Kad 19. gadsimta beigās parādījās vieglas konstrukcijas tvaika mašīnas, daudzi konstruktori mēģināja radīt lidaparātus, kas vicina spārnus. [0]
Tajā laikā un līdz 20. gadsimta piecdesmitajiem gadiem tādus lidaparātus ar spārniem, kas vicinās sauca par ornitopteriem jeb „putnspārņiem”. [0a]
Pirmais, kurš mēģināja uzbūvēt ornitopteru ar tvaika dzinēju, bija vācu inženieris, viens no aviācijas pionieriem Otto Lilientāls. Tas bija 1874. gadā.
Lilientāla ornitopters pēc lieluma un formas atgādināja lielu stārķi ar spārniem, kas tika būvēts no niedrēm un lakota papīra. Lidaparāts salūza jau izmēģinājumu laikā, bet tā autors uz daudziem gadiem pieslēdzās izmēģinājumiem ar planējošiem aparātiem.
Arī slavenajam amerikānim Tomasam Edisonam pieraksta ornitoptera izgudrošanu, tam vajadzēja strādāt ar šķidra gaisa tvaiku palīdzību. [0b]
Vācu izgudrotāja Gustava Koha ornitoptera projektā, ko viņš izstrādāja 1894. gadā, divi spārnu pāri radīja cēlējspēku, bet horizontālo vilkmi – divi airu rati, kā to laiku tvaikoņiem. Aparāta-putnspārņa projekts tika rūpīgi izstrādāts daudzus gadus, taču nekad netika uzbūvēts, lai gan Kohs par to ieguva pat patentu. [1]
Speciālisti uzskata, ka tehniskā ziņā „putnspārņi” ir ļoti sarežģīta konstrukcija, kurai nav īsti skaidrs, kādas priekšrocības tādiem aparātiem var būt, salīdzinot ar parastajiem lidaparātiem, kas jau eksistē.
Edvarda Frosta nelidojošais aparāts. [2]
[Joprojām tā ir tikai atsevišķu entuziastu joma. Ir pat radīti lidojoši aparāti, taču perspektīvā pa īstam tie varēs sevi parādīt, ja radīsies ārkārtīgi stipri materiāli, kas spēs izturēt spārnu vicināšanas slodzes – t.p.]
Pēc žurnāla „Junnij tehņik” materiāliem.
http://class-fizika.narod.ru/yt5.htm
Tālāk – visādas citādas saites.
https://en.wikipedia.org/wiki/Ornithopter
http://www.ornithopter.org/history.manned.shtml
https://oko-planet.su/science/sciencediscussions/58574-pervye-letatelnye-apparaty.html
http://aviadocs.net/icaodocs/Annexes/an07_cons_ru.pdf
http://strangernn.livejournal.com/493225.html
Pirmie projekti, tikai zīmējumos, kā parasti, pieder Leonardo da Vinči. No 1492. līdz 1503. gadam. [3] Itāļu matemātiķis un gleznotājs Pjetro Perudžino XV gadsimtā mēģināja lidot ar paša konstruētiem spārniem pāri Trazimenas ezeram, taču nokrita. Par laimi, vēl uz zemes un salauza kāju.
Vēsturē palikuši francūži Bessmers (1679), Deforžs (1772) un Degēns (1812). Pēdējam pat izdevās pārliecināt par savu projektu Napoleonu. Viņš izlēca no gaisa balona, bet – cik paredzami – nelidoja. Par to skatītāji, vīlušies, viņu – nopēra. [3a]
Izmēģinot savus spārnus, nositās Bakini (1833), Letīrs (1844) un Grefs (1874). Pirmais, kuram izdevās planet ar saviem spārniem bija Otto Lilientāls – “Lidojošais Otto” veica pāri par 2 tūkstošiem lidojumu, līdz nositās. Taču viņš ļoti iedvesmoja nākamos konstruktorus, arī brāļus Raitus. [4]
1970. gados parādījās sekmīgi lidotāji ar deltaplāniem. Protams, tas viss attiecas uz nekustīgiem spārniem.
http://www.vokrugsveta.ru/vs/article/5028/
Džordža Vaita nelidojošais aparāts. 1926.-28. gadi. [4z]
Laikam pirmais, dokumentētais ornitoptera lidojums notika 1929. gadā, mašīnas konstruktors, vācietis Aleksandrs Lipišs (vēlāk pasaulē pirmā, reaktīvā iznīcinātāja Me 163 Komet konstruktors). [5]
Vēlāk sekmējās izgudrotājam Adalbertam Šmidam, 1942. [6]
Krievs Vladimirs Toporovs 1990. gadu vidū radīja lidojošu eksemplāru. [7]
Džeimss DeLorjē 2006. gadā veica nelielu lidojumu. [8]
Beidzot Tods Reiherts radīja aparātu ar kustīgiem spārniem. [9]