Acīmredzot tāpēc, ka valstu skaits ir stipri audzis: Čehoslovākijas, Dienvidslāvijas un PSRS sabrukšana, turklāt tās nav vājas, tiek paplašināts to valstu skaits, kas spēlē finālā.
1998. gada pasaules čempionāta rezultāti.
Atkal Okeānijas grupā neveicās Austrālijai, kaut tā tur uzvarēja, viņai nācās starpkonfederāciju spēlē cīnīties ar Irānu, kaut arī abas spēles beidzās neizšķirti, uz finālu devās Irāna, jo bija guvusi vairāk vārtu pretinieka laukumā.
1. Francija. 2. Brazīlija. 3. Horvātija. 4. Nīderlande. 5. Itālija. 6. Argentīna. 7. Vācija. 8. Dānija. 9. Anglija. 10. Dienvidslāvija. 11. Rumānija. 12. Nigērija. 13. Meksika. 14. Paragvaja. 15. Norvēģija. 16. Čīle. 17. Spānija. 18. Maroka. 19. Beļģija. 20. Irāna. 21. Kolumbija. 22. Jamaika. 23. Austrija. 24. Dienvidāfrika. 25. Kamerūna. 26. Tunisija. 27. Skotija. 28. Sauda Arābija. 29. Bulgārija. 30. Dienvidkoreja. 31. Japāna. 32. ASV.
2002. gada pasaules čempionāta rezultāti.
Okeānijas grupā atkārtojas vecā situācija. Uzvarētājai Austrālijai jātiekas starpkonfederāciju spēlē ar Urugvaju. Rezultātā – zaudējums.
1. Brazīlija. 2. Vācija. 3. Turcija. 4. Dienvidkoreja. 5. Spānija. 6. Anglija. 7. Senegāla. 8. ASV. 9. Japāna. 10. Dānija. 11. Meksika. 12. Īrija. 13. Zviedrija. 14. Beļģija. 15. Itālija. 16. Paragvaja. 17. Dienvidāfrika. 18. Argentīna. 19. Kostarika. 20. Kamerūna. 21. Portugāle. 22. Krievija. 23. Horvātija. 24. Ekvadora. 25. Polija. 26. Urugvaja. 27. Nigērija. 28. Francija. 29. Tunisija. 30. Slovēnija. 31. Ķīna. 32. Sauda Arābija.
2006. gada pasaules čempionāta rezultāti.
Austrālija starpkonfederāciju spēlē revanšējas Urugvajai un iekļūst Pasaules kausa finālā.
1. Itālija. 2. Francija. 3. Vācija. 4. Portugāle. 5. Brazīlija. 6. Argentīna. 7. Anglija. 8. Ukraina. 9. Spānija. 10. Šveice. 11. Nīderlande. 12. Ekvadora. 13. Gana. 14. Zviedrija. 15. Meksika. 16. Austrālija. 17. Dienvidkoreja. 18. Paragvaja. 19. Ziloņkaula Krasts jeb Kotdivuāra. 20. Čehija. 21. Polija. 22. Horvātija. 23. Angola. 24. Tunisija. 25. – 26. Irāna un ASV. 27. Trinidāda un Tobago. 28. – 29. Japāna un Sauda Arābija. 30. Togo. 31. Kostarika. 32. Serbija un Melnkalne.
2010. gada pasaules čempionāta rezultāti.
Austrālija sāk spēlēt Āzijas konfederācijā, no Okeānijas iekļūst Jaunzēlande, kas starpkonfederāciju spēlē pieveic Bahreinu.
1. Spānija. 2. Nīderlande. 3. Vācija. 4. Urugvaja. 5. Argentīna. 6. Brazīlija. 7. Gana. 8. Paragvaja. 9. Japāna. 10. Čīle 11. Portugāle. 12. ASV. 13. Anglija. 14. Meksika. 15. Dienvidkoreja. 16. Slovākija. 17. Kotdivuāra. 18. Slovēnija. 19. Šveice. 20. Dienvidāfrika. 21. Austrālija. 22. Jaunzēlande. 23. Serbija. 24. Dānija. 25. Grieķija. 26. Itālija. 27. Nigērija. 28. Alžīrija. 29. Francija. 30. Hondurasa. 31. Kamerūna. 32. Ziemeļkoreja.
2014. gada pasaules čempionāta rezultāti.
Starpkonfederācu spēlē Jaunzēlande no Okeānijas zaudē Meksikai un atkal no turienes nevienas izlases nav.
1. Vācija. 2. Argentīna. 3. Nīderlande. 4. Brazīlija. 5. Kolumbija. 6. Beļģija. 7. Francija. 8. Kostarika. 9. Čīle. 10. Meksika. 11. Šveice. 12. Urugvaja. 13. Grieķija. 14. Alžīrija. 15. ASV. 16. Nigērija. 17. Ekvadora. 18. Portugāle. 19. Horvātija. 20. Bosnija un Hercegovina. 21. Kotdivuāra. 22. Itālija. 23. Spānija. 24. Krievija. 25. Gana. 26. Anglija. 27. Dienvidkoreja. 28. Irāna. 29. Japāna. 30. Austrālija. 31. Hondurasa. 32. Kamerūna.
2018. gada pasaules čempionāta rezultāti.
Atkal kārtējo reizi Okeānijas zonas uzvarētāja Jaunzēlande nekvalificējas finālam, jo starpkonfederāciju spēlē zaudē Peru.
1. Francija. 2. Horvātija. 3. Beļģija. 4. Anglija. 5. Krievija. 6. Brazīlija. 7. Urugvaja. 8. Zviedrija. 9. Kolumbjja. 10. Spānija. 11. Dānija. 12. Argentīna. 13. Japāna. 14. Portugāle. 15. Šveice. 16. Meksika. 17. Irāna. 18. Senegāla. 19. – 20. Peru un Dienvidkoreja. 21. Nigērija. 22. Serbija. 23. Tunisija. 24. Sauda Arābija. 25. Vācija. 26. Polija. 27. Maroka. 28. – 30. Austrālija, Islande un Kostarika. 31. Ēģipte. 32. Panama.
(Tā kā Vikipēdijā nebija kopvērtējuma, es pēc savas saprašanas tādu uztaisīju, arī turpmāk.)
2022. gada pasaules čempionāta rezultāti.
Atkal kārtējo reizi Okeānijas zonas uzvarētāja Jaunzēlande nekvalificējas finālam, jo starpkonfederāciju spēlē zaudē Kostarikai.
1. Argentīna. 2. Francija. 3. Horvātija. 4. Maroka. 5. Nīderlande. 6. Brazīlija. 7. Anglija. 8. Portugāle. 9. Japāna. 10. Spānija. 11. Austrālija. 12. - 13. Polija un ASV. 14. Dienvidkoreja. 15. Šveice. 16. Senegāla. 17. - 18. Ekvadora un Vācija. 19. - 21. Tunisija, Kamerūna un Urugvaja. 22. - 23. Meksika un Beļģija. 24. Irāna. 25. – 26. Sauda Arābija un Gana. 27. Kostarika. 28. Dānija. 29. Serbija. 30. Velsa. 31. Kanāda. 32. Katara.
( Es nezinu, kā iepriekš tika vērtētas komandas, kas palika grupās, es vērtēju pa priekšu komandas, kas palika grupās 3. vietā un tad tās, kas palika 4. vietā. Tomēr abos pēdējos čempionātos, kāda no 4. vietas komandām uzrādīja labāko rezultātu no dažām, kas ieņēma 3. vietu. Varbūt vajadzēja vērtēt visas kopā? Vispār pēc rezultātiem ir daudzas dalītas vietas, jo komandu spēles līmenis sāk izlīdzināties. Simptomātiski, ka visos čempionātos mājinieki parasti sasniedz labākus rezultātus, ne kā citas reizes. Ko tādā gadījumā lai saka par Kataru? Tā gan bija 1. reize, kad tā startēja.)
Galvenie vārtu guvēji pasaules čempionātos:
1930. Guillermo Stábile (Argentīna) – 8 vārti.
1934. Oldřich Nejedlý (Čehoslovākija) – 5 vārti.
1938. Leônidas da Silva (Brazīlija) – 7 vārti.
1950. Ademir Marques de Menezes (Brazīlija) – 9 vārti.
1954. Sándor Péter Kocsis (Ungārija) – 11 vārti.
1958. Just Louis Fontaine (Francija) – 13 vārti
1962. Manuel Francisco dos Santos (Garrincha) (Brazīlija), Edvaldo Izidio Neto (Vavá) (Brazīlija), Leonel Guillermo Sánchez Lineros (ČĪle), Flórián Albert (Ungārija), Valentin Kozmich Ivanov (PSRS), Dražan Jerković (Dienvidslāvija) – pa 4 vārtiem
1966. Eusébio da Silva Ferreira (Portiugāle) – 9 vārti
1970. Gerhard "Gerd" Müller (VFR) – 10 vārti
1974. Grzegorz Bolesław Lato (Polija) – 7 vārti
1978. Mario Alberto Kempes Chiodi (Argentīna) – 6 vārti
1982. Paolo Rossi (Itālija) – 6 vārti
1986. Gary Winston Lineker (Anglija) – 6 vārti
1990. Salvatore Schillaci (Toto) (Itālija) – 6 vārti
1994. Hristo Stoichkov Stoichkov (Bulgārija) un Oleg Anatolyevich Salenko (Krievija) – 6 vārti katram
1998. Davor Šuker (Dienvidslāvija, Horvātija) – 6 vārti
2002. Ronaldo Luís Nazário de Lima (Brazīlija) – 8 vārti
2006. Miroslav Josef Klose (Vācija) – 5 vārti
2010. Thomas Müller (Vācija), Wesley Sneijder (Nīderlande), David Villa Sánchez (Spānija), Diego Forlán Corazzo (Urugvaja) – pa 5 vārtiem
2014. James David Rodríguez Rubio (Kolumbija) – 6 vārti
2018. Harry Edward Kane (Anglija) – 6 vārti
2022. Kylian Mbappé Lottin (Francija) – 8 vārti
Visu laiku labākie vārtu guvēji ir apkopoti šajā tabulā: https://en.wikipedia.org/wiki/FIFA_World_Cup_top_goalscorers
Visvairāk pasaules kausus ieguvusi Brazīlija – 5 reizes. Tā arī ir vienīgā komanda, kas piedalījusies visos turnīros. Trīskārtējs pasaules čempions ir Pele (Edson Arantes do Nascimento).
Visu laiku čempionātu koptabula. https://en.wikipedia.org/wiki/FIFA_World_Cup_records_and_statistics#Overall_team_records
Pasaules čempionātu talismani.
https://www.fifa.com/fifaplus/en/articles/world-cup-mascots-in-history