz Spilves pļavām, kur kuģis varētu startēt kosmosā. Un savos sapņos es cerēju, ka tad, kad sāksies atomkarš, es spēšu tur paslēpt savus radus un tuvākos draugus. Bet, tas viss jau bija ne tikai kara dēļ, uzbūvējis kuģi, es gribēju doties ekspedīcijās, vispirms, atklājot visus Zemes noslēpumus, par kuriem toreiz bieži mēdza rakstīt prese: sniega cilvēki, dažādi jūras briesmoņi, izdzīvojušie dinozauri un tā tālāk. Pēc tam, kad kara draudi vairs neliktos bīstami, es pateiktu ardievas Zemei un dotos tālā kosmosā.

Sapņi bija diži, bet bērnības beigās, kā jau parasti, tie izkūpēja, saskaroties ar reālās dzīves vajadzībām, vienīgi mīlestība uz fantastiku palika uz mūžu – t.p.]

Pastardienas bunkuri.

Kā jau ierasts, atradās arī cilvēki, kas vēlējās nopelnīt uz cilvēku apokaliptiskā noskaņojuma rēķina. Amerikāņu kompānija Vivos izstrādāja koncepciju tīklam, kas sastāvēja no pazemes bunkuriem, kas tiktu izvietoti ap lielākajām ASV pilsētām. Patvertne tika veidota zvaigznes formā: no divstāvu centra gāja 10 stari - dzīvojamie nodalījumi. Bunkuri spētu izturēt kodolsprādzienus, ķīmisko vai bioloģisko uzbrukumu, asteroīda triecienu, dažādas stihiskas nelaimes, kā dabiskus ugunsgrēkus, zemestrīces un plūdus.

Katrā “starā” varētu dzīvot 200 cilvēku. Dzīvošanas ilgums tika rēķināts uz vienu gadu. Istabas iekštelpās bija mēbelētas, dzīvojamos blokos atradās sanitārie mezgli, virtuves un ēdnīcas. Bunkuriem bija autonoma elektroapgādes, ūdensvada un gaisa attīrīšanas sistēma. Patvertnes iemītnieku rīcībā bija medicīniskā apkalpošana un pat automašīnas. Katra bunkura izmaksas bija 10 miljoni dolāru, vēl par 50 tūkstošiem izmaksātu provīzija, zāles un citas nepieciešamas lietas. Pēc kompānijas pārstāvju teiktā, pirmie pasūtītāji viņiem jau ir.

Antiapokalipses bunkuru būvi sāka veikt arī itāļu firma Matex Security Projects. Kā viņi apliecina, firmas patvertnes pasargā no atomtrieciena, ķīmiskiem un bakterioloģiskiem uzbrukumiem, plūdiem. Firmas pārstāvji saka, ka jau tūkstoš cilvēku ir pasūtījuši tādu bunkuru individuālos projektus.

Ziemeļmeksikā, Jukatanas pussalā [??? - t.p.] jau ir izbūvēta vesela pilsēta, kuras iedzīvotāji būs aizsargāti no dažādām katastrofām, tajā skaitā no dažādām pasaules gala variācijām. Las-Agilasa atrodas netālu no seno maiju indiāņu apmetnes Kivikas. Celtniecību finansēja bagātu itāļu grupa, kas 2008. gadā te iegādājās zemi. Visi viņi vēlāk ieguva Meksikas pavalstniecību. Minipilsēta no 24 ēkām tika uzbūvēta pēc vietējās arhitektes Karinas Valles projekta. Šo māju sienas ir 60 cm biezas un uzbūvētas no īpaša materiāla, kas ir izturīgs pret augstām un zemām temperatūrām, uguni, ūdeni un radiāciju.

“Itāļi nedomā, ka būs Pasaules gals, taču 2012. gads, kas atzīmēts maiju kalendārā, var būt katastrofu gads, tāpēc viņi arī nolēma paslēpties šeit, lai aizsargātos,” - tā situāciju komentā arhitekte Karina Valle.

No apokalipses glābs... ledusskapis?

No tādām izdomām neatpaliek arī pašmāju iedzīvotāji. Piemēram, bijušais kara inženieris Jevgeņijs Ubijko pamestā Piemaskavas putnu fabrikā ir izveidojis kaut ko līdzīgu “Pastadienas avārijas kapsulai”.

Pēc izgudrotāja teiktā, hermētiskajai kapsulai ir četras izolācijas kārtas un tā ir rēķināta jebkurai kataklizmai. Tā nesabruks zemestrīces un vulkāna izvirduma laikā, tā spēs noturēties virs ūdens, tā varēs noripot pa nogāzi un apgāzties, nenodarot ļaunumu nevienam, kas tajā atradīsies iekšā.

Mobilā patvertne ir aprīkota ar dušu un gaisa attīrīšanas sistēmu. Katra kapsula ir rēķināta, ka tajā varēs 40 dienas dzīvot 4 cilvēki.

Tagad Ubijko cenšas pārdot savu izgudrojumu valdībai. Kā viņš saka, viena kapsula maksā 80 tūkstošus dolāru, un bijušais inženieris liek priekšā pārdot vairākus tūkstošus šādu kapsulu. Starp citu, Ubijko kaimiņi, pensionāri, ir apņēmības pilni paši lietot šo patvertni kritiskā situācijā.

Idejas autors gan uzskata, ka viņa ideja varētu arī netikt izmantota pēc nozīmes un ir sagatavojis ar alternatīvus variantus kapsulas izmantošanai – piemēram, to var izmantot kā saunu un vai kā rūpniecisku ledusskapi.