1.8 metrs
Tādā dziļumā parasti izrok kapu. Tieši no tāda dziļuma, kad pienāks laiks, līdīs laukā zombiji.
20 metri
Tur atrodas slavenās Parīzes katakombas – līkumotu pazemes tuneļu un mākslīgu alu tīkls zem Parīzes. Tā kopējais garums pēc dažādiem aprēķiniem ir – no 187 līdz 300 kilometriem. No XVIII gadsimta katakombās guļ apmēram sešu miljonu cilvēku mirstīgās atliekas.
40 metri
Viesnīca „Terme Millepini” Itālijā ir izvēlējusies drosmīgu stratēģiju, izrokot 40 metrus dziļu tuneli zemūdens nirēju vajadzībām. Tas ir baseins Y-40. Dziļākā baseina pats interesantākais moments ir tāds, ka tas ir pilns ar termālo ūdeni un tam ir lieliska temperatūra – plus 33 grādi pēc Celsija.
105.5 metri
Tāds dziļums ir Kijevas metro stacijai „Arsenaļnaja”, kas atrodas uz Svjatošinskas-Brovarskas līnijas starp stacijām „Kreščatik” un „Dņepr”. Tā ir pati dziļākā metrostacija pasaulē.
122 metri
Līdz tādam dziļumam spēj aizkļūt koku saknes. Koks ar pašām dziļākajām saknēm ir savvaļas gumijkoks, kas aug Ehokeivzā, Ohrigstadā, Dienvidāfrikā. Tā saknes patiešām sniedzas tik dziļi.
230 metri
Pati dziļākā upe ir Kongo, Centrālajā Āfrikā. Kongo lejtecē graužas caur Dienvidgvinejas augstieni dziļā, šaurā (vietām ne vairāk kā 300 metri) aizā, kas veido Livingstona ūdenskritumus (kopējais kritiena augstums 270 metri), šajā posmā tās dziļums sasniedz 230 metrus un pat vairāk, padarot Kongo, ko kādreiz sauca arī par Zairu, par pašu dziļāko upi pasaulē.
240 metri
Tas ir dzelzceļa tunelis Seikans Japānā, 53,85 km garumā. Tunelis nolaižas apmēram 240 metru dziļumā, 100 metrus dziļāk par jūras dibena līmeni. Tas ir pats dziļākais tunelis zem jūras gultnes un otrais garākais (pēc Gotardas bāzes tuneļa) dzelzceļa tunelis pasaulē.
287 metri
Vēl dziļāk atrodas Eiksunnas autoceļa tunelis, kas izraksts pa Stūrfjorda gultni norvēģu provincē Mēre-or-Rumsdāla, tas savieno Eiksunnas un Rjanesas pilsētas. Būve ir sākta 2003. gadā, atklāšanas ceremonija notika 2008. gada 17. februārī, pilnvērtīga satiksme no 23. februāra. Tunelis ir 7765 m garš un tas nolaižas 287 m zem jūras līmeņa kā pats dziļākais tunelis pasaulē. Ceļa segas slīpums sasniedz 9.6%.
370 metri
Pati dziļāk kritene pasaulē - Sotano De Las Golondrinas pie Akvismonas pilsētas, Sanluispotosi štatā, Meksikā. Tās diametrs sasniedz 50 m.
392 metri
Vudingdina (Woodingdean) — Braitonas un Houvas austrumu priekšpilsēta, kas atrodas Austrumsuseksas grāfistē, Anglijā – ir zīmīga ar to, ka tās teritorijā atrodas pati dziļākā aka pasaulē, kas ar rokām izrakta starp 1858-1862. gadu.
404 metri
Līdz šim zināmā, dziļākā zemūdens ala pasaulē. "Hranická Propast" atrodas Čehijā un tas ir tikai lielākais, sasniegtais dziļums.
418 metri
Nāves jūras ieleja Izraēlā – Palestīnā uz Jordānijas robežas. Pati zemākā vieta uz Zemes, kas atrodas zem jūras līmeņa.
603 metri
„Galvu griezošā ala” Vrtoglavica Jūlija Alpos, kas atrodas Slovēnijas teritorijā, netālu no robežas ar Itāliju, to atklājusi slovēņu-itāļu speleologu grupa 1996. gadā, ir slavena ar to, ka tajā atrodas pati dziļākā pasaulē karsta aka. Tajā mierīgi varētu ievietoties daudzas pašas augstākās ēkas pasaulē. Ja kāds nejauši iekristu šajā caurumā, tad līdz dibenam tas lidotu 11 sekundes.
700 metri
33 kalnrači nogruvuma dēļ tika iesprostoti Sanhozē šahtā 2010. gada 5. augustā. Viņi pavadīja, ieslēgti 700 metru dziļumā, vairāk nekā 2 mēnešus un gandrīz 3 nedēļas tika uzskatīti par bojā gājušiem. 40 dienu darba rezultātā tika izcirsta aka, lai izglābtu čīliešu kalnračus.
970 metri
Pats lielākais, izraktais caurums Zemē, no kura dibena vēl joprojām var redzēt debesis. Binghemkanjona karjers Jūtas štatā ir viens no lielākajiem pasaulē antropogēniem (cilvēka izraktiem) veidojumiem. Pēc vairāk nekā 100 gadu ilgiem ieguves darbiem ir izveidojies liels krāteris 970 metru dziļumā un 4 km platumā. Tik unikāls kanjons 1966. gadā tika ierakstīts Nacionālo vēstures objektu sarakstā. Karjerā pilnībā varētu ievietot Burdžhalifu – pašreiz pasaulē augstāko ēku, kuras augstums sasniedz 828 metrus. Ne tikai ieliktu, bet vēl līdz virsmai paliktu vairāk nekā 140 metri.
2013. gada 10. aprīlī gigantisks zemes bloks atrāvās no karjera sienas un traucās milzīgajā, mākslīgajā Binghemas kanjonā ar ātrumu līdz 150 km stundā. Apmēram 65-70 miljoni kubikmetru zemes dārdēja pa šahtas sienām. Notikums bija tik varens, ka iedarbojās seismiskie devēji, fiksējot zemestrīci – 2.5 balles pēc Rihtera skalas.
1642 metri
Baikāls ir pats dziļākais ezers uz Zemes. 1642 metri ir maksimālais, tā konstatētais dziļums.
1857 metri
Lielais kanjons ir viens no dziļākajiem kanjoniem pasaulē. Atrodas Kolorado plato, Arizonas štatā, ASV.
2199 metri.
Tagad mēs esam nokļuvuši līdz pasaulē dziļākajai alai. Tā ir Krūbera (Voroņjas) ala Abhāzijā – vienīgā, dabiskā, zināmā ala pasaulē, kas dziļāka par 2 kilometriem. Galvenā ieeja alā atrodas 2250 m augstumā virs jūras līmeņa.
2555 metri.
Aiza, ko Antarktīdā sedz Bentlija ledājs. Zemākā cietzemes vieta uz Zemes, tomēr to sedz ledus. Zinātnieki ir aprēķinājuši, ka, ledum pazūdot, atslogotā ieplaka kļūtu stipri seklāka.
3132 metri
Līdz šai dienai pati dziļākā urāna šahta Moab Khotsong DĀR, kas atrodas dienvidrietumos no Johanesburgas. Tās dziļums ir vairāk nekā 3 km. Līdz pašai apakšai lifts brauc 4.5 minūtes, ja cilvēks nejauši tajā iekritīs, tad kritiens līdz zemei būs 25 sekundes ilgs.
3600 metri
Tādā dziļumā tika atrasts dzīvs organisms. Apmēram pirms simts gadiem angļu zinātnieks Eduards Forbs bija pārliecināts, ka dziļāk par 500 metriem dzīvu organismu nav. Taču 2011. gadā zelta šahtā, Dienvidāfrikā tika atrasti tārpi-nematodes Halicephalobus mephisto. Tāpēc otrs šo 0.5 mm garo radījumu nosaukums ir – „tārps no elles”.
4500 metri
Pašas dziļākās šahtas pasaulē atrodas DĀR: „Tau-Tona”, „Vitvatersranda” – dziļums virs 4500 m, Western Deep Levels Mine – 3900 m, „Mponeng” – 3800 m. Kalnračiem te nākas strādāt ekstremālos apstākļos. Karstums sasniedz līdz 60 °C, tādā dziļumā nemitīgas briesmas ir applūšana un sprādzieni. Šajās šahtās iegūst zeltu. Kalnračiem līdz darba vietai nākas braukt apmēram 1 stundu.
Starp citu, atradnē „Vitvatersranda” iegūst no 25 līdz 50% no visa pasaulē iegūtā zelta. Pasaulē pašā dziļākajā „Tau-Tonas” šahtā temperatūra sasniedz 52 grādus.
5571 metrs
Kali Gandaki upes aizu var uzskatīt par pasaulē dziļāko kanjonu vienā vietā, jo upe tek garām Anapurnas I kalnam, kurš ir viens no pasaules augstākajiem kalniem – astoņtūkstošniekiem.
10994 metri
Marianu dziļvaga jeb Marianu ieplaka ir okeāna dziļvaga Klusā okeāna rietumos un ir pati dziļākā, zināmā vieta uz Zemes. Tā nosaukta pēc blakus esošām Marianu salām. Marianu ieplakas pati dziļākā vieta ir „Čelendžera bezdibenis jeb dzelme”, tas izmērīts 2011. gadā, iegūstot minēto skaitli. Tas ir ļoti dziļi, ja tur ievietotu Everestu, līdz okeāna virsmai vēl paliktu vairāk nekā 2 km.
11 kilometru dziļumā ūdens spiediens sasniedz 108.6 MPa, kas ir apmēram 1072 reizes vairāk par normālo atmosfēras spiedienu Pasaules okeāna virsmas līmenī.
12268 metri
Pats dziļākais urbums Kolas pussalā, Krievijā, kas veikts zinātniskos nolūkos. Atrodas Murmanskas apgabalā, 10 km uz rietumiem no Zapoļarnijas pilsētas, pie Vilgiskodeoaivinjarvi ezera. Atšķirībā no citiem superdziļiem urbumiem, kas veikti, lai iegūtu naftu vai veiktu ģeoloģiskus pētījumus, SG-3 tika urbts zinātniski-pētnieciskos nolūkos vietā, kur Mohorovičiča robeža (Zemes garozas zemākā robeža) pienāk tuvu Zemes virsmai.
Piecu kilometru dziļumā apkārtējā temperatūra pārsniedza 70 °C, septiņu — 120 °C, bet 12 kilometru dziļumā devēji fiksēja 220 °C.
Kolas superdziļais urbums ir kļuvis par „elles akas” pilsētas leģendas avotu. Pilsētas leģenda klaiņo pa internetu vismaz no 1997. gada. Pirmo reizi angļu valodā tā nonāca ēterā 1989. gadā, amerikāņu telekompānijā Trinity Broadcasting Network, kas stāstu paņēma no somu avīzes reportāžas, kas bija publicēta „Muļķu dienā”. Pēc šīs leģendas 12 000 metru dziļumā zinātnieku mikrofoni esot ierakstījuši kliedzienus un vaidus. Bulvāru avīzēs raksta, ka tās ir „balsis no pekles”. Tāpēc Kolas superdziļo urbumu sāka saukt par „ceļu uz elli” – un katrs jauns izurbtais kilometrs nesot jaunas nelaimes valstij.
Ja šajā caurumā kaut ko iemestu, tad līdz dibenam „šis-tas” kristu 50 sekundes.
12376 metri.
Urbums Z-44 Čaivo, kas izurbta Krievijas teritorijā, Sahalīnas salas šelfā, ir pasaulē dziļākais nafta urbums. Tas iet dziļumā gandrīz 13 kilometrus. Tās dziļums var tikt salīdzināts ar 14.5 debesskrāpjiem Burdžhalifa. Tas ir dziļākais urbums, ko cilvēce pagaidām ir spējusi veikt.
[Par šo un citiem dziļurbumiem pasaulē: https://teknoblog.ru/2017/03/22/76136 - t.p.]
Pašreizējā momentā tā ir pati dziļākā vieta pasaulē. Un tā atrodas apmēram 12.4 km dziļumā. Vai tas ir daudz? Atceramies, ka vidējais attālums līdz Zemes centram ir 6371.3 kilometri...
Papildināts no: