Mana, nesportiska cilvēka aizraušanās ar sporta skatīšanos iesākās pateicoties tēvam, kurš arī bija liels sporta fans. Kaut vai televizoru ģimene nopirka 1964. gadā tikai tāpēc, ka tajā gadā notika Olimpiskās spēles. Tā kā mana nopietnākā futbola skatīšanās iesākās ar 1966. gada pasaules čempionātu. Es vācu materiālus par čempionātiem, arī PSRS, jo tur piedalījās Rīgas "Daugava". Lai gan ar gadiem mana sporta fanošana sāka apsīkt, Eiropas un Pasaules čempionāti bija turnīri, ko noteikti cenšos nepalaist garām. Arī tagad, kad risinās kārtējais čempionāts, kurš iespējams var būt pēdējais, ko redzu.

Gribu atgriezties vēsturē, īsumā atkārtojot komandu sasniegumus, plašāk par to tagad interesenti var lasīt visur kur, tā kā daudz neizplūdīšu aprakstos.

Īstenībā ideja par pasaules čempionātu futbolā ir daudz senāka par pirmo īsto čempionātu. Pirmais aicinājums sarīkot tādu turnīru bija jau 1906. gadā. Tomēr tas, ja notiktu, būtu klubu, nevis valstu čempionāts. Diemžēl visi uzaicinātie klubi atteicās un nekas nenotika.

1920. gados pats nopietnākais futbola turnīrs notika Olimpiskajās spēlēs. Tad vēl nebija likums, ka tur var startēt tikai jauniešu komandas.

1924. gada spēlēs piedalījās 22 komanda, kas ieņēma šādas vietas:

1. Urugvaja. 2. Šveice. 3. Zviedrija. 4. Nīderlande. 5. Itālija. 6. Francija. 7. Īrija. 8. Ēģipte. 9. Čehoslovākija. 10. Ungārija. 11. ASV. 12. Bulgārija. 13. Luksemburga. 14. Rumānija. 15. Latvija. 16. Beļģija. 17. Spānija. 18. Igaunija. 19. Turcija. 20. Polija, 21. Serbu, horvātu un slovēņu karaliste. (Par Dienvidslāviju kļuva tikai 1929. gadā). 22. Lietuva.

Spēles notika pēc tā sauktā olimpiskā principa - komandas jau no sākuma sadalīja pa pāriem un uzvarētājs devās tālāk. Dažas komandas jau automātiski iekļuva 16-daļfinālā, jo pirmajā kārtā tām pāru nebija. Protams, sadalījums ir visai nosacīts.

1928. gada spēlēs piedalījās 17 komandas. La noskaidrotu pārus, kas cīnītos tālāk, vispirms Portugāle uzvarēja Čīli. Ieņemtās vietas:

1. Urugvaja. 2. Argentīna. 3. Itālija. 4. Ēģipte. 5. Portugāle. 6. Vācija. 7. Beļģija. 8. Spānija (ļoti nosacīti, jo bija neizšķirts pret Itāliju, taču pārspēlē to vienkārši sagrāva ar 1:7). 9. Francija. 10. Serbu, horvātu un slovēņu karaliste. 11. Luksemburga. 12. Nīderlande. 13. Šveice. 14. - 15. Turcija un Meksika. (Abas zaudēja ar vienādu rezultātu). 16. ASV.

Notika arī gandarījuma turnīrs, ko SOK neatzina, bet FIFA atzina.

Fināls beidzās neizšķirti. Pēc izlozes par uzvarētāju atzina Nīderlandi, tomēr kausu saņēma Čīle. Zaudētāji pusfinālos: Beļģija un Meksika, kas zaudēja ar vienādu rezultātu.

Skaidrs, ka pēc tādiem sasniegumiem par 1. pasaules čempionāta vietu izraudzījās Urugvaju. Tas varbūt bija pareizi no sportiskā viedokļa, bet ne no ekonomiskā. Priekšspēles netika paredzētas, taču vairums Eiropas komandu atsacījās no piedalīšanās tieši garā ceļa un izdevumu dēļ: Anglija, Austrija, Čehoslovākija, Itālija, Nīderlande, Spānija, Šveice, Ungārija, Vācija, Zviedrija.

Atsacījās arī trīs uzaicinātās komandas no citiem kontinentiem: Ēģipte, Japāna un Siāma (tagadējā Taizeme). Tāpēc palika tikai 13 komandas, kuras sākumā sadalīja grupās un pēc tam notika cīņas pēc olimpiskā principa. Šāda spēles gaita, izņemot vienu reizi, saglabājušies līdz mūsu dienām.

Komandu ieņemtās vietas:

1. Urugvaja. 2. Argentīna. 3. ASV. 4. Dienvidslāvija (jo atteicās no cīņas par 3. vietu). 5. Čīle. 6. Brazīlija. 7. Francija. 8. Rumānija. 9. Paragvaja. 10. Peru. 11. Beļģija. 12. Bolīvija. 13. Meksika.

Otrais pasaules čempionāts notika 1934. gadā, un tā rezultāti ir:

1. Itālija. 2. Čehoslovākija. 3. Vācija. 4. Austrija. 5. Spānija. 6. Ungārija. 7. Šveice. 8. Zviedrija. 9. - 11. Argentīna. Francija. Nīderlande. 12. Rumānija. 13. Ēģipte. 14. Brazīlija. 15. Beļģija. 16. ASV.

Uz turnīru bija atbraukusi arī Meksika, ko uzskatīja, ka ir uzvarējusi priekšspēlēs. Viņai deva iespēju spēlēt dienu pirms turnīra atklāšanas ar ASV, spēli tā zaudēja.

Trešais pasaules čempionāts notika 1938. gadā, un tā rezultāti ir:

1. Itālija. 2. Ungārija. 3. Brazīlija. 4. Zviedrija. 5. Čehoslovākija. 6. Šveice. 7. Kuba. 8. Francija. 9. Rumānija. 10. Vācija 11. Polija. 12. Norvēģija. 13. Beļģija. 14. Nīderlande. 15. Holandes Austrumindija. (Daļa no tagadējās Indonēzijas).

Tiesības piedalīties turnīrā bija ieguvusi arī Austrija, taču šajā laikā valsti jau bija anektējusi nacistiskā Vācija.

Uz 4. pasaules čempionāta rīkošanu bija pieteikusies Vācija un vēlāk arī Brazīlija, taču, kā zināms, tas nenotika, jo pilnā sparā gāja vaļā 2. pasaules karš. Tomēr, kaut kas neoficiāls notika. Par to citreiz.