12.februārī apritēs 74 gadi kopš vienas no visbriesmīgākajām kuģu avārijām vēsturē, kas prasīja vairāk nekā 4000 cilvēku dzīvības uz vietas.
Traģēdija notika Otrā pasaules kara laikā. Pēc Itālijas izstāšanās no kara, 1943.gada rudenī, un neveiksmīgās Dodekanesas operācijas vācieši desmitiem tūkstošu itāļu karagūstekņus pa jūru nogādāja uz kontinentālo Grieķiju. Oria bija viens no kuģiem, ko izmantoja gūstekņu pārvadāšanai. Tas bija liels, Norvēģijā būvēts, tvaikonis, kas 1944.gada 11.februārī atstāja Rodas salu un devās uz Pireju. Uz klāja atradās 4073 itāļu karagūstekņi (4114 pēc Itālijas avotiem) un 93 vācieši.
Nākamajā dienā, 12.februārī, kuģis, kas bija gandrīz sasniedzis Pireju, iekļuva vētrā. Pulksten 18:30 tam vajadzēja apiet Sounio ragu. Norvēģu kapteinis Bjarne Rasmusesns gandrīz akli stūrēja kuģi tumsas, nulles redzamības un stipra vēja apstākļos, brāzmās līdz 10 boforiem. Tā ceļā bija Patrokos sala. Starp salu un zemesragu ir šaura eja, kas sedz augstu zemūdens rifu. Kuģim vajadzēja apiet salu no ārējās, rietumu puses. Bet ārzemju kapteinis pieļāva kļūdu, viņš nespēja noteikt, ka viņam priekšā ir Patrokos, viņš to sajauca ar Flēves salu, kuru varēja apiet no austrumiem. Kuģis uzņēma kursu uz rifu.
Oria pavadīja vācu torpēdu kuģis TA-17, un tā kapteinis mēģināja brīdināt norvēģi, izšaujot sarkanās signālraķetes, taču bija jau par vēlu… Pulksten 18:45 Oria uzskrēja rifam. Zem viļņu spiediena kuģis sadalījās divās daļās, aizmugure dažu minūšu laikā nonāca zem ūdens. Kuģa priekšgals nogrima pamazām, taču tas neglāba karavīrus, kuri bija ieslodzīti tilpnēs un tāpēc viņiem nebija iespējas izkļūt.
Briesmīgā vētra un paša kuģa bojājumi neļāva TA-17 sniegt palīdzību. Glābšanas kuģi katastrofas vietu varēja sasniegt tikai nākamajā dienā. Izglābt izdevās 21 itāli, 6 vāciešus un 1 grieķi. Visi pārējie (apmēram 4100 cilvēki) gāja bojā.
Vēl daudzas dienas jūras krastā izskaloja mirušo itāļu karavīru līķus, daudzi palika aprakti aizslēgtās tilpnēs. Tie, kas bija iesprostoti priekšgalā, uzreiz nenomira. Ūdens pamazām appludināja tilpni, dažiem karavīriem izdevās uz krūzēm un citiem priekšmetiem ieskrāpēt savus vārdus un pēdējos vēstījumus ģimenēm.
Pēc kara kuģis tika sagriezts un izcelts, Grieķijai bija ļoti nepieciešams metāls. No dzelmes tika izceltas dažas personīgās mantas, tās tiks nodotas Itālijas iestādēm. Līdz šai dienai apakšā ir palikušas upuru neapbedītās mirstīgās atliekas un viņu personīgās mantas.