Olimpiskie boikoti un alternatīvas.

Olimpiskās spēles jau no pirmsākumiem nav noritējušas bez problēmām. Pirmo spēļu problēma bija to piesaistīšana Vispasaules izstādēm, kas padarīja tās izkliedētas gandrīz vai pusgada garumā, padarot neskaidras lietas, gan ar to dalībnieku skaitu, gan ar to, kurus sporta veidus tajās skaitīt par oficiāliem, kurus tikai par demonstrējuma veidiem. Vēlāk izrādījās, ka antīko Olimpiāžu princips – spēļu laikā pārtrauc karus – mūsdienās nedarbojas – karu dēļ tieši spēles nenotiek.

 

 

Tālāk izrādās, ka ne visiem olimpiskie principi iet pie sirds vai arī tiek meklēti cita veida kompromisi. Nosacīti alternatīvu meklējumus var iedalīt trīs posmos. Pirmais ir OS atzīšana par “buržuāziskām”. Strādnieku un sociālistu partijas veido savu sporta kustību un rīko savas spēles. Pirmās tāda tipa spēles sarīko Čehoslovākijā, 1921. gadā, bet tā kā tās vēl neatbalsta Starptautiskā strādnieku sporta kustība, tad kārtas numuru tas nedabū.

Par I Strādnieku olimpiskajām spēlēm uzskata sacensības, kas 1925. gadā notiek Vācijā, Frankfurte pie Mainas.

Spēlēs piedalās 12 komandas bez saviem karogiem: Vācija, Austrija, Šveice, Danciga, Čehoslovākija – Prāga, Čehoslovākija – Aussiga, Polija, Latvija, Somija, Anglija, Francija, Beļģija.

Pirms tām, tajā pašā gadā, Šreiberhavā (tagad Polijas teritorijā – Škļarska Poreba) notiek Ziemas spēles. Spēles rīkoja Lucernas Strādnieku sporta internacionāle. Sacīkstēs nevarēja piedalīties Sarkanās Sporta Internacionāles biedri (organizācija dibināta Maskavā, 1921. gadā), tās statūtos bija ierakstīts, ka tas biedri nedrīkst startēt vienās sacīkstēs ar “buržuāziskiem” sportistiem. Pat ja tie ir strādnieki un sociālisti.

Šajā sakara jāatceras, ka PSRS saņem ielūgumu no organizācijas komitejas, piedalīties 1924. gadā, Parīzē paredzētajās Olimpiskajās spēlēs, taču atsakās, jo redziet - netiek saņemts tiešs ielūgums no SOK, oficiāls formulējums gan ir tāds, ka nebrauksim, protestējot pret to, ka Vācija nevar piedalīties Spēlēs.

1928. gadā Maskavā tiek sarīkota I (Vissavienības) Spartakiāde ar ārzemju strādnieku sporta pārstāvju piedalīšanos. To rīko Sarkanā Sporta Internacionāle. Lai atšķirtos no OS, sacensībām dots cits nosaukums. Par godu leģendārajam vergu sacelšanās vadonim Senajā Romā – gladiatoram Spartakam. Pirmā Ziemas Spartakiāde tajā pašā gadā notiek Oslo, Norvēģijā.

II Vispasaules Strādnieku sporta olimpiskās spēles notiek Austrijā, Vīnē, 1931. gadā (Ziemas Spēles – Mirccušlāgā un Zemmeringā). Tās rīko Sociālistiskā strādnieku sporta internacionāle (Lucernas internacionāles pēctece), saskaņojot to ar II Internacionāles atklāšanu. Arī šoreiz spēlēs tiek ievērots princips, ka “proletariātam nav tautības, visā pasaulē buržuji tos apspiež vienādi”, tāpēc – nekādas nacionālās simbolikas, nekādu karogu (izņemot sarkanos) vai himnu.

1931. gadā Berlīnē notiek arī II Spartakiāde, bet 30. gadu beigās “sarkanie” pievienojas citiem strādnieku sportistiem Antverpenes spēlēs.

Līdz 30. gadu vidum par Krievijas pārstāvjiem SOK tiek uzskatīti bijušās Krievijas Impērijas pārstāvji emigrācijā, konkrēti kņazs Ļevs Urusovs. Zināms, ka viņš izstrādāja projektu, kā olimpiskajās spēlēs vienlaicīgi varētu piedalīties divas Krievijas izlases – padomju un emigrācijas.

 

1936. gadā Vispasaules Tautas Olimpiādi rīko Barselona, Spānijā, protestējot pret OS rīkošanu nacistu Vācijā. Pēc dažādiem datiem, spēlēs piedalītos 22 vai 23 nāciju 6000 atlēti, lielākās komandas no Savienotajās Valstīm, Apvienotās Karalistes, Nīderlandes, Beļģijas, Čehoslovākijas, Dānijas, Norvēģijas, Zviedrijas un Francijas Alžīrijas. Spēlēs bija arī trimdas pārstāvji no Vācijas un Itālijas, kā arī ebreju komanda no Palestīnas. Vēl komandas no Elzasas, Galisijas, Katalonijas un Basku Zemes, Grieķijas, Šveices, Kanādas, Spāņu Marokas ... Uz slavenās Barselonas Ramblas notiek atklāšanas parāde. Taču pašām sacensībām nav lemt notikt, Spēļu atklāšanas dienā sākas Spānijas pilsoņu karš.

1937. gadā Antverpenē, Beļģijā notiek III Vispasaules Strādnieku sporta olimpiskās spēles. Tās ir plašākās strādnieku sporta sacensības pirms 2. pasaules kara un šoreiz tajās piedalās ar lielu delegāciju arī pārstāvji no PSRS. Ziemas spēles – Johannisbādē (tagad - Janske Lazne), Čehoslovākijā. Sākumā Spēlēm bija jānotiek 1936. gadā, Spānijā, taču Pilsoņu karš tās izjauc.

Arī IV Olimpiādes sarīkošanu Helsinkos, Somijā, 1943. gadā izjauc karš.

Pēc 2. pasaules kara tik lieli strādnieku sporta pasākumi vairs nenotiek – arī strādnieku sportisti pievienojas Olimpiskajai kustībai. Ideja, ka strādnieku un “buržuju” sportam ir jābūt šķirtam neizrādās dzīvotspējīga.

Ieskatam. Sociālistiskajā strādnieku sporta internacionālē 1931. gadā bija pārstāvētas šādas federācijas:

Vācija, Austrija, Čehoslovākija, Vācu Sudetija, Somija, Šveice, Dānija, Nīderlande, Beļģija, Francija, Elzasa-Lotringa, Polija (4 federācijas: poļu, ebreju, vāciešu un ukraiņu federācija), Norvēģija, Lietuva, Lielbritānija, Palestīna, ASV, Rumānija, Dienvidslāvija, Ungārija, Igaunija.

Vispār, strādnieku sporta spēlēs dalībnieku skaits parasti ir lielāks kā Olimpiskajās spēlēs, karogi gan parasti ir tikai vieni – sarkanie.

Tomēr, amatieru sporta spēļu ideja paliek dzīva, tikai savādākā veidolā.

Starptautiskā strādnieku un amatieru sporta konfederācija, kas dibināta 1913. un atjaunota 1946. gadā, nolemj atkal rīkot savas spēles. Tagad gan zem SOK patronāžas. 2008. gadā Rimini tiek sarīkotas I Pasaules sporta spēles, bet 2010. gadā, Tallinā – II Pasaules sporta spēles. Diemžēl, 2013. gadā, Riodežaneiro paredzētās spēles ir atceltas, jo Brazīlija saprata, ka nav spējīgas tik īsā laika sprīdī sarīkot tik daudzus pasaules sporta sarīkojumus, kas tur paredzēti tuvākajos gados. Pietiek ar diviem: pasaules čempionātu futbolā, olimpiskās spēles.

Otrais posms alternatīvas meklēšanā rodas Indonēzijā un tam arī ir politisks iemesls. 1962. gadā Indonēzijā, Džakartā notiek Āzijas Sporta spēles. Tolaik Indonēzijā pie varas ir sociālisma idejas sludinoša vadība un Indonēzija nedod iespēju ierasties uz Spēlēm Taivānas un Izraēlas delegācijām. SOK reakcija ir asa, tā uz laiku aptur Indonēzijas darbību olimpiskajā kustībā. Indonēzija apvainojas un sarīko pati savas spēles, nosaucot tās par Jaunradīto spēku Spēlēm jeb GANEFO spēlēm - Games of the New Emerging Forces.

Pirmās GANEFO notiek 1963. gadā Džakartā, Indonēzijā. Spēlēs piedalās pavisam 51 nācija:

Afganistāna, Albānija, Alžīrija, Argentīna, Beļģija, Bolīvija, Brazīlija, Bulgārija, Birma, Kambodža, Čīle, Ceilona, Kuba, Čehoslovākija, Korejas TDR, Dominikaņu Republika, Somija, Francija, Austrumvācija, Gvineja, Ungārija, Indonēzija, Irāka, Itālija, Japāna, Laosa, Libāna, Meksika, Mongolija, Maroka, Nīderlande, Nigērija, Pakistāna, Palestīna, Ķīnas TR, Filipīnas, Polija, Mali, Rumānija, Sauda Arābija, Senegāla, Somālija, Taizeme, Tunisija, Padomju Savienība, Ziemeļvjetnama, Apvienotā Arābu Republika (Ēģipte un Sīrija), Urugvaja, Dienvidslāvija uc.

SOK reaģē ļoti asi, paziņojot, ka visi sportisti, kas piedalīsies spēlēs, zaudēs iespēju nākotnē piedalīties Olimpiskajās spēlēs. Tāpēc vairākas delegācijas (arī PSRS) sūta uz spēlēm tikai atlētus, kuriem tāpat nebūtu iespējas piedalīties OS, un tādus, kas startē ne olimpiskajos sporta veidos.

Otrajām GANEFO ir jānotiek Kairā, AAR 1967. gadā, taču Ēģipte politisku iemeslu dēļ atsakās. Spēles 1966. gada pašās beigās sarīko Pnompeņā, Kambodžā. Šoreiz Spēlēs piedalās tikai 17 nācijas, turklāt, visas no Āzijas (kvalifikācijas turnīrā 1965. gadā Phenjanā, KTDR gan startē arī Gvinejas pārstāvji), tāpēc Spēles vēlāk nosauc par Pirmajām Āzijas GANEFO.

Spēlēs startē: Kambodža, Ceilona, Ķīnas TR, Indonēzija, Irāka, Japāna, Ziemeļkoreja, Laosa, Libāna, Mongolija, Nepāla, Pakistāna, Palestīna, Singapūra, Sīrija, Ziemeļvjetnama, Jemena.

Otrajām Āzijas GANEFO jānotiek 1967. gadā Pekīnā, Ķīnā, taču Ķīna atsakās par labu Phenjanai, KTDR, tomēr spēles nenotiek vispār un līdz ar to šī šķeltnieciskā akcija ir beigusies. Arī Indonēzijā sociālistiskais režīms ir gāzts, kas gan nenozīmē, ka jaunā vara tur ir labāka. Lai nu kā, šķelšanās ir beigusies.

Trešais posms sākas ar Olimpisko spēļu boikotiem 80. gados. Vispirms, ASV boikotē Maskavas Olimpiskās spēles 1980. gadā un tai pievienojas vesela rinda valstu .

1980. gada Liberty Bell Classic jeb Olimpiskā boikota spēles

Pirms Vasaras Olimpiskajām spēlēm ASV sarīko sacensības sportistiem, kuru valstis nolēmušas boikotēt Maskavas Olimpiādi. Izmantojot jau esošas, regulāras sacensības, kurās uzaicina ārzemju atlētus. Pavisam sacensībās Filadelfijā (ASV) startē 29 valstu pārstāvji.

Tajā skaitā (visu valstu sarakstu Vikipēdija nesniedz):

Bahamas, Kanāda, Ķīna, Kotdivuāra,Ēģipte, Izraēla, Japāna, Kēnija, Malaizija, Jaunzēlande, Dienvidkoreja, Sudāna, Taizeme, Savienotās Valstis, Rietumvācija, Zaira, Filipīnas.

Atriebjoties Padomju Savienība boikotē 1984. gada Spēles Amerikā. Lai kaut cik mazinātu sportistu sagrautās cerības, 1984. gadā notiek starptautisku sacīkšu cikls “Draudzība – 1984”, kas tiek saukts arī par Draudzības spēlēm. Olimpisko spēļu vietā te spiesti startēt arī tā laika spēcīgākie Latvijas PSR sportisti. Daudziem iet secen vienīgā varbūtība startēt Olimpiādē.

Draudzība – 1984”

Tā ir sporta sacensību sērija, kas notiek 1984. gadā no jūnija līdz septembrim 9

“sociālistiskās nometnes” valstīs: PSRS, Bulgārijā, Ungārijā, VDR, KTDR, Kubā, Mongolijā, Polijā, Čehoslovākijā. Vasaras olimpisko spēļu laikā ir pārtraukums, jo SOK brīdina ar sankcijām, ja sacensības notiks vienlaikus.

Sacensībās “Draudzība – 1984” piedalījās spēcīgākie sportisti no OS boikotējušām valstīm: PSRS, Bulgārijas, Ungārijas, VDR, KTDR, Kubas, Mongolijas, Polijas, Čehoslovākijas, Etiopijas uc. Dažos sporta veidos piedalījās atlēti, kas ne boikotēja spēles, ieskaitot pat 3 jaunos olimpiskos čempionus, taču vairums bija sportistu, kas nebija tikuši uz OS. Pavisam spēlēs piedalījās kādas 50 valstis.

Spēlēs piedalās:

Austrija, Alžīrija, Angola, Argentīna, Afganistāna, Beļģija, Bulgārija, Brazīlija, Lielbritānija, Venecuēla, Ungārija, Vjetnama, Gaijana, Vācijas DR, Grieķija, Dānija, Zimbabve, Indija, Spānija, Itālija, Jemenas TDR, Kanāda, Ķīnas TR, Kolumbija, Korejas TDR, Kuba, Laosa, Lībija, Madagaskāra, Maroka, Mongolija, Nīderlande, Nikaragva, Norvēģija, Polija, Portugāle, Rumānija, Sīrija, PSRS, ASV, Tanzānija, Somija, Francija, Vācijas FR, Čehoslovākija, Zviedrija, Šveice, Etiopija, Dienvidslāvija, Japāna.

Protestējot pret dažādiem OS boikotiem biznesmenis Teds Tērners realizē savu ideju par spēlēm, kuras nebūtu visādas ar politiku saistītas lietas, nosaucot tās par Labas gribas spēlēm. Angliski - Goodwill Games. Lieluma un iespaidīguma ziņā tās konkurē ar OS.

I Labas gribas spēles 1986. gadā notiek Maskavā, PSRS.

Tajās piedalās 70 valstu pārstāvji.

II Labas gribas spēles 1990. gadā notiek Sietlā, ASV.

Tajās piedalās 54 valstu pārstāvji.

III Labas gribas spēles 1994. gadā notiek Sanktpēterburgā, Krievijā.

Tajās piedalās 75 valstu pārstāvji.

IV Labas gribas spēles 1998. gadā notiek Ņujorkā, ASV.

Tajās piedalās pāri par 50 valstu pārstāvji.

I Ziemas Labas gribas spēles 2000. gadā notiek Leikplesidā, ASV.

V Labas gribas spēles 2001. gadā notiek Brisbenā, Austrālijā.

Tajās piedalās 70 valstu pārstāvji.

II Ziemas Labas gribas spēles 2005. gadā Kalgari, Kanadā nenotiek, tāpat kā VI Labas gribas spēles 2005. gadā Finiksā, ASV, jo tās savu misiju jau ir izpildījušas. Popularitāte zūd, Teds Tērners arī jau pārdevis sarīkošanas tiesības citai firmai. Vispār laiki mainās un nekas nav mūžīgs. Izņemot Olimpiskās spēles.

Kopā Labas gribas spēlēs ir piedalījušās šādu valstu komandas:

  1. no Āfrikas un Vidējiem Austrumiem: Alžīrija, Benina, Burkinafaso, Kotdivuāra, Etiopija, Kenija, Maroka, Namībija, Nigērija, Senegāla, Seišelas, Tanzānija, Tunisija, Ziemeļjemena (vēlāk – Jemenas Arābu Republika), Zimbabve;

  2. no Āzijas un Okeānijas: Austrālija, Bangladeša, Kambodža, Ķīna, Japāna, Ziemeļkoreja, Dienvidkoreja, Laosa, Jaunzēlande, Filipīnas, Amerikāņu Samoa, Taivāna, Vjetnama;

  3. no toreizējā (tagad bijušā) Austrumu bloka: Bulgārija, Čehoslovākija (vēlāk – Čehu Republika), Austrumvācija, Igaunija, Ungārija, Kazahstāna, Latvija, Lietuva, Polija, Rumānija, Padomju Savienība (vēlāk – Krievija), Ukraina, Uzbekistāna;

  4. no Eiropas (pēc tā laika viedokļa): Lielbritānija, Somija, Francija, Grieķija, Īrija, Itālija, Portugāle, Spānija, Zviedrija, Dienvidslāvija;

  5. no Ziemeļamerikas: Kanāda, Meksika, Savienotās Valstis;

  6. no Karību salām un Centrālamerikas: Bahamas, Kostarika, Kuba, Jamaika, Puertoriko, Trinidāde un Tobago;

  7. no Dienvidamerikas: Argentīna, Brazīlija, Kolumbija, Ekvadora, Peru, Urugvaja.

***************************************************************************************************************

Citāda veida alternatīva ir Vispasaules spēles, kas regulāri notiek no 1981. gada. Kā zināms, Starptautiskā olimpiskā komiteja ir visai konservatīva iestāde, tāpēc jaunu sporta veidu iekļaušana Spēļu sastāvā bieži ir ilgs process. Ir sporta veidi, ko SOK atzīst jau daudzus desmitus gadu, bet spēļu sastāvā tie nav iekļauti joprojām. Protams, OS nevar kļūt pārāk milzīgas, jo tad vienkārši neviena valsts nespēs tās sarīkot. Man reiz pat radās ideja, vai SOK nevajadzētu kādā valstī, vislabāk Grieķijā (ziemas spēlēm – Norvēģijā vai Alpos?), atpirkt vai izīrēt kādu zemes gabalu un uzbūvēt tur Olimpisko pilsētu, kur spēles notiktu vienmēr. Protams, ja tavā valstī notiek Spēles, tas ir milzīgs gods, bet – vai mūsdienu apstākļos tā nav pārāk liela izšķērdība?

Bet atgriežamies pie Vispasaules spēlēm. Tātad, 1980. gadā tika nodibināta IWGA – Starptautiskā Vispasaules spēļu asociācija, starp citu – ar SOK ziņu un ar tās patronāžu. Tās uzdevums, sarīkot spēles sporta veidos, kurus atzīst SOK, taču OS programmā tie neietilpst vai ir izslēgti no tās. Sākumā tādi bija 18 sporta veidi, tagad to ir divreiz vairāk, laika gaitā vairāki sporta veidi ir iekļauti OS sastāvā, ar 2004. gadu spēkā ir nosacījums, ka obligāts noteikums, lai sporta veids vēlāk tiktu iekļauts OS, ir tā iekļaušana VS.

1981. gada I Vispasaules spēles notiek Santaklārā, Kalifornijā, ASV.

Programmā ietilpst 17 (dažādu valodu Vikipēdijās tiek minēts skaits no 16 līdz 18) sporta veidi (tajā skaitā 2 – varbūt trīs, uzaicinātie): badmintons, beisbols, bodibildings (kultūrisms), boulings, kastings (makšķerēšanas sporta paveids), zemūdens peldēšana ar pleznām (finsvimings), skrituļdaiļslidošana, skrituļātrslidošana, karatē, raketbols (viena sporta spēlēm ar raketi), skrituļhokejs, tekvondo, lēkšana uz batuta, virves vilkšana, ūdensslēpošana, uzaicinātie veidi: softbols (vīriešu un sieviešu) un sieviešu ūdenspolo.

Pēc citām ziņām, bija 18 sporta veidi un neviens uzaicināts. [http://www.worldgames2009.tw/wg2009/eng/world_Game_about.php]

Spēļu medaļas izcīna (sakārtotas pēc skaita): ASV, Dienvidkoreja, Itālija, Francija, Kanāda, Japāna, Lielbritānija, Rietumvācija, Norvēģija, Ķīna, Nīderlande, Beļģija, Venecuēla, Austrālija, Zviedrija, Austrija, Šveice, Somija (itāļu Vikipēdijā, vienīgajā, kas šādu sarakstu dod, Somija, iespējams, kļūdaini minēta 2 reizes, laikam arī kādas citas valsts vietā), Jaunzēlande, Portugāle, Spānija, Argentīna, Dānija, Kotdivuāra, Ēģipte, Taizeme, Indonēzija, Meksika, Bahamas.

1985. gada II Vispasaules spēles notiek Londonā, Lielbritānijā.

Programmā ietilpst 24 sporta veidi (tajā skaitā 4 uzaicinātie): skrituļdaiļslidošana, skrituļātrslidošana, skrituļhokejs, bodibildings (kultūrisms), buls (bumbošana vai petanks), boulings, kastings, lauka loka šaušana (brīvā dabā), fistbols (volejbolam līdzīga spēle), zemūdens peldēšana ar pleznām (finsvimings), karatē, korfbols (basketbolam līdzīga spēle), dzīvības glābšana, netbols (arī basketbolam līdzīga spēle), raketbols, sambo (Padomju Savienībā radīts cīņas sporta veids, kura nosaukums ir abreviatūra no “samooborona bez oružija” - pašaizsardzība bez ieročiem), tekvondo, lēkšana uz batuta, virves vilkšana, ūdensslēpošana, uzaicinātie veidi: pauerliftings (spēka trīscīņa), motokross, softbols un spidvejs.

Pēc citām ziņām, bija 19 sporta veidi un 4 uzaicinātie.[http://www.worldgames2009.tw/wg2009/eng/world_Game_about.php]

Spēļu medaļas izcīna (sakārtotas pēc skaita): Itālija, Savienotās Valstis, Rietumvācija, Zviedrija, Lielbritānija, Francija, Dienvidkoreja, Ungārija, Japāna, Nīderlande, Norvēģija, Īrija, Kanāda, Beļģija, Spānija, Zviedrija, Austrālija, Jaunzēlande, Singapūra, Austrija, Ķīnas Taibeja, Ēģipte, Filipīnas, Bahreina, Kolumbija, Dānija, Somija, Kotdivuāra, Jamaika, Meksika, Monako, Portugāle, Venecuēla.

1989. gada III Vispasaules spēles notiek Karlsrūē, VFR.

Programmā ietilpst 19 sporta veidi (tajā skaitā 5 uzaicinātie): mākslas riteņbraukšana (vingrošana uz velosipēda), bodibildings, buls, boulings, lauka loka šaušana, fistbols, zemūdens peldēšana ar pleznām, karatē, korfbols, dzīvības glābšana, netbols, pauerliftings, skrituļdaiļslidošana, skrituļātrslidošana, skrituļhokejs, tekvondo, lēkšana uz batuta, virves vilkšana, ūdensslēpošana, uzaicinātie veidi: aikido, bāngolfs (golfa paveids), bumeranga mešana, triatlons, ultimāts (frīsbijam līdzīga spēle).

Pēc citām ziņām, bija 19 sporta veidi un neviens uzaicināts.[http://www.worldgames2009.tw/wg2009/eng/world_Game_about.php]

Itālija, Padomju Savienība, Rietumvācija, Dienvidkoreja, Savienotās Valstis, Francija, Lielbritānija, Kanāda, Ķīnas Taibeja, Austrālija, Japāna, Beļģija, Ķīna, Zviedrija, Nīderlande, Somija, Malaizija, Jaunzēlande, Norvēģija, Portugāle, Spānija, Austrija, Jordānija, Filipīnas, Ungārija, Dānija, Ēģipte, Īrija, Alžīrija, Brazīlija, Meksika, Polija, Turcija, Indonēzija, Luksemburga, Zviedrija.

1993. gada IV Vispasaules spēles notiek Hāgā, Nīderlandē.

Programmā ietilpst 22 oficiālie sporta veidi un 3 uzaicinātie.

Spēlēs pavisam piedalās 69 valstu pārstāvji.

Spēļu medaļas izcīna (sakārtotas pēc skaita): Vācija, Itālija, Lielbritānija, Francija, Savienotās Valstis, Zviedrija, Nīderlande, Dienvidkoreja, Japāna, Norvēģija, Čehu Republika, Beļģija, Spānija, Baltkrievija, Bulgārija, Somija, Austrālija, Igaunija, Meksika, Ķīnas Taibeja, Ķīna, Zviedrija, Dānija, Krievija, Kanāda, Ungārija, Singapūra, Portugāle, Polija, Ukraina, Ēģipte, Īrija, Turcija, Argentīna, Austrija, Jaunzēlande, Dienvidāfrika, Malaizija, Maroka, Jamaika, Filipīnas, Jordānija, Kuveita, Nigērija.

1997. gada V Vispasaules spēles notiek Lahti, Somijā.

Programmā ietilpst 25 oficiālie sporta veidi un 5 uzaicinātie.

Vingrošana (sporta aerobika, sporta akrobātika, lēkšana uz batuta), skrituļsports (daiļslidošana, ātrslidošana), bodibildings, boulings (ar desmit ķegļiem), kastings, sporta dejas, lauka loka šaušana, zemūdens peldēšana ar pleznām, fistbols, džiu džitsu, karatē, korfbols, dzīvības glābšana (pludmalē, baseinā), izpletņu lēkšana, buls (petanks), pauerliftings, skvošs, virves vilkšana, ūdensslēpošana (ar basām kājām, ūdensslēpošanas triki, veikbords un kabeļa veikbords), sieviešu svarcelšana, uzaicinātie (neoficiālie) sporta veidi: Lionas jeb Provansas buls, florbols, militārā pieccīņa, pesepallo (somu beisbols), sieviešu virvesvilkšana (iekštelpās).

Spēlēs pavisam piedalās 78 valstu pārstāvji.

Valstis, kas izcīnīja visvairāk medaļas: Savienotās Valstis, Vācija, Ķīna, Krievija, Itālija, Zviedrija, Lielbritānija, Japāna, Beļģija, Francija.

2001. gada VI Vispasaules spēles notiek Akitā, Japānā.

Programmā ietilpst 26 oficiālie sporta veidi (pēc citiem datiem 27) un 5 uzaicinātie.

Izpletņu lēkšana, biljards, bodibildings, buls (bumbu sports), desmitķegļu boulings, kastings, sporta dejas, lauka loka šaušana, finsvimmings (zemūdens peldēšana ar pleznām), fistbols, lidojošo disku (šķīvīšu) sports, sporta aerobika, sporta akrobātika, ritmiskā vingrošana (mākslas vingrošana komandām), lēkšana uz batuta un akrobātiskie lēcieni, džiu džitsu, karatē, korfbols, dzīvības glābšana, orientēšanās sports, pauerliftings, skrituļdaiļslidošana, skrituļātrslidošana, skrituļhokejs, regbijs-septiņi, virves vilkšana, ūdens slēpošana, demonstrējuma (uzaicinātie) sporta veidi: aikido, pludmales volejbols, geitbols (kroketam līdzīga spēle), sumo, virves vilkšana (sievietēm).

Spēlēs pavisam piedalās 93 valstu pārstāvji.

Valstis, kas izcīnīja visvairāk medaļas: Krievija, Savienotās Valstis, Francija, Vācija, Austrālija, Itālija, Japāna, Spānija, Nīderlande, Lielbritānija.

2005. gada VII Vispasaules spēles notiek Duisburgā, Vācijā.

Programmā ietilpst 32 oficiālie sporta veidi un 6 uzaicinātie.

Izpletņu lēkšana, lauka loka šaušana, biljards (karoms jeb karambols, puls, snukers), bodibildings, buls (petanks, Lionas buls), boulings (deviņu ķegļu un desmit ķegļu), kanoe polo, kastings, sporta dejas, fistbols, lidojošo šķīvīšu sports (ultimāts), vingrošana (individuālā ritmiskā vingrošana, sporta akrobātika, sporta aerobika, akrobātiskie lēcieni un sinhronie lēcieni uz batuta), džiu džitsu, karatē, korfbols, dzīvības glābšana (pludmalē, baseinā), klinšu kāpšana uz mākslīgās klints sienas, orientēšanās sports, pauerliftings, skrituļdaiļslidošana, skrituļātrslidošana, skrituļhokejs, regbijs-septiņi, skvošs, sumo, zemūdens peldēšana ar pleznām,

virves vilkšana (vīriešiem ārtelpās, sievietēm iekštelpās), ūdensslēpošana (ar basām kājām, ūdensslēpošanas triki, veikbords un kabeļa veikbords), uzaicinātie sporta veidi: aikido, amerikāņu futbols, drakona laivu braucieni, pludmales komandu rokasbumba jeb handbols, telpu lauka hokejs, triāls telpās.

Spēlēs pavisam piedalās 89 valstu pārstāvji.

Valstis, kas izcīnīja visvairāk medaļas: Krievija, Vācija, Itālija, Francija, Austrālija, Spānija, Nīderlande, Savienotās Valstis, Ukraina, Dānija.

2009. gada VIII Vispasaules spēles notiek Gaosjunā, Ķīnas Republikā (Taivānā).

Programmā ietilpst 35 sporta veidi, tajā skaitā 5 uzaicinātie.

Vingrošanas akrobātika, vingrošanas aerobika, skrituļdaiļslidošana, sporta dejas, ritmiskā vingrošana, lēkšana uz batuta un akrobātiskie lēcieni, kanoe polo, fistbols, korfbols, raketbols, regbijs-septiņi, skvošs, džiu džitsu, karatē, sumo, biljards, bula sports, boulings, loka šaušana, bodibildings, pauerliftings, virves vilkšana, gaisa sports (dažādas izpletņa lēkšanas disciplīnas: figūru veidošana komandām, nosēšanās precizitāte, torņa veidošana, izpletņa vadīšana, brīvais lidojums), klinšu kāpšanas sports, zemūdens peldēšana, lidojošo šķīvīšu sports, dzīvības glābšana, orientēšanās sports, skrituļslidošana (skrituļdaiļslidošana, skrituļātrslidošana, skrituļhokejs), ūdensslēpošana un veikbords. Demonstrējums veidi: pludmales handbols, čoukbols ( tchoukball – mini handbola paveids), softbols, ušu, drakona laivu braucieni.

Sacensībās piedalījās 105 valstu pārstāvji:

Angola, Argentīna, Armēnija, Austrālija, Austrija, Azerbaidžāna, Bahamas, Baltkrievija, Beļģija, Bolīvija, Bosnija un Hercegovina, Brazīlija, Britu Virdžīnu salas, Bulgārija, Kanāda, Ķīna, Kolumbija, Kostarika, Horvātija, Kuba, Kipra, Čehu Republika, Dānija, Dominikāņu Republika, Ekvadora, Ēģipte, Salvadora, Igaunija, Fidži, Somija, Francija, Gruzija, Vācija, Grieķija, Gvatemala, Honkonga, Ungārija, Indija, Indonēzija, Irāna, Irāka, Īrija, Izraēla, Itālija, Japāna, Kazahstāna, Kenija, Dienvidkoreja, Kuveita, Latvija, Lietuva, Luksemburga, Makao, Maķedonija, Madagaskara, Malaizija, Meksika, Moldova, Mongolija, Melnkalne, Mnanma, Nepāla, Nīderlande, Nīderlandes Antīļas, Jaunzēlande, Norvēģija, Omāna, Pakistāna, Peru, Filipīnas, Polija, Portugāle, Puertoriko, Katāra, Rumānija, Krievija, Senegāla, Serbija, Singapūra, Slovākija, Slovēnija, Dienvidāfrika, Spānija, Šrilanka, Zviedrija, Šveice, Ķīnas Taibeja, Tanzānija, Taizeme, Tunisija, Turcija, Ukraina, Apvienotie Arābu Emirāti, Lielbritānija, Savienotās Valstis, ASV Virdžīnu salas, Urugvaja, Uzbekistāna, Venecuēla, Vjetnama.

Visvairāk medaļu izcīna: Krievija, Itālija, Ķīna, Savienotās Valstis, Ukraina, Ķīnas Taibeja, Vācija, Dienvidkoreja (Korejas Republika), Austrālija. Viena medaļa – zelta - tiek arī Igaunijai, bet sudraba – Lietuvai.

Visu laiku kopvērtējumā līderu desmitnieks ir: Itālija, Savienotās Valstis, Vācija (ieskaitot Rietumvāciju), Krievija (ieskaitot PSRS), Francija, Lielbritānija, Ķīna, Japāna, Dienvidkoreja, Austrālija.

42. Igaunija – 8 medaļas (3,4,1), 48. Lietuva – 6 medaļas (2,2,2), Latvijai medaļu nav.

Nākošajām, IX Spēlēm ir jānotiek 2013. gadā Kali, Kolumbijā, 2017. gada X Spēles ir paredzētas Vroclavā, Polijā.