Valentīna Žuravļova. Pirmā, kas riskējusi par stāstu cikla galveno varoni izvēlēties psihologu. Tajos laikos šo profesiju uzskatīja par naidīgu strādnieku šķirai. Rakstnieka - fantasta Henriha Altova sieva.

Ariadna Gromova. Autore vienai no pirmajām PSRS pēcatomkara antiutopijām "Gaismas aplī" (1965.)

Nu, šīs trīs ir pamatā veco laiku rakstnieces. Tikai pirmā vēl dzīva. Pārējās pārstāv mūsu laiku

NVS rakstnieces.

Marija Semjonova. Tā saucamā "slāvu fantāzijas" stila radītāja ar savu slavenāko darbu "Vilku suns" (1995.) un tā turpinājumiem.

Jeļena Hajecka. Vadošā intelektuālās fantāzijas pārstāve. Raksta "sakrālo" jeb "pareizticīgo" fantāziju.

Vera Kamša. Kvazivēturiskās fantāzijas seriāli, kas ļāvuši autori saukt par krievu Džordžu Mārtinu.

Olga Gromiko. Galvenais darbs - humorfantāzijas cikls par raganu Volhu, kas balstīts baltkrievu folklorā.

Natalja Rezanova. Alternatīvās vēstures stila pārstāve.

Marija Gaļina. Darbi, kas tuvi tā saucamajam "meinstrīmam".

Dālija Truskinovska. Rakasta visādos žanros, bet visvairāk patīk mistika un vēsturiska avantūrproza. Lieliski padodas stilizācijas. Starp citu, dzīvo Rīgā.

Citas 10 rakstnieces pārstāv pārējo pasauli:

Lī Duglasa Breketa. Amerikāņu fantastikas klasiķe, pirmā sieviete pasaules fantastikā, kas apguva līdz tam "vīriešu" žanru - kosmooperu.
Galvenie darbi: "Rianona zobeni" (1953.), "Talismana ļaudis" (1964.), "Skeita" cikls.

Endrū Nortone. Ir pierādījusi, ka sieviešu fantastika var būt tikpat aizraujoša kā tā, ko ir sarakstījuši vīrieši.
Galvenie darbi: "Sargasi kosmosā" (1955.), "Laika tirgoņi" (1958.), "Zvēru pavēlnieks" (1959.), "Vētra virs Burvja" (1960.), "Burvestību pasaule" (1963.), "Vienradža gads" (1965.), "Trīs gredzenu Mēness" (1966.).

Ursula Le Gvina. Vispār viens no fantastikas metriem. Aktīva īpaši "kulturoloģiskajā" ZF un fantāzijā.
Galvenie darbi: "Rokanona pasaule" (1966.), "Jūraszemes burvis" (1968.), "Tumsas kreisā roka" (1969.), "Debesu grieznis" (1971.), "Vārds mežam un pasaulei - viens" (1976.), "Tulkotāji" (2000.), "Balsis" (2006.).

Enna Makkefrija. Slavenā "Pernas jātnieku" cikla autore, pirmā rakstniece, kas ieguvusi Hugo un Nebula balvas.
Galvenie darbi: "Kuģis, kas dziedāja" (1969.), "Morita - drakonu pavēlniece" (1983.), "Nerilkas stāsts" (1986.), "Drakonu ausma" (1988.), "Meklējošais kuģis" (1992., kopā ar Mersedesu Lekiju).

Loisa Makmāstere Budžolde. Ieguvusi visvairāk balvu par vienu seriālu. Trīs Nebulas un pieci Hugo.
Galvenie darbi: "Goda lauskas", "Karavīra māceklis", "Etans no planētas Eitosa" (1986.), "Bezgalības robežas" (1989.), "Foru spēle" (1990.), "Barrajāra" (1992.), "Atspulgu deja" (1995.), "Dvēseļu paladīns" (2003.).

Tanita Lī. Pati populārākā "tumšās" fantāzijas autore, kas raksta arī ZF, bieži ar "gotikas" elementiem.
Galvenie darbi: "No pelniem cēlusies" (1975.), "Negaisu pavēlnieks" (1976.), "Nakts valdnieks" (1978.), "Nogalināt mirušos" (1982.), "Melnais vienradzis" (1989.), "Tumšās dejas" (1992.), "Metāliskā mīla" (2004.).

Kerolaina Čerija. Tradicionālās, "stingrās ZF" autore, kas raksta arī kosmiskās operas.
Galvenie darbi: "Ivrelas vārti" (1976.), "Kserita" (1978.), "Čūsku rajons" (1980.), "Pēdējā bāze" (1981.), "Šanura lepnums" (1982.), "Saitins" (1988.), "Nāra" (1989.).

Enna Raisa. Dzīvā vampīrliteratūras klasiķe.
Galvenie darbi: "Visu Svēto dzīres" (1979.), "Vampīrs Lestats" (1985.), "Mūmija jeb Ramzesa lāsts" (1989.), "Burvestību stunda" (1990.), "Vijole" (1997.), "Armans" (1998.), "Asinis un zelts" (2001.).

Lorela Hamiltone. Ienesusi vampīrliteratūrā neslēptu erotismu, kas robežojas ar pornogrāfiju.
Galvenie darbi: "Līķis, kas smējās" (1994.), "Zilais mēness" (1999.), "Ēnu skūpsts" (2000.), "Narciss ķēdēs" (2001.), "Danse Macabre" (2006.).

Džoana Roulinga. Dzimusi Čapingsotberijā, Glosteršīrā, Anglijā. Pabeigusi Ekzeteras universitāti, kur studējusi franču valodu. Strādājusi par sekretāri, angļu valodas pasniedzēju Portugālē, bijusi skolotāja. Tagad dzīvo Edinburgā, Skotijā. Pirmo cikla par Hariju Poteru grāmatu sarakstījusi par Skotijas Mākslas padomes grantu. Augstāko žanra prēmiju laureāte, ieskaitot 2001. gada Hugo. Viena
no bagātākajiem Lielbritānijā. Radījusi pasaules vissekmīgāko bērnu fantāzijas seriālu par slaveno Hariju Poteru, ar pirmo grāmatu iekarojusi slavu visā pasaulē.
Galvenie darbi: "Harijs Poters un filosofu akmens" (1997.), "Harijs Poters un Azkabanas gūsteknis" (1999.), "Harijs Poters un Uguns biķeris" (2000.), "Harijs Poters un Fēniksa ordenis" (2003.).

Jau iepriekš atvainojos, ja daži grāmatu nosaukumi uzrakstīti nepareizi, jo tulkoju no krievu valodas.