Divus aviolainerus upurēja, lai nodrošinātu rezerves daļas līdz šim lielākajai lidmašīnai, ko patlaban būvē ASV. Milzīgais lidaparāts pacelsies deviņu kilometru augstumā atmosfērā un no turienes palaidīs raķeti, kas varēs uzlidot un palikt orbītā ap zemeslodi vai traukties kosmosā.

Tradicionālā kosmosa raķešu palaišana ir dārga lielā degvielas patēriņa dēļ, turklāt Zemes virsmas tuvumā valdošie vēji un citas klimata parādības var raķeti viegli novirzīt no kursa. Tāpēc jau vairākus gadus pasaules lietpratīgākie lidmašīnu konstruktori un kosmonautikas eksperti pilnīgā slepenībā izstrādā „Stratolauncher”. Palaižot raķeti augstu atmosfērā no šīs lidmašīnas, viņi cer izvairīties no pirmajiem kritiskajiem ceļa kilometriem. Maikls Grifins, kurš 2005. – 2009.gadā bija NASA direktora amatā, ir viens no ievērojamākajiem milzīgās lidmašīnas izstrādē iesaistītajiem darbiniekiem. Viņaprāt, pirmie testa lidojumi varētu būt jau 2016.gada sākumā. Vispirms „Stratolauncher” palaidīs orbītā ap Zemi satelītus, bet vēlāk nogādās kosmosā arī privātpersonas.

Kosmosa moduļus palaiž orbītā

Jau tagad Maikls Grifins prāto par to, kā kosmosa tūristi dosies ceļojumā ar „Stratolauncher”.

Katru reizi orbītā ap Zemi varēs nogādāt sešus cilvēkus. Pirms lidmašīnas pacelšanās pasažieriem būs jāiekārtojas raķetē, kas novietota pie fizelāžas lidmašīnas apakšā. Raķetes priekšgalā būs neliels lidaparāts, kur kosmosa tūristi apsēdīsies katrs savā krēslā un piesprādzēsies. Tas sāksies ceļš uz stratosfēru. Lidmašīnai atrodoties apmēram 9 km virs Zemes, raķeti atvienos, pasažieri aizlidos kosmosā un nonāks orbītā ap Zemi. Pa lidaparāta logiem viņi redzēs, kā zemeslode peld izplatījumā, un jau pēc pāris diennaktīm „Stratolauncher” atkal pavērsīs priekšgalu uz mūsu planētas pusi.

Pēc Maikla Grifita domām, jaunā lidaparāta potenciāls ir vēl lielāks. Viņš uzskata, ka nākotnē pasažieri varēs doties īstos ārpuszemes ceļojumos, vai nu „Stratolauncher” pievienojoties kādai no esošajām kosmosa stacijām, vai arī uzturoties speciāli uzbūvētā kosmosa viesnīcā.

Kosmosa tūrisms kļūs lētāks

„Stratolauncher” autori uzskata, ka būs iespējams piedāvāt privātpersonām kosmosa ceļojumus daudz lētāk, nekā to dara „Space Adventures”, kas, rēķinot latos, par tūristu nogādāšanu kosmosā prasa vairāk nekā 15 miljonu. Uzņēmums izmanto tradicionālas raķetes, kuru starts notiek uz zemes, un tas ir krietni dārgāk, nekā palaist raķeti gaisā no milzīgas lidmašīnas.

Startējot no zemes, raķete lielu daļu degvielas izmanto, lai paceltos desmit kilometru augstumā un pārvarētu gravitācijas spēku, jo stāvākā leņķī notiek raķetes starts, jo lielāks ir cēlājspēka zudums gravitācijas pārvarēšanas dēļ. Ja raķeti palaiž no lidmašīnas deviņu kilometru augstumā, tā patērē daudz mazāk degvielas, lai pārvarētu gravitācijas spēku un nonāktu orbītā.

Šo tendenci vēl vairāk pastiprina tas, ka raķešdzinēja celtspēja palielinās par 5 – 10 procentiem, tiklīdz raķete atstāj atmosfēru. Savukārt lidmašīnas motoriem vislielākā celtspēja ir tieši Zemes virsmas tuvumā, bet augstumā tā mazinās. Tāpēc lidmašīnas motori nodrošina vislabāko celtspēju pirmajos kosmosa ceļojuma kilometros, savukārt raķešdzinēji ar optimālu celtspēju darbojas atlikušo ceļa daļu. Turklāt, raķeti izšaujot no lidojumā esoša lidaparāta, tā tērē mazāk enerģijas, lai sasniegtu vēlamo ātrumu. Tāpēc no jaunās lidmašīnas palaistām raķetēm nepavisam nav jābūt tik lielām kā no Zemes startējošām, jo tām nav jāved līdzi tik milzīgs daudzums degvielas. Mazais izmērs ne vien ļauj ekonomēt degvielu, bet arī samazina raķetes ražošanas izmaksas. Projekta „Stratolauncher” autori cer, ka zemā cena un augstā drošība šķitīs pievilcīga gan privātpersonām, gan uzņēmumiem dažādās valstīs.

Turklāt šķiet, ka šis risinājums nāk pašā laikā. 2011.gadā NASA aizlaida pensijā visu ASV kosmoplānu floti, un tagad šī lielvalsts vairs nespēj no Amerikas teritorijas nogādāt kosmosā cilvēkus. Tāpēc tie, kuri īsteno privātus kosmosa projektus, piemēram, „Stratolauncher”, var cerēt uz dāsni apmaksātiem līgumiem.

Arī zinātniekiem „Stratolauncher” pavērs vieglāku iespēju veikt dažādus mērījumus un testus kosmosā. Savukārt privātiem uzņēmumiem būs ērtāk nogādāt kosmosā komerciālus satelītus.

Lidaparāti tā ir startējuši jau agrāk

Ideja raidīt raķeti kosmosā no lidmašīnas nav jauna un jau agrāk ir sekmīgi izmēģināta ar raķeti „Pegasus”. Tomēr vēl nekad tas nav noticis tik vērienīgā mērogā, kāds ir „Stratolauncher” projekts.

Milzīgās lidmašīnas tehniskās konstrukcijas autors ir avioinženieris Bērts Ratans, un šo projektu finansē IT miljardieris un viens no uzņēmuma „Microsoft” dibinātājiem Pols Allens. 2004.gadā viņiem abiem izdevās ar īpaši būvētu lidmašīnu nogādāt kosmosā nelielo pilotējamo kosmosa kuģi „SpaceShipOne”. Piestiprināts pie lidmašīnas „White Knight” fizelāžas, „SpaceShipOne” ar tajā esošo astronautu Maiku Melvilu tika uznests aptuveni 14 kilometru augstu atmosfērā un palaists vaļā retinātajā gaisā. No turienes „SpaceShipOne” turpināja ceļojumu pats, līdz uzlidoja 100 kilometru virs Zemes. Tādējādi kosmosa kuģis tik tikko spēja šķērsot kosmosa robežu, ko dēvē par Kārmāna līniju. Tomēr lidmašīnai „White Knight” nebija paredzēts aizgādāt „SpaceShipOne” tik tālu, lai tas nonāktu orbītā ap Zemi.

Ar milzīgo lidmašīnu „Stratolauncher” Bērts Ratans un Pols Allens grasās nogādāt raķetes vēl tālāk kosmosā. Līdz šim nevienam nav izdevies uzbūvēt „Stratolauncher” lieluma lidmašīnu, jo izgatavot gigantisku lidaparātu ar minimālu masu un vienlaikus maksimālu kravnesību ir ārkārtīgi grūts uzdevums.

„White Knight” spērna vēziens bija 25 metri, un tā spēja nest 3,2 tonnas smagu raķeti. Turpretī „Stratolauncher” ar 117 metru lielo spārna vēzienu spēs pacelt krietni lielāku raķeti – līdz pat sešām tonnām smagu. Tātad tai līdzi būs daudz vairāk degvielas. Tāpēc milzīgās lidmašīnas nestā raķete nogādās satelītus un pilotējamos kosmosa moduļus orbītā ap Zemi un tālāk izplatījumā.