Latvijas Fantāzijas un Fantastikas Biedrība: Pasaules hokejs 20. gadsimtā. 1. daļa.

Runa būs par spēli, ko pasaulē oficiāli sauc par ledus hokeju, jo eksistē arī savādāki hokeja veidi, ko spēlē pat vasarā. Kādreiz lietoja arī no krievu valodas ienākušo terminu – hokejs ar ripu.

Īstenībā pasaules čempionāti notika jau pirms 1. pasaules kara, tos rīkoja mūsdienu starptautiskās federācijas (International Ice Hockey Federation) priekšgājēja Ligue International de Hockey sur Glace (LIHG). Foto – organizācijas statūti un līgas dibinātājs Lūiss Magnuss, slavens franču daiļslidotājs.

Pirmais čempionāts notika Briselē, Beļģijā, 1912. gadā. Uzvarēja Vācija, 2. vietu ieņēma Oksfordas kanādieši (īstenībā angļu hokeja amatieru komanda). 3. vietu ieņēma Beļģija, 4. Francija, 5. Šveice.

1913. gadā sacensības notika Sentmoricā, Šveicē. Ieņemtās vietas: 1. Vācija, 2. Lielbritānija, 3. Francija, 4. Bohēmija, 5. Šveice.

1914. gadā sacensības notika Šamonī, Francijā. Ieņemtās vietas: 1. Lielbritānija, 2. Vācija, 3. Francija, 4. Bohēmija. Par Bohēmiju sauca tagadējo Čehiju.

Sacensības, ko tagad dēvē par pirmo čempionātu, notika 1920. gadā - vasaras olimpisko spēļu sastāvā, Antverpenē. Piedalījās 7 komandas, kas cīnījās pēc tā sauktās Bergvala sistēmas.

Beļģija, Kanāda, Čehoslovākija, Francija, Zviedrija, Šveice, ASV.

Tas ir, sadalītas pa pāriem, izspēlēja 1. vietu (Francija sāka tikai ar otro kārtu, jo pirmajā tai nebija pāra). Cīņā par zeltu Kanāda sagrāva Zviedriju. Kanādas pārsvars pasaulē bija tik liels, ka tās izlasi līdz par 1963. gadam veidoja viena komanda - Alana kausa ieguvēja.

Pēc tam spēlē par sudrabu cīnījās abas pusfināla zaudētājas, bet uzvarētāja vēl nez kāpēc ar Čehoslovākiju, kas bezcerīgi zaudēja, arī iepriekšējā kārtā. Cīņā par brozu Zviedrija uzvarēja Šveici, Bet zaudēja Čehoslovākijai.

Rezultātā ieņemtās vietas: 1. Kanāda (Winnipeg Falcons), 2. ASV, 3. Čehoslovākija, 4. Zviedrija, 5. Šveice, 5. Francija, 5. Beļģija. Piektās vietas nosacīti, jo netika noskaidrotas konkrētās.

1924. gadā pasaules čempionāts jau notika ziemas olimpisko spēļu sastāvā pēc citas (apļveida) sistēmas, kur katra komanda tiekas ar katru, Šamonī, Francijā.

Rezultāti: 1. Kanāda (Toronto Granites), 2. ASV, 3. Lielbritānija, 4. Zviedrija, 5.-6. Čehoslovākija un Francija. 7.-8. Beļģija un Šveice.

1928. gadā atkal ziemas olimpiskās spēles, Sentmorica, Šveice.

Rezultāti: 1. Kanāda (University of Toronto Graduates), 2. Zviedrija, 3. Šveice, 4. Lielbritānija, 5.-7. Austrija, Francija, Čehoslovākija, 8.-10. Beļģija, Polija, Vācija. 11. Ungārija.

Pirmais pasaules čempionāts, kas notika nesaistē ar olimpiskajām spēlēm noritēja 1930. gadā Chamonix, France; Vienna, Austria; un Berlin, Germany. Kanādu pārstāvēja Toronto CCMs.

Rezultāti: 1. Kanāda, 2. Vācija, 3. Šveice, 4. Austrija, 5. Polija, 6.-9. Francija, Ungārija, Čehoslovākija, Japāna. 10.-12. Lielbritānija, Itālija, Beļģija.

1931. gada pasaules čempionāts notika Kriņicā, Polijā. Rezultāti: 1. Kanāda (University of Manitoba Grads). 2. ASV, 3. Austrija, 4. Polija, 5. Čehoslovākija, 6. Zviedrija, 7. Ungārija, 8. Lielbritānija, 9. Francija, 10. Rumānija.

1932. gadā atkal ziemas olimpiskās spēles, Leikplesida, ASV.

Piedalījās tikai 4. komandas. Rezultāti: 1. Kanāda (Winnipeg Hockey Club). 2. ASV. 3. Vācija, 4. Polija.

1933. gada čempionāts notika Prāgā, Čehoslovākijā. Rezultāti: 1. ASV (Massachusetts Rangers), 2. Kanāda (Toronto National Sea Fleas), 3. Čehoslovākija, 4. Austrija, 5.-6. Vācija, Šveice, 7.-8. Ungārija, Polija, 9. Rumānija, 10. Latvija, 11. Itālija, 12. Beļģija.

1934. gada čempionāts notika Milānā, Itālijā. Rezultāti: 1. Kanāda (Saskatoon Quakers). 2. ASV(Massachusetts Rangers). 3. Vācija, 4. Šveice, 5. Čehoslovākija, 6. Ungārija, 7. Austrija, 8. Lielbritānija, 9. Itālija, 10. Rumānija, 11. Francija, 12. Beļģija.

1935. gada čempionāts notika Davosā, Šveicē. Rezultāti: 1. Kanāda (Winnipeg Monarchs). 2. Šveice. 3. Lielbritānija. 4. Čehoslovākija. 5. Zviedrija. 6. Austrija. 7.-8. Francija, Itālija, 9. Vācija, 10. Polija, 11.-12. Ungārija, Rumānija. 13. Latvija. 14.-15. Beļģija, Nīderlande.

1936. gadā notika ziemas olimpiskās spēles. Rezultāti: 1. Lielbritānija, 2. Kanāda (Port Arthur Bearcats), 3. ASV, 4. Čehoslovākija, 5.-6. Vācija, Zviedrija, 7.-8. Austrija, Ungārija, 9.-12. Itālija, Francija, Japāna, Polija, 13.-15. Beļģija, Latvija, Šveice.

1937. gada čempionāts notika Londonā, Anglijā. Rezultāti: 1. Kanāda (Kimberley Dynamiters). 2. Lielbritānija. 3. Šveice. 4. Vācija, 5. Ungārija, 6. Čehoslovākija, 7. Francija, 8. Polija, 9.-11. Norvēģija, Zviedrija, Rumānija.

1938. gada čempionāts notika Prāgā, Čehoslovākijā. Rezultāti: 1. Kanāda (Sudbury Wolves), 2. Lielbritānija, 3. Čehoslovākija, 4. Vācija, 5. Zviedrija, 6. Šveice, 7.-9. Ungārija, Polija, ASV, 10.-12. Austrija, Latvija, Lietuva. 13.-14. Norvēģija, Rumānija.

1939. gada čempionāts notika Cīrihē un Bāzelē, Šveicē. Austriju bija anektējusi Vācija, taču daži spēlētāji iekļuva tās izlasē. Rezultāti: 1. Kanāda (Trail Smoke Eaters), 2. ASV, 3. Šveice, 4. Čehoslovākija, 5. Vācija, 6. Polija, 7. Ungārija, 8. Lielbritānija, 9. Itālija, 10. Latvija. 11. Beļģija, 12. Nīderlande. 13.-14. Somija. Dienvidslāvija.

Tālākos turnīrus pārtrauc 2. pasaules karš. Par tiem sekojošās daļās. ASV kā viena komanda startēja vēlreiz tikai 1951. gada čempionātā (Bates Manufacturing Co. Club).

Ziņas pārsvarā no Vikipēdijas.