Par Vērmaņdārzu

Ievērojamākie objekti

Vērmanes dārza restorāns Rīgā (gravīra Rigascher Almanach für 1876 pēc J. D. Felsko zīmējuma).

Vērmanes parka restorāns (pirms 1914).

Vērmanes dārza restorāns

1834. gadā Rīgas ķīmiķu un farmaceitu biedrība izveidoja minerālūdeņu tirgotavu, kuru no 1838. gada vadīja ārsts Johans Kristofs Švarcs. Vēlāk tai uzcēla atsevišķu paviljonu, 1930. gados lielajā restorāna ēkā G. Merķeļa un Tērbatas ielu stūrī ierīkoja kinoteātri "Lielais parks", bet Latvijas PSR laikā transporta darbinieku kultūras namu. 1998. gadā Rīgas dome parku ar agrākā restorāna ēkām iznomāja SIA "Raimonda Paula muzikālais centrs "Vernisāža"" uz 25 gadiem.

Estrāde

Estrāde kalpoja kā ļaužu pulcēšanās un izklaides, koncertu vieta zem klajas debess. 1950. gadā nojauca veco un uzbūvēja jaunu estrādi (arhitekts L. Stahovskis).

Tā saucamajā "mazajā Vērmanes dārzā" tika uzstādīta stēla — vienā pusē vinjetē uzraksts Dem 23sten October 1812, bet otrā pusē identiskā vinjetē uzraksts Въ память 23го октября 1812, — iemūžinot dienu, kad Rīgā, lai stātos amatā, ieradās Vidzemes un Kurzemes ģenerālgubernators Filips Pauluči del Ronkole. Pēc "mazā Vērmanes dārza" aizbūvēšanas, stēla kādu laiku atradās Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā, bet kopija uzstādīta Vērmanes dārzā, laukumiņā starp strūklaku un bērnu rotaļlaukumu.

1869. gadā parkā uzstādīja saules pulksteni un bronzētā cinka lējumā Berlīnē izgatavotu strūklaku (autori Buholcs un Hāns). Strūklakas pamatnē novietotas četru gadalaiku skulptūras, bet vāzes kausā divi pliki bērneļi draiskojas ar jūras dieva Neptūna trijzari. Strūklaka nostāvēja līdz 1972. gadam, kad tēlniece Mirdza Lukaža izgatavoja kopiju bronzas lējumā, kas 1978. gadā tika uzstādīta no jauna.

1985. gada 31. oktobrī, atzīmējot 150 gadus kopš viņa dzimšanas, atklāja pieminekli Krišjānim Baronam (tēlniece Lea Davidova-Medene). 1998. gadā atklāts piemineklis gleznotājam un grafiķim Kārlim Padegam.

1829. gadā vietā, kur kādreiz bija Vērmanes dārza mājiņa, uzcēla nelielu granīta obelisku A. Vērmanes piemiņai. Vēlāk obelisku pārvietoja jaunās minerālūdens iestādes tuvumā, starp abiem tēlnieka A. Folca veidotajiem, 1884. gadā uzstādītajiem akmens lauvām, un apkārt izveidoja bagātīgus puķu stādījumus. 1954. gadā obeliska vietā uzstādīja padomju funkcionāra Sergeja Kirova krūšutēlu un parku nosauca viņa vārdā par Kirova parku. 2000. gada augustā parkā atjaunoja pieminekli pašai Annai Vērmanei. Parka dibinātājai veltītais obelisks ievietots apaļas rožu dobes vidū, ko apsargā divi guļoši akmens lauvas. Tos 1884. gadā Silēzijas smilšakmenī kalis Augusts Folcs.

https://izi.travel/en/a771-divi-simti-gadu-rigas-un-vermanes-darza-vesture/lv#dfa51827-0488-4016-b86a-2b410f8d8114

https://www.citariga.lv/lat/rigas-centrs/parki/vermanes-darzs/

https://en.wikipedia.org/wiki/V%C4%93rmane_Garden

https://www.tvnet.lv/6210410/vermanes-darzs-ka-sapnis-ka-nomods

https://jauns.lv/raksts/zinas/449133-rigas-darzu-noslepumaina-vesture-anitra-tooma-atklaj-galvaspilsetas-parku-mistiku

https://www.facebook.com/RigasDarziParki/posts/5148521758551713/