Kamēr vēl neesam atraduši nevienu saprātīgas dzīvības pazīmi, mēs varam tikai minēt, cik daudz šādu civilizāciju varētu būt visumā. Franks Dreiks mēģināja uzminēt šo skaitli 1961. gadā, kad viņš izveidoja "Dreika vienādojumu". Pamatojoties uz šo vienādojumu Piena ceļa galaktikā varētu būt aptuveni miljons saprātīgu civilizāciju un, iespējams, miljardi visumā. Dreika vienādojums daļēji balstās uz aptuveno planētu skaitu galaktikā, uz kurām būtu labvēlīgi apstākļi dzīvības attīstībai. Šādas planētas varētu eksistēt tā saucamajās "apdzīvojamās zonās" - tādā attālumā no zvaigznes, kādā būtu vislabākie dzīvības apstākļi. Šīs planētas varētu būt tās vietas, kur apstākļi inteliģentas dzīvības formas izveidei ir īpaši labvēlīgi un veicinoši.
Lai saprastu kā veidojas saprāts, mums ir tikai viens piemērs, ko pētīt: cilvēka saprāta attīstība uz Zemes. Zinātnieki uzskata, ka dzīvība uz mūsu planētas ir parādījusies 3,8 miljards gadu atpakaļ, mazāk nekā miljards gadu pēc Zemes pašas izveidošanās. Daudzšūnu organismi uzradās tikai pēc 3 miljardiem gadu, bet pirmās formas, kuras varētu nosaukt par dzīvniekiem, parādījās Kembrija perioda sprādziena laikā - aptuveni 600 miljons gadu senā pagātnē. Saprātīgas dzīvības formas, kuras plaši pazīstamas kā cilvēku populācija - uzradās dažus desmitus tūkstošu gadus agrāk. Kristofers MakKejs, zinātnieks no NASA, ir definējis saprātu kā spēju uzbūvēt radioteleskopu. Ja mēs pieņemam šo definīciju, tad patiesi saprātīga dzīvības forma ir konstatējama tikai 20. gadsimtā.
Tā kā saprātīgas dzīvības forma uz Zemes ir radusies tik ilgā laikā, ir zināms pamats uzskatīt, ka arī citur tā var veidoties ilgi.
Palenteologs Pīters Vards un astronoms Donalds Brovnlī šo pārliecību ir izgaismojuši grāmatā
Rare Earth: Why Complex Life is Uncommon in the Universe. Saprātīgas dzīvības izveidošanās uz Zemes ir vesela ķēde notikumu, kas lielākoties ir nejaušības. Identisku notikumu virkne uz citām planētām ir maz ticama. Tādēļ autori, kā redzams arī grāmatas virsrakstā, tic, ka visumā ir iespējama vienkārša, mikrobiem līdzīga dzīvība, bet sarežģītas, vēl jo vairāk saprātīgas dzīvības formas, būs ļoti niecīgā skaitā. Viņi uzskata, ka attīstītas citplanētiešu civilizācijas būs grūti atrodamas. Savukārt ir zinātnieki, kas uzskata pretēji. Viņi pieņem, ka dzīvnieku pasaule vai kaut kas līdzīgs uz citām pasaulēm varētu attīstīties arī ātrāk. Viens no šīs teorijas piekritējiem ir arī MakKejs, kurš ir arī autors rakstam Time for Intelligence on Other Planets.
Skaitļu samazināšana
Lai gan tradicionālais evolucionistu uzskats ir, ka nemitīgi notiek maiņa uz lielāku sarežģītību, izrakteņi dažādos vēstures periodos liecina, ka atsevišķos posmos attīstība un maiņas ir notikušas strauji, kam sekojis samērā ilgs posms, kura laikā nekas nav mainījies. MakKejs apgalvo, ka evolūcijas princips nevar būt universāls. Izgriežot ārā tā saucamos "neīstos" evolūcijas posmus, kopējais inteliģentas dzīvības formas attīstības posms nepārsniegtu 100 miljonus gadu tagadējo miljardu vietā.
"Nekas mūsu priekšstatos par evolūciju neliecina, ka šādi statiskie periodi ir vajadzīgi", stāsta MakKejs. "Mēs ticam, ka šie laika posmi drīzāk ir vēsturiskas nejaušības".
Vēl viens ierobežojošs faktors evolūcijai uz Zemes bija skābekļa trūkums. Zemes agrīnajos posmos skābekļa bija ļoti maz, līdz aptuveni 2 miljardus gadu senā pagātnē to sāka ražot ciānbaktērijas un citas fotosintēzi izmantojošās dzīvības formas. Skābeklis iespējams ir atslēga daudzšūnu un audu veidošanās procesā, līdz ar to veicinot daudzšūnu organismu un iespējams arī smadzeņu attīstību. Skābekļa palielināšanās noveda arī pie ozona slāņa izveides, kas sargā Zemes dzīvību un postošajiem Saules UV stariem. Bet šāda situācija iespējams nav uz citām planētām. Iespējams dažas planētas jau sākumā ir apgādātas ar būtisku daudzumu atmosfēras skābekļa. Lēnāka tektoniskā aktivitāte arī palielinātu skābekļa daudzumu, tāpat kā mazāks dzelzs saturs ģeoloģiskajos iežos. Planēta, uz kuras jau agrīnajos periodos ir skābeklis pietiekamā daudzumā, varētu agrāk sagaidīt dzīvības rašanos, un tā varētu attīstīties ātrāk kā uz Zemes.
Vēl viens Zemes evolūciju ietekmējošs faktors bija kataklizmas, piemēram, sadursme ar asteroīdu. Šādu notikumu rezultātā sarežģītas dzīvības formas varēja iznīkt, bet iespējams tas bija stimuls attīstīties saprātīgai dzīvības formai. Radījumi ar augstāk attīstītām smadzeņu struktūrām ir labāk spējīgi sevi paglābt no spējām atmosfēras un apkārtējās vides izmaiņām, kuras rodas kataklizmu rezultātā. Daudzi Zemes dzīvības attīstības faktori joprojām ir mīkla, kas pierāda, ka uz citām planētām un saules sistēmām šie faktori var pilnīgi atšķirties no mums zināmajiem. Piemēram, daži zinātnieki uzskata, ka uz Zemes saprātīgas būtnes nav sākušas veidoties ātrāk pirms Saule sasniedza "brieduma" gadus. Iespējams, viņi ierosināja, ka saprāts uz planētas nevar attīstīties pirms zvaigzne nav sasniegusi noteiktu vecumu.
Kris MakKejs gan neuzskata, ka zināma Saules attīstības posma sasniegšana varētu būt noteicošais faktors. "Es uzdrīkstos apgalvot, ka pietiekams skābekļa daudzums ir vienīgais labais vides faktors," MakKejs teica.
Kāpēc vienīgā?
Atrastās fosilijas, par spīti stāzes periodiem un kataklizmām, liecina, ka lielākā daļa organismu attīstās sarežģītāku formu virzienā. Dažas no dzīvības formām ir izmirušas, dažas - nonākušas evolūcijas strupceļā. Bet kopumā ņemot, evolūcija virzās uz sarežģītību, uz komplicētāku centrālo nervu sistēmu, kuras kulminācija ir smadzeņu attīstība. (Pirmās smadzenes kā orgāns parādās tikai mugurkaulniekiem.)
Tā kā evolūcija virzās uz saprāta attīstīšanu, tad uz planētas vajadzētu attīstīties nevis vienai, bet gan vairākām saprātīgām dzīvības formām. Bet šeit uz Zemes cilvēki ir vienīgā suga, kas ir attīstījusi "radio teleskopu būvēšanas" saprātu.
"Viens no argumentiem varētu būt, ka cilvēki pirmie no visiem dzīvniekiem kļuva saprātīgi un līdz ar to efektīvi aizkavēja citu domājošu sugu attīstību," skaidroja MakKejs. "No šī argumenta savukārt izriet apgalvojums, ka saprāts attīstās tikai vienreiz uz planētas, jo tikko tas ir izveidojies, tā inteliģentās dzīvības formas maina sugu savstarpējās iedarbības likumus, un vairāk vai mazāk efektīvi valda pār planētas resursiem."
Iespējams, ka cilvēki nebūtu izveidojušies, ja dinozauri nebūtu izmiruši. Dinozauru laikmetā cilvēka priekšteči bija mazi, grauzējiem līdzīgi radījumi, kas zālē meklēja barību. Iespējams cilvēkiem būtu jāgaida, kamēr dinozauri izmirst, lai sāktu attīstīties tālāk. Lai gan, kā izteicās MakKejs, šī teorija joprojām neizskaidro kāpēc tieši dinozauri nekļuva par pirmajiem teleskopu būvētājiem. Viņi valdīja pār pasauli vairāk nekā 150 miljons gadu, aizņēmuši visas nišas ekosistēmā, kuras patlaban aizņem zīdītāji.
"Starp dinozauru laikmetu un pirmo radioteleskopu ir milzīgs laika posms," teica MakKejs. "Kāds iespējams varētu spekulēt, ka Stenonihozaurs (zināms arī kā Trodons) vai viņa pēcnācēji bija uzbūvējuši radioteleskopus, bet viņu civilizāciju iznīcināja kāda iekšēja vai ārēja katastrofa. Iespējams, ka viņu civilizācijas posms bija pārāk īss un jebkuri pierādījumi un liecības ir izzuduši laika dzīlēs. Ir grūti pateikt, kādas liecības būtu palikušas no cilvēces, ja tā tagad pēkšņi izzustu. Pēc vairāk nekā 65 miljons gadu ilgas tektoniskās aktivitātes, erozijas un jūras līmeņa izmaiņām..."
Tā kā ir izveidojies pieņēmums, ka saprāts uz Zemes ir attīstījies tikai vienreiz, neskatoties uz daudzajām iespējām attīstīties vairākkārtīgi. Varbūt, ka arī uz citām planētām būs attīstījušās ne pārāk daudz saprātīgu dzīvības formu. Makkejs stāsta, ka, ņemot vērā Zemes evolūcijas vēsturi, izredzes dzīvībai attīstīties citur ir mazākas nekā 1/3. Un tomēr, aplūkojot potenciālo apdzīvojamo planētu skaitu mūsu galaktikā vien, jāatzīst, ka pat pie šādas varbūtības varētu būt miljoniem saprātīgu būtņu "tur ārā". "Šie skaitļi ir tikai rupji aprēķini, kas balstīti uz mums zināmo Zemes vēsturi," skaidroja MakKejs. "Fakts, ka mēs esam VIENĪGIE saprātīgie "radioteleskopu būvētāji" galaktikā ir vēl neiespējamāks, tā varbūtība ir viens pret miljonu."
Par spīti racionālajiem pierādījumiem viena vai otra viedokļa aizstāvībai, jautājums, cik daudz saprātīgu būtņu ir visumā, var tikt atbildēts tikai atrodot kādu no tām. NASA plāno palaist Zemei līdzīgo planētu meklētāju 2012. gadā. Satelīts darbosies 6 gadus, meklējot Zemes izmēra planētas citās zvaigžņu sistēmās.
Tai pat laikā, zinātnieki SETI (Search for Extra Terrestrial Intelligence) ietvaros turpina pētīt uztverto elektromagnētisko spektru, cerībā atrast saprātīgu būtņu esamību visumā.