Pirmā iepazīšanās ar viņa trakulīgajiem kūleņiem literatūras, vēstures, bohemas, sapņu un murgu pasaulē bija cieši saistīta ar Latviju – romāna “Rīgas zilā gvarde” darbība risinās Rīgā un Jelgavā, tapēc autors bija pat latviskojis savu vārdu. Arī šoreiz dažas norādes uz to, kas lasītāju sagaida starp koši mirdzošajiem vakiem, meklējamas gan nosaukumā, gan faktā, ka teksta autors ir kāds Paša Matsimovs. Romāna “Gogoļa disko” (2015) notikumu virpulis savērpjas nenosakamā, taču neapšaubāmi netālā nākotnē salīdzinoši īsā laika nogrieznī – Krievijas impērijai atkalpievienotās Igaunijas pilsētiņā Vīlandē, kur vairs nav palicis gandrīz neviena igauņa, apmēram nedēļu klīst no miroņiem augšāmcēlies krievu literatūras klasiķis Nikolajs Gogolis. Šī dīvaini ģērbtā un acīmredzami apjukušā personāza parādīšanās vietējā dēkaiņu un dīvaiņu sabiedrībā izraisa sajūsmu, izbīli, biznesa ideju vētru un galu galā sacel diezgan pamatīgu haosu.

Pāvo Matsins (1970), pēc izglītības teologs, literāro karjeru sācis kā avangarda dzejnieks, bet tad sācis rakstīt ļoti blīvu, naturālistisku prozu, kurā brīvi jauc krāšņi putojošu kokteili no realitātes, iztēles, faktiem un fikcijas, piegāžot dāsnu šļuku šķelmiga humora. Matsinam patīk ļauties neierobežotas fantāzijas straumei, rotaļājoties ar laiku, telpu un vēsturi, prozas darba vēstījumu ieslēpjot kaut kur zem daudzajiem nozīmju un zemtekstu slāņiem. Dzimtenē viņa prozu augstu vērtē gan kritika, gan lasītāji, autors saņēmis vairākas prestižas balvas, tostarp arī par romānu “Gogoļa disko” – Igaunijas Kultūrkapitāla literatūras balvu un Eiropas Savienības Literatūras balvu (2016). grāmatas tulkojumi jau iznākuši bulgāru, somu un ungāru valodā, top dāņu un horvātu versijas.

“Gogoļa disko” liecina, ka nav noplacis ne autora fantāzijas lidojums, ne lingvistiskais dullums.” (Maiama Grīnberga, tulkotāja)

“Tā ir tipiska Centrāleiropas grāmata: pamatīgi konstruēta, ar teikumiem, kuros valodas ziņā apvienotas debesis un zeme, dulla un juceklīga, tomēr ar savu noteiktu sistēmu, un lasītājam tā iesper kā zooloģiskā dārza ratiņos iejūgts slinkumpelēks ēzelis, kad tam miglainā ziemas rītā piedāvā šņabī iemērktu cukurgraudiņu.”(Krista Tota, ungāru tulkotaja)

“”Gogoļa disko” ir labā nozīmē vājprātīgs darbs, kurā trakā veselumā savijas autora ezotētriskās intereses, aktuālās politikas rosinātas fantāzijas un līdz absurdam novesta sorokiniska distopija (darbība notiek jaunās cariskās Krievijas provinces pilsētā Vīlandē, no kurienes deportēti visi igauņi).” (Pēters Helme, igauņu rakstnieks)

“Romāns mūs itin kā aizved uz postvēsturiskiem laikiem, uz tādu kā savandītu, lobotomiju pieredzējušu Viduseiropi. ... Iztēlosimies, ka Borisa Viāna ar džezu apsēstie, nošņukušie personāži kādā apziņu paplašinošā dzīvokla ballītē sāk šķirstīt “Mehānisko apelsīnu”.” (Norberts Vašs, ungāru kritiķis)