Tomass Mors
(7.2.1478. – 6.7.1535.) „Utopija”. 1516.
Tomazo Kampanella (Džovani Domeniko, 1568. – 1639.)
„Saules pilsēta”. < 1628.
Rablē „Gargantija un Pantagriels”; Servantess „Dons Kihots”, „Persiless un Sigismunda”; Jolfgans Valentīns Andrē „Kristianopolisa” 1612.; Deniss Verass d’Otlī „Sevarakubu stādi” 1678.
Frensis Bēkons (miris 1627.)
„Jaunā Atlantīda”, 1623.
Daniels Defo „Robinsona Kruzo dzīve un neparastie piedzīvojumi”, 1719.; Ludvigs Fiks „Brīnumainā Fasta”; Jolimes Godfrīds Šmaliels „Felsenburgas sala”, 1731. – 43.
Džonatans Sivfts
„Gulivera ceļojumi”, 1726.
Ludvigs Hobbergs
„Nikolaja Klima ārpuszemes ceļojumi”, 1741.
Sebastjans Dresjē
„Challe Bosse”, 1747.; „2440. gads”, 1752.
Ļegopanovs un Aļetovičs; Retifs de la Pretonē „2000. gads”, 1790.; darbi pēc senā grieķa Lukiāna (~ 120. - ~ 180.)
Džons Vilkinss
„Jaunās pasaules atklāšana”, 1638.
Frensiss Gudvins
„Cilvēks uz Mēness”, 1638.
Savinjons Sirano de Beržeraks (miris 1655.)
„Mēness valstis un impērijas”, „Saules valstis un impērijas”, uzrakstītas 1642. un 1680., bet iznāk pēc autora nāves.
Voltērs
„Mikromegass”, 1752.
Industriālā revolūcija un tās iespaids uz fantastiku.
Magnetizētāji, monstri, automāti.
Vladimirs Fjodorovičs Odojevskis
„4338. gads”, 1838. kr.
Ernsts Teodors Amadejs Hofmanis
„Magnetizētājs” 1813., „Tukšā māja” (1817.), „Baismīgais ciemiņš”, 1818., „Automāts”, 1814., „Miega vīriņš”, 1816. st., vāc.
Mērija Fulstounkrafte Šellija (dzim. Gudvina, 1797.)
„Frankenšteins jeb Jaunais Prometejs”, 1817., nodrukāts 1818., angl.
Pazīstamākie gotiskie romāni; Horācijs Velpola „Otranto pils”, 1764.; Klāra Rīva „Vecais angļu barons”; Anna Redklifa „Udolfo noslēpumi”, „Itālis jeb dulno grēcinieku grēksūdze”; Metjū Gregorijs Lūiss „Mūza”; Šellija „Frankenšteins”; Čarlzs Roberts Maturins „Brīnumainais Melmots”; Gastons Lerū „Operas spoks”; Brems Stokers „Drakula” u.c.
Edgars Alans Po (dzim. 1809.)
st. „Kāda Hansa Pfāla ceļojums”, 1835.; „Lejup malstrēmā”, 1841.; „Saruna ar mūmiju”, 1845.; „Gordona Pima ceļojums”, 1838. amer.
Roberts Luiss Stīvensons
„Doktors Džekils un misters Haids”, 1866. angļ.
Žils Verns un viņa neparastie ceļojumi
Žils Verns (1828. – 1905.)
„Piecas nedēļas gaisa balonā”, 1863.; „No Zemes līdz Mēnesim”, 1866.; „ceļojums uz Zemes centru”, 1864.; „Kapteiņa Haterasa piedzīvojumi Ziemeļpolā”, 1866.; „Apkārt Mēnesim”, 1870.; „20 000 ljē pa jūras dzelmi”, 1870.; „Noslēpumu sala”, 1874., „Begumas pieci simti miljonu”, 1879.; „Robūrs iekarotājs”, 1886.; „Kustīgā sala”, 1895.; „Dzimtenes karogs”, 1896.; „Pasaules valdnieks”, 1904.; Hektors Servadaks; „Tvaika nams”; „Doktora Oksa eksperiments”; „Karpatu pils noslēpums”; „Mūžīgais Ādams” u.c. fr.
Herberts Džordžs Velss – zinātniskās fantastikas gigants.
Herberts Džordžs Velss (21.9.1866. – 1946.)
„Laika mašīna” (1895.); „Doktora Moro sala”(1896.); Neredzamais cilvēks”(1897.); „Pasauļu karš” (1898.); „Kad guļošais mostas” (1899.); „Pirmie cilvēki uz Mēness” (1901.); stāsti: 1895. – 1904. „Uglorni – akmens veikals”, „Patiesība par Priksaftu”, „Skaistais uzvalks”, „Cilvēks, kas varēja taisīt brīnumus”, „Jaunais paātrinātājs”, „Platbera lieta”, „Dīvainais stāsts par Dāvidsona acīm”, „neparastā orhideja”, „Jūras plēsoņas”, „Epiomisa sala”, „Kristāla ola”., „Dziļumā”, „Arimagedonas sapnis”, „Misters Eboksliems”, „Zvaigzne” (1897.); „Dimano peldbaseins”, „Brīnumainā vizīte”, „Nebijušais mikrobs”; „Dievu ēdiens” (1906.); „Modernā utopija” (1905.); „Komētas dienās” (1906.); „Grisakars” (1908.); „Brīvā pasaule” (1914.); „Cilvēki, līdzīgi dieviem” (1923.); „Sapnis” (1925.); „Misters Bletsvortijs salā” (1928.); „Laimīgais pagrieziens” (1945.); angl.
Daži citu autoru darbi par laika ceļotājiem: Marks Tvens „Jeņķis karaļa Artūra galmā” (1889.); Edvards Bellamī „Atskats no 2000. gada uz 1887. gadu” (1888.); Kārlis Grunets „Pjēra Drarinjaka ceļojumi” (1908.); V. Bastinā „Atrastā laika mašīna” (1914.); Egons Frīdals „Laika mašīnas atgriešanās” (1946.)/
Sociālutopisko priekšstatu atdzimšana
Lords Edvars Bulvers Litons (Edvards Džordžs Bulvers, Barons of Knebvorts, 1803. – 75.) „Nākošā rasa” (1871.); Samuels Batlers (1835. – 1902.) „Erevhona jeb otra kalnieme” (1872.); „Otrreiz Erevbornā” (1901.). angl.]
Edvards Bellamī (1850. – 1898.) „Atskats no 2000. gada uz 1887. gadu” (1888.); Lourenss Gronlunds „Kooperatīvā sadraudzība”, amer.
Viljams Moriss (1834. – 96.) „jaunumi no nekurienes” (1891.), angl.
Tehniskās fantāzijas un planētu vēstures
Alberts Robida (1848. – 1926.); Žozefs Anrī Ronī – Vecākais (Ronī l’Ainē = Žī A. Bo, 1856. – 1940.) „Cīņa par uguni”, „Zemes nāve”, fr.
Moriss Renards (1875. – 1939.) „Doktors Lernē” (1908.), „Zilās briesmas” (1910.), fr.
Krievu fantastika: Vilhelms Kihelbekers „Bezgalvju zeme” (1924.); Aleksandrs Veltmans „Aleksandrs Fjodorovičs Maķedonskis” (1836.); Nikolajs Černiševskis „Ko darīt?” („Veras Pavlovnas 4. sapnis”, 1863.); Nikolajs Gogolis; Ivans Turgeņevs; Mihails Saltikovs – Ščedrins; Fjodors Dostojevskis.
Šelonskis „Nākamajā pasaulē” (1892.); Čikoļevs „Nepatiess stāsts, bet arī ne pasaka. Elektriskais stāsts” (1895.); Roderihs „Pašgaitas apakšzemes dzelzceļš starp Sanktpēterburgu un Maskavu” (1902.); uc., kr.
Konstantīns Ciolkovskis „uz Mēness” (1893.); „Sapņi par Zemi un debesīm” 1885.), Holodnijs „Pasauļu cīņa” (1900.); Afanasjevs „Ceļojums uz Marsu” (1901.); Infantjevs „Uz citām planētām. Stāsts par marsiešu dzīvi” (1901.); Semjonovs „”Pasaules valdniece” (1908.); „Gaisa valdnieks” (1909.); Krasnogorskis „Uz ētera viļņiem” (1913.) kr.
Aleksandrs Ivanovičs Kuprins (1870. – 1939.) „Šķidrā saule” (1912.); „Zālamana zvaigzne” (1920.); „Dzerama sentence” (1917.). kr.
Aleksandrs Bogdanovs (Sarkanā zvaigzne” (1908.), „Inženieris Menijs” (1913.), kr.
Jakubs Arbess „Svētais Ksaverijs” (1873.); „Ņūtons smadzenes” (1877.); „Cilvēces pēdējā diena” (1895.), kr.
Zigurds Višņiovskis „Neredzamais” (1881.); Antonijs Lange; Vladislavs Uminskis; Jeržijs Žulavskis „Mēness triloģija”, poļ.
Mors Jokaji „Okeānija. Nogrimušās pasaules dabas vēsture”, „nākošā gadsimta romāns”, „20 000 gadu sens ledus”, ung.
Henrijs Proruments, beļģ.
Kārlis Gunnerts „Ienaidnieki visumā”, „Zemes viņsaulē” (1904.); „Rītdienas cilvēki” (1905.); „Marsa spiegs” (1908.); „Pjēra Drarinjava ceļojumi” (1908.), vāc.
Maksis Eits „Drēbnieks no Ulemas” (1906.); „Heopsa piramīdas degšana” (1902.), ua. Vāc.
Kurts Lasvics (1848. – 1910.) „Līdz esības nullespunktam” (1871.), „Pret pasaules likumiem” (1877.), „Ziepju burbuļi. Modernās pasakas” (1890.), „uz divām planētām” (1897.), „Nekad un vienmēr. Jaunās pasakas” (1902.), „Aspisa – kādas tautas romāns” (1905.), „Zvaigžņu rasa – augi no Neptūna mēneša” (1909.), vāc.
Hanss Diminiks „Tehniskās pasakas” (1931.), ua., vāc.
Hugo Gernsbergs „Ralfs 124C41+” (1911. – 12.) amer.
Bernhards Kellermans”Tunelis” (1913.), vāc.
Nolaišanās līdz triviālajam
Masveida produkcija, kolportierromāni Eiropas valstīs, lubu romāni ASV u.c.
Luiss Filips Sineirs (ar 27 pseidonīmiem virs 1500 stāstu sērijām, 19. gs. pēdējā trešdaļā) sērijas, kuru vidū ir arī fantastiski gabali: „Frenks Rīds”, „Frenks Rīds – jaunākais”, „Toms Edisons – jaunākais”, „Baldzers Bums, izgudrotājs”, „Elektriskais Bobs”, „Džeks Raits”, „Toms Svifts”.
Roberts Krafts „No Fantāzijas zemes” (1901.), „Pēdējais labais cilvēks”, „Mirušo pilsēta”, „Visuma kuģotāji”, „Tērauda rumaks”, „Apmetne jūras dibenā”, vāc.. Citi darbi: „Gaisa valdnieks”, „Ar aeroplānu apkārt Zemeslodei”, „Bruņu automobilī apkārt Zemeslodei”, „Cepelīnā apkārt Pasaulei”, „Nihilīta ekspedīcija”, „Luks Klingsors. Vīrietis ar sātaniskām acīm”, ua., vāc.
Roberts Heimans „Nākotnes brīnumi. Romāni no trešā gadu tūkstoša”: „Neredzamais cilvēks no 2111. gada”, „Sarkanā komēta”, „Virs zemes un apakš zemes”, „Ēģiptes priesteru gars”, „Atlantions šausmu bruņinieks”, uc., vāc.
Mīksto žurnālu literatūrā to īpašnieks, nekronētais karalis Ņujorkā Frenks Mornsejs, žurnāli „All Story”, „Argosy”, „Blue Book”, „Cavalier”, „Scrap Book”, amer.
Artūrs Konans Doils „Pazudusī pasaule” (1912.), „Saindētā josla”, „Stāsti par profesoru Čelindžeru”, angl.
Edgars Raiss Berouzs „Zem Marsa mēnešiem. Marsa princese” (1912.), stāsti par Tarzānu, amer.
Zinātniskās fantastikas attīstība pēc 1. pasaules kara
Sapņi par pasaules revolūciju un „tuvās nākotnes fantastika” – padomju zinātniskā fantastika no 1917. līdz 1956. gadam.
Aleksandrs Stepanovičs Grīns (Griņevskis) „fantasy”, Jevgeņijs Ivanovičs Zamjatins „Mēs”, pad.
Marieta Šaginjana „Mess-Mend”, uc. pad. sk. tālāk.
Romāns – Burimē „Lielie ugunsgrēki’ (1927.); 25 autori: Tolstojs, Grīns, Babels, Fedins, Zoščenko, Jubera, Kaverins uc. pad.
Vivians Anarjevičs Itins (1894. – 1945.) „Riela atklājums” (1917.), „Ganguri valsts” (1922.), pad.
Jakovs Markovičs Okuņevs (1882. – 1932.) „Nākotnes pasaule” (1923.); Sergejs Budancevs „Pasaules komūnas lidojošā eskadra” (1925.), pad.
Marieta Sergejevna Šaginjana (1888. – 1982.) „Mess-Mend jeb jenkiji Petrogradā” (1923.), „Lori Lens, metālu apstrādātājs” (1924.), „Starptautiskais vagons jeb ceļš uz Bagdādi” (1925.), pad.
Andrejs Platonovičs Platonovs „Pilsētu pilsēta” (1826.) uc., Vsevolods Vjačeslavovičs Ivanovs „Noslēpumu noslēpums” (1827.), Viktors Borisovičs Šklovskis „Iprīts” (1925.), Jefims Zosuļa „Gadsimtu gramofons” pad.
Mihails Afanasjevičs Bulgakovs (1891. – 1940.), kr., „Sātaniāde” (1925.), „Liktenīgās olas” (1924.), „Svētlaimība”, „Ivans Vasiļjevičs”, „Meistars un Margarita” (1969.) pad.
Iļja Grigorjevičs Erenburgs (1891. – 1967.) „Hulio Hurenito un viņa mācekļa neparastie piedzīvojumi” (1921.), „Trests D.E. jeb Eiropas norieta vēsture” (1923.), pad.
Valentīns Petrovičs Katajevs (dz. 1897.) „Erendorfa sala” (1924.), „Dzelzs pavēlnieks” (1924.), pad.
Vladimirs Vladomirovičs Majakovskis (1893. – 1930.) „Mistērija Bufs” (1918., 1921.), „Blakts” (1928.), „Pirts” (1928.), pad.
Aleksejs Nikolajevičs Tolstojs (1883. – 1945.) „Aelita” (1921. – 1924.fr.), „Piecu savienība” (1924.), „Inženiera Garina hiperbolīds” (1925.), pad.
Vladimirs Afanasjevičs Obručevs (1863. – 1956.) „Plutonija” (1924.), „Saņņikova zeme”.
Aleksandrs Romanovičs Beļajevs (1884. – 1942.) „Profesora Dovela galva” (1925.), „Cilvēks – amfībija” (1928.), „Lēciens tukšumā” (1933.), „Zvaigzne KEC” (1936.), „Ariels” (1941.), stāsti: „Brīnumacs” (1935.), „Desmitā planēta” (1945.), cikls „Profesora Vagnera izgudrojumi”, pad/
Grigorijs Adamovs „Divu okeānu noslēpums” (1939.), pad.
„Tumšās nākotnes fantastika”; Vladimirs Ņemcovs „Augstuma rekords”, „Ugunslode”, „Melnais zelts”, Vadims Ohotņikovs „Zemes iekšienē”, „Pazudusī upe”, Viktors Saparins „Noslēpumainais limuzīns”, Fjodors Kandibs „Karstā zeme”, Viktors Sitins „Mūžīgās vētras savaldītājs”; Jurijs Dolgušins „Vecās pils noslēpums”; Aleksandrs Morozovs „Kellija salas gals”, pad.
Lazars Lagins „Patents AV” (1947.); Leonīds Ļeontjevs „Pazudušās salas”, pad.
Ivans Antonovičs Jefremovs (1907. – 1972.) „Zvaigžņu kuģi” (1948.), „Andromēdas miglājs” (1954.) sk. tālāk, pad.
Hugo Gernsbeks un angloamerikāņu zinātniskā fantastika līdz 50. gadiem.
Džordžs Alans Inglends: triloģija „Tumsa un gaisma” (1912. – 13.), amer.
Hugo Gernsbeks (1884. – 1967.) „Ralfs 124 C31+” (1911.), pirmais tīri fantastiskais žurnāls „Amazing Stories” (1926.), amer.
Pirmā žurnāla autori: Edvards Elmers Smits (1890. – 1965.); „Skailāks (Draiskulis) kosmosā” (1928. kopā ar sievu), „Skailāks Trīs” (1930.); Dāvids Harijs Kellers (1880. – 1966.) „Gājēju dumpis” (1928.), sērija „Teika no Sanfrancisko”; Abrahams Merits (1884. – 1943.) sērija „Iknedēļas stāsti”; Stentons Artūrs Koblencs „Pazudusī pasaule” (1928.); Herls Vinsents (Herolds Vinsents Šepflins, 1893. – 1908.) īsie stāsti; Mailzs Džons Breiers (1889. – 1947.) „Cilvēks ar svešu galvu” (1927.); Reimonds T. Sterels – sērija par TFP; Džeks (Džons Stjuarts) Viljamsons „Metāla cilvēks) 1928.), amer.
Tālākie autori: Mirejs Leinsters (Viljams Ficdžeralds Dženkins, 1896. – 1975,); Rejs Kanings (Reismonds Kings Kanings, 1887. – 1957.); Otiss Eidelberts Klains (1891. – 1946.); Alfonss haits Verils (1871. – 1954.) „Viņpus pola” (1926.); 30. gados žurnālu skaits vairojas, amer.
Edmunds Hamiltons – starpzvaigžņu patruļas sērija „Captain Future”, amer.
Komiksi: Vinsors Makkojs „Mazais Nemo” (1905.), Diks Kalkins „Baks Rodžers” (1928. pēc Filipa Naulena romāna „Armahedons – 2419. „A.D.”); Aleksandrs Reimonds „Flešs Gordons”; Rits un Grejs „Briks Bredfords”; Lī Falks un Fils Dēviss „Maģiskais Mandreiks”; Džerijs Sīgals un Džo Šusters „Fantoms”; „Supermens” (~1938.); „Betmens” utt. amer., „Barbarella” fr.
No 1961.g. „Maevel Group”: „Cilvēks, kas izsauca Novu”, „Galaktikas sargi”, „Fantastiskais četrinieks”, „Spaidermens”, „Aironmens un kapteinis Amērika”, „Spēcīgais Tors” utt., amer.
Slavenākais 30. gadu žurnāls „Astounding Stories” (vēlāk maina nosaukumus, īpašnieks F. Orlins Fremeins), amer., * - vēlāk (1937.) Kempbels – jaunākais.
Džons Vuds Kempbels (1910. – 1971.) sērija „Arcot, Merey and Wade” (1930. – 32.), kas vēlāk iznāk atsevišķās grāmatās; „Melnās zvaigznes ceļi” (1953.), „Kosmosa salas” (1956.), „Iebrukums no nebeidzamības” (1961.), „Varenais mehānisms” (1934.), „Mijkrēslis” (1934.), no 1835. – 39. raksta ar pseidonīmu Dons A. Stjuarts, „Kas tur ir?”, amer.
Stenlijs Graumens Veinbaums „Marsa odiseja” (1934.), amer.
Aizeks Azimovs (dz. 1920.) „Nakts atnākšana” (1941.), „Es, robots” (1950.), „Iestādes:” triloģija: „Iestāde” (1951.), „Iestāde un impērija” (1952.), „Otrā iestāde” (1953.), „Zvaigznes kā putekļi” (1951.), „Kosmiskās straumes” (arī sasaucas ar triloģiju) (1951.), „Tērauda alas” (1953.), „Kailā saule” (1957.), „Slīpā tekne” (1951.), „Marsiešu ceļš” (1952.), „Vientiesīgie ēzeļi” (1957.), amer.
Alfrēds Besters (dzim. 1913.) „Ādams un Neieva”, „Izpestīšana”, „Mana mērķa zvaigznes”, „Kompjūtersakari”, „Mīļais Fārenheits” (1954.), „Holsona izvēle”, „Riteņmijējs”, amer.
Roberts Ensons Hainlains (dz. 1907.) kr. „Nākotnes stāsti”, „Leļļu meistari” (1951.), „Durvis uz vasaru” (1956.), „Dubultzvaigzne” (1956.), „Zvaigžņu kuģu karaspēks” (1959.), „Feruhemu dzimtas īpašums” (1964.), „Mēness ir skarbs” (1965.), „Svešinieks svešā pasaulē” (1961.), „Zvēra numurs” (1975.), amer.
Fricis Leibers, Lesters del Rejs, citi „Astounding” autori, amer.
Teodors Stārdžons (dz. 1918.) „Mikrokosmosa dievs” (1941.), daudz stāstu, arī romāni, amer.
Klifords Donalds Saimaks (dz. 1904.) „Kosmosa inženieri” (1938.), „Pilsēta” (1952.), uc., amer.
Alfreds Eltons van Vorts (dz. 1912.) „Star” (1940.), kan., amer.
Lafajets Rons Habards (dz. 1911.), amer., Horācijs Leonards Golds 9dz. 1914.) kan., amer.
Rejs (Reimonds) Duglass Bredberijs (dz. 1920.) „Marsiešu hronikas” (1951.), „4510 grādi pēc Fārenheita” (1953.), „Tetovētais” (1951.), amer.
Roboti, briesmu ainas un raketes – Eiropas zinātniskā fantastika no 1918. līdz 1955.
Freders van Holns (Pauls Alfeds Millers) lubeņu sērijas: „Sun Koli, Atlantīdas mantinieks”, „Jauns Maijers” (1933. – 1936.), vāc.
Karels Čapeks (1890. – 1939.), st. „Sistēma” (1908.), dr. „RUR” (1920.), „No skudru dzīves” (1921., kopā ar brāli Jozefu), „Makropulosa līdzeklis” (1922.), „Absolūta fabrika”, „Krakatits” (1924.), rom. „Karš ar salamandrām” (1936.), čeh.
„Lielās” literatūras rakstnieku fantastiskie romāni:
Gerhards Haufmans „Lielās mātes sala”; Francis Venfels „Nedzimošo zvaigzne”; Hermanis Hese „Stikla pērlīšu spēle”; Verners Hlings „Utopole” (1930.), vāc.
Valerijs Jakovļevičs Brjusovs „Dienvidu Krusta republika” (1904. – 05.), kr.
Edvards Morgans Forsters „Mašīna apstājas” (1909.), angl.
Jevgenijs Ivanovičs Zamjadins (1884. – 1937.) „Mēs” (1924. – 25.), kr.
Oldonss Hakslijs „Brīnišķīgā jaunā pasaule”(1932.), ang.
Dzordžs Orvels* „1984.” (1948.), * - īst. vārds Ēriks Blērs (1903.), angl.
Hanss Dominiks (1872, - 1945,), „Tehniskās pasakas” (1901.), „Trīsu vara” (1922.), „Čingishana pēdas” (1993.), „Dzīves stari” (1938.), „Atomsvars 500” (1935.), „Degviela SR” (1940.), „Debesspēks” (1937.), „Tēraudnoslēpums” (1934.), „Pavēle no tumsas” (1925.), „Atlantīda” (1925.), „Ķēniņa Lauviena mētelis” (1928.), „Uranīdu mantojums” (1927.), „Heopsa piramīdas degšana” (1926.), „Nāciju pasaules lidojums” (1934.), „Avīžu puika Džons Vorkmans” (1925.), „No skrūvspīlēm uz rakstāmgalda” (1942.), vāc.
Jozefs Delmonts (1873. – 1935., īst. vārds Kārlis Piks) „Jājiens uz dzirkstelēm” (1928.), „Pilsēta zem jūras” (1925.), vāc.
Oto Villijs Gails (1896. – 1935.) „Šāviens visumā” (1925.), „Akmens no Mēness” (1926.), „Hansa Handta Mēness brauciens” (1928.), vāc.
Alfrēds van Hanšteins (1869. – 1959.) „Elektrospēle” (1927.), vāc.
Kurts Siodemaks (dz. 1902.) „F.R1 neatbild’ (1931.), „Burvju māceklis” (1942.), vāc.
Tea fon Harbou (1888. – 1954.) „Sieviete uz mēness”, „Nemirstīgo sala”, „Metropole” (1926.), vāc.
Rudolfs Heinrihs Daumans (1896. – 1957.) „Plāns kā olas čaumala" (1937.), „Saules spēks” (1937.), „Briesmonis no kosmosa” (1939.), „Dēka ar Venēru” (1940.), „Protuberances” (1940.), vāc.
Emilio Salgari, Luidži Mosta, Džordžio Saerbanenko, itāl.
Kapteinis Siriuss (pseid. Huans de Aragons i Soldado), Hosē de Eloda, Ramons Gomezs de la Serua spān.
Jūlijs Hausmans, Emīls Valnens, Tomass Hrubija, Jans Veiss, J. M. Troska (čehu Žils Verns), čh.
Žans de la Žirs, Žaks Spics un iepriekš zināmie Žozefs Ronī - vecākais, Moriss Renards, franc.
Renē Bariavels „Japostīšana”, Le Voyager Imprudent (1944.), „Atomu straume” (1948.), fr.
Džons Karmels, izdevējs fantastikai līdz 1939., angl.
Artūrs Bertrams Čandlers (1912. dz.) „Rimworld” uc., sērijas lētiem piedzīvojumiem, angl.
Artūrs Čarlzs Klarks (1917. dz.) „Lielais dziļums” (1954.), „Pilsēta un zvaigznes”, „Bērnības gals” (1951.), „Prelūdija kosmosam” (1951.), „Mara smiltis” (1951.), „Zemes gaisma” (1952. – 55.), „Salas debesīs” (1952.), „Mēness putekļu krišana”. St. „Sargpostenis” – filma „2001. gada kosmiskā odiseja” (1968., rež. S. Kubriks) – romāns, angl.
Džons Vindems Pārks Lukass Beinons Hariss (1903. – 1969.) „Trifīdu diena” (1951.), „Krakens mostas” (1953.), uc., angl.
Ēriks Frenks Rasels (1905. – 1978.) „Draudīgā barjēra” (1939.), „Kosmosa sargi” (1953.), „Cilvēki, mašīnas un marsieši” (1956.), angl. Pēc kara: „Lapsene” (1957.), „Kosmosa griba” (1956.)
Olafs Stepldons (1886. – 1950.) „Pēdējais un pirmais cilvēks” (1930.), „Zvaigžņu taisītājs” (1937.), „Tumsa un gaisma” (1942.), „Nāve dzīvē” (1946.), „Pēdējais cilvēks Londonā” (1934.), „Mutantu sula” (1936.), „Siriuss” (1944.), „Dalītais cilvēks” (1950.), angl.
Karina Boije (1900. – 1941.) „Kallokalns” (1940.), zv.
Zinātniskā fantastika mūsu gadsimta otrajā pusē
Modernās zinātniskās fantastikas augošā internacionalizācija
Fantastiskās literatūras procesu vēsturiskās gaitas apskats.
Rietumu zinātniskās fantastikas amerikanizācijas process
Galvenie amerikāņu fantastikas žurnāli: „Amazing Stories” (Gerusbeka garabērns); „Astounding” (no 1960., „Analog”, pēc Kempbela nāves to vada Bens Bova, 1971. – 78., no 1978. – Stenlijs Smits); Golda „Galaxy Magazine” un „The Magazine of Fantasy and Science Fiction”, amer.
Pazīstamākie ASV 50. gadu fantasti: Rejs Bredberijs; Alfrēds Besters; Teodors Stardžons; Kurts Vonnegūts – jaunākais; „Spēlējošās klavieres” (1952.), „Titāna sirēnas” (1959.), „Poligons 5” (1969.); Filips K. Diks; Valters M. Millers – jaunākais „Slavas dziesma Leibovicam” (1960.), Roberts Šeklijs, Džeimss Blišs u.c., amer.
G. M. Kornblūts (1924. – 1958.) un Frederiks Pols „Kosmosa tirgoņi” (1953.), Pols viens pats „Meklēšana debesīs” (1954.), „Wolfbana” (1959.), amer.
Franču autori: Renē Bariavels, Žerards Kleins, Žaks Šternbergs, Pjērs Barbē (Klods Aviss), Frensiss Karsaks, Žuljens Ferlangers, Mišels Zerā, Pjērs Belo, Andrē Rulāns, Daniels Valters, Čarlzs Hennebergs, Alēns Doremjē, Filips Kurvals, Mišels Demots u.c., fr.
Pjērs Buls (dz. 1912.) „Pērtiķu planēta” (1963.), „Tilts pāri Kvai upi” (romāns par karu), fr.
VFR – romāni – sērijas par dažādu supermeņu piedzīvojumiem: no 1953. g. – Džims Parkars, Rekss Korda, Rens Darks u.c., no 1961. g. – Perijs Rodans „Visuma glābējs”. vāc.
K. H. Šērs, K. Darbtons „Trešā vara”, pirmā grāmata par Rodanu. vāc.
Izdevēju Haimas un Goldmaņa fantastikas grāmatu cikli – angloamerikāņu autoru vidū arī vācieši – Verners Cillings, Gerhards E. Šteinhoizers: „Science Fiction”, „Science Fiction Abenteur”, „Edition ‘84”, „Heune Science Fiction”, „Bibliothek der Science Fiction” Literatur”, „Chorihen der Zuleunft” un daudzas citas citu izdevēju sērijas, vāc.
Francs Rotenšteiners (dz. 1942.), austr.
Hanss Joahims Alpers (dz. 1953.), Verners Fuhss (dz. 1949.), Ronalds M. Hāns (dz. 1948.), Volfgangs Ješka (dz. 1936.), vāc.
Herberts V. Franke (dz. 1927. Austrijā) kr. „Zaļa komēta” (1960.), „Einšteina mantinieki” (1972.), „Zaratustras atgriešanās” (1977.); rom. (1961. – 1965.), „Dommstīkls”, „Orhideju būris”, „Stikla lamatas”, „Tērauda tuksnesis”, „Pazudušo planēta”, „Ziloņkaula tornis”, rom. „Nulles zona” (1970.), „Ipsilons mīnus” (1976.), „Sīriuss tranzīts” (1979.), vāc.
Kārlis Emerijs (= Kritians Maiers, dz. 1922.) „Karaliskais projekts” (1974.), „Pasavas noriets” (1975.), „Au den Fenoru der Leyermark” (1979.), vāc.
Jurgens fon Šeids (1940.); Horsts Pukallus (1949.) st. „Reinas līkums saulei austot”; Tomass Cīglers (= Rainers Cubeils, 1956.); Eva Maria Mudrila; Mihails Krausniks; Džo Pestums; Rolfs Ulriči u.c., vāc., arī Dīters Haselblats.
Inisero Kremači, Vitorio Kurtoni, Gustavo Gasparini, Džanni Montanari, Pjero Prosperi, itāl.
Edijs K. Bentins, Hugo Ress, beļģ.
Harijs Martinsons (1904. – 1978.) eposs dzejā „Aniara” (1956.), zviedr.
Maikls Murkoks – žurnāls fantastikai „New Worlds”, ang.
Džeimss Grehems Ballards (dz.1890.) „Kristālpasaule” (1966.), angl.
Braians Vilsons Oldiss (dz. 1925.) „Kroptozojs” (1967.), angl.
„Jauno pasauļu” amerikāņu autori: Tomass Maikls Dičs (1940.) „Koncentrācijas nometne”; Džons T. Seleideks (1937.); Rodžers Želaznijs; Samuels R. Dileni; Hārlains Elisons; Normens Spinreds; Džudita Merila (1923.), amer.
Daniels Valters; Renē Suzans; Dominiks Duā u.c., fr.
Roberts Merls (dz. 1908.) „Saprātīgais dzīvnieks” (1967.), „Malvila” (1972.), „Protežē” (1947.), „Madrapora” (1976.), fr.
Kobo Abe „Ceturtais ledus laikmets”; Sakjo Komacu „Japānas bojāeja” (1973.), jap.
Anders Bodelsens „Aukstuma punkts” (1969.), dāņ.
Tomass Pinšons …
Filips K. Diks „Līst manas asaras” (1974.); Roberts Silverbergs „Stikla torņi” (1979.), amer.
Džons Branners „Apstāšanās Zanzibārā” (1969.), angl.
Ursula Krēbere Le Gvina (dz. 1929.) „Tumsas kreisā roka” (1969.), „Izvietošanās” (1974.), amer.
Džoanna Raša „Sieviešvīrietis” (1975.); Mārdža Persija „Sievietes laika malā” (1976.), amer.
Sociālistisko valstu zinātniskā fantastika
Ivans Antonovičs Jefremovs (1907. – 1972.). kr., „Stāsti par neparasto” [„Olgojs – horhojs”, 1944.], „Zvaigžņu kuģi” (1948.), „Andromēdas miglājs” (1957.), „Cor Serpentis” (1959.), „Skujasmens šķautne” (1963.), „Vērša stunda” (1968.), pad.
Staņislavs Lems (dz. 1921.) l.st. „Marsietis”, nefant.r. „Nezaudētais laiks” (1955.), „Magelāna mākonis” (1955.), „Solaris” (1961.), „Ijona Klusā zvaigžņu dienasgrāmatas” (1957., 1971. paplašin.), „Robotu pasakas” (1964.), „Neuzvarētais” (1964.), „Stāsti par pilotu Pirksu” (1968.), „Balss no debesīm” (1969.), „Maska” (1976.), „Katara” (1976.), „Edene” (1959.), „Iedomātais lielums” (1973.) [„Golems XIV”], teorēt.d. „Summa tehnologia” (1966.), „Gadījuma filozofija” (1968.), „Fantastika un futuroloģija” (1970.), poļ.
Konrads Fialkovskis (dz. 1939.) „Galaktikas zvirbuļi” (1963.), „Caur piekto dimensiju” (1971.), „Homo divisus” (1979.), poļ.
Janušs St. Zaidels (dz. 1938.) „Ceļā uz auksto zvaigzni”, „Tuvu saulei”, „Zalande 21 185”, poļ.
Kšistofs Boruns (dz. 1923.), Ireneušs Horošula (1943.), Česlavs Hruščevskis (1922.), Vitolds Zegaļskis (1928. – 1974.), Andžejs Čehovskis (1947.), Kšistofs Maļinovskis ((1946.), Rišards Sava (1937.), Stefans Veinfelds (1920.), Macejs Misevičs (1935.), Adams Višņevskis – Snergs, Viktors Žvikevičs, poļ.
Arkādijs Natanovičs Strugackis (dz. 1925.) un Boriss Natanovičs Strugackis (dz. 1933.) st. cikls „Pusdiena XXII gadsimts”, „Ugunīgo mākoņu valstība” (1959.), „Ceļā uz Amalteju” (1960), „Praktikanti” (1962.), „Gadsimta plēsīgās lietas” (1965.), st. „Bēgšanas mēģinājums” (1962.), „Grūti būt dievam” (1966.), „Apdzīvotā sala” (1971.), „Vabole skudrupūznī” (1960.), „Puisis no elles” (1974.), „Tālā varavīksne” (1964.), „Puisēns” (1973.), „Atgriešanās” (1962.; 1967. pārstrādāts par „Pusdienu, XXII gadsimts”), „Pirmdiena sākas sestdienā” (1965.), „Gliemezis uz nogāzes” (1966. – 68.), „Otrais marsiešu uzbrukums” (1967.), „Hotelis „Pie bojāgājušā alpīnista”” (1971.), „Pikniks ceļa malā” (1972.), pad.
Aleksandrs Petrovičs Kazancevs (dz. 1906.) romāni par tuvo un tālo nākotni, un arī pagātni, pad.
Anatolijs Petrovičs Dņeprovs (īst. v. Mickevičs, 1919. – 1975.) st. „Krabji iet pa salu”, pad.
Severs Feliksovičs Gansovskis (dz. 1918.) „Vinsents van Gogs” u.c. stāsti, pad.
Gavrils Altovs (dz. 1926.) kr. „Radīts vētrai” (1970.), pad.
Valentīna Žuravļova (dz. 1933.) kr. „Cauri laikam” (1960.), „Cilvēks, kas redzēja Atlantīdu” (1963.), „Sniega tilts pār bezdibeni” (1971.), pad.
Iļja Josifovičs Varšavskis (1909. – 1974.) kr. „Molekulārā kafejnīca” (1964.), „Sapņu veikals” (1970.), pad.
Jevgenijs Petrovs un Mihails Jemcevs „Švarešilda sfēra”, pad.
Jevgenijs Vaiskunskis un Irajs Lukodjanovs „Pandita nazis”; Gļebs Golubevs, Zinovijs Jurjevs „Mistera Gropersa neparastā nāve” u.c., pad.
Sergejs Sņegovs triloģija: „Cilvēki kā dievi” (1966.), „Iebrukums Persejā” (1968.), „Pretējā laika loks” (1976.), pad.
Aleksandrs Meijerovs (1915. – 1975.) „Ceriņkrāsas kristāls” (1965.), „Veto tiesības” (1971.), pad.
Dmitrijs Aleksandrovičs Biļenkins (dz. 1933.) st. „Panākt ērgli”, „Pilsēta un vilks” u.c., pad.
Vladimirs Grigorjevs (dz. 1935.) kr., „Burvju nūjiņas aksioma” (1967.); Jevgenijs Veltistovs; Viktors Kolupajevs „Eremīta šūpulis”; Pjotrs Voroņins; Vladimirs Firsovs pad.
Kirils Buličevs „Marsiešu eliksīrs” (1971.), „Brīnumi Gusļarā” uc., pad.
Olga Nikolajevna Larionova (dz. 1935.) „Kilimandžaro leopards” (1965.); Genādijs Gors (1907. – 1981.) pad.
Padomju nacionālo literatūru pārstāvji: Boriss Kaburs, Frideberts Tuglass (ig.); Maksuls Ibrahimbeks (azerb.), Vadims Vladko, Igors Markovičs Rosohovatskis (ukr.)
Vladimirs Savčenko (dz. 1933.) „Sevis atklāšana” (1971.) pad. (ukr.)
Čingizs Aitmatovs „Un garāka par mūža dienu ilgst” (1980.) pad. (kirg.)
Jevgenijs Jevtušenko „Ardabiola” pad.
Ļubens Dilovs (dz. 1927.) „Atomcilvēks” (1958., pārstr. 1979.), „Bailēm ir daudz vārdu” (1974.), „Skafandra slogs” (1969.), „”Ikara” ceļš” (1964.), kr. „Mans neparastais draugs – astronoms” (1971.) bulg.
Jozefs Nesvadba (dz. 1926.) kr. „Tarzāna nāve” (1958.), „Einšteina smadzenes” (1962.), „Izgudrojums pret sevi” (1964.), „Kapteiņa Nemo pēdējais brauciens” (1965.), „Vadītāja apliecība vecākiem” (1979.), gst. „Ērika N. ķecerības” (1974.) čh.
Ludvigs Součeks (1926. – 1978.) grām. Bērniem un jauniešiem, Františeks Begouneks „Kosmosā avarējušie”; Vaclavs Kaidovs (dz. 1922.) „Iebrukums no kosmosa” (1970.); Jaroslavs Veiss (dz. 1946.) „Eksperiments trešajai planētai”, „Pandoras lāde”; Zdeneks Voļņijs (dz. 1946.); Iržijs Brabaņecs; Zdeneks Veselijs; Oldžihs Žeļeznijs; Jaroslavs Zika; Ludmila Freijeva čh.
Eberhards del’Antonio (dz. 1926.) „Gigantum” (1957.), „Titanus” (1959.), „Priekšgājēju atgriešanās” (1966.); Rihards Gross „Cilvēks no cita gadu tūkstoša” (1961.); Heincss Vēvers „”Ultrasīmets paliek noslēpums” (1955.), „Otrā saule” (1958.); Lotars Veize „Transplutona noslēpums” (1962.), „Unternehmen chardaibberellin” (1964.); Kurts Hervarts Balls vāc. (VDR)
Karloss Rašs (dz. 1932.) „Asteroīdu mednieks” (1961.), „Zilā planēta” (1963.), „Dziļjūras ēnas” (1965.), „Magma debesīs” (1975.), kr. „Krakentangs” (1968., paplaš. 1972.) vāc. (VDR)
Ginters Krupkats (dz. 1905.) „Lielā robeža” (1960.), „Kad dievi mirst” (1963.), „Nabou” (1968.) vāc. (VDR)
Huberts Horstmanis „Nebeidzamības balss” (1965.); „Sudrabmēness mīkla” (1971.); Kurts leče „Cilvēks nav ledus” (1970.), „Kosmostacija „Anakonda”” (9174.); Heiners Ranks „Visvareno nevarība” (1973.); Herberts Cīrgībels „Cita pasaule” (1966.), „Zvaigžņu krišanas laiks” (1972.) vāc. (VDR)
Verners Šteinbergs „Neredzīgo acis” (1983.), „Caur Zargu un Araratu” (1978.); Ginters Teske „Teleportis” (1981.) vāc. (VDR)
Gerhards Braunstners (dz. 1927.) „Zemes apmeklējums” (1961.), „Brauciens uz spārnotajām zvaigznēm” (1968.), „Neīstais cilvēks uz Mēness” (1970.), „Astronautiskais zaglis” (1973.), „No debesīm augstu, jeb Kosmiskais viskomiskākais” (1974.), „Zvaigžņu kavalieris jeb Galaktisko zinātņu lielmeistera Eto Šiks un viņa uzticamā līdzgaitnieka Asa Napa klejojumi” (1876.) vāc. (VDR)
Ginters Brauns (dz. 1928.) un Johanna Brauna (dz. 1929.) kr. „Neantertālieša deguns” (1968.), „Lielo burvju vājums” (1972.), „Neparastās spokošanās formas uz Omēgas XI” (1974.), kr. „Kļūdu faktors” (1975.), „Conviva ludibundus” (1978.), „Der Utofaut” – nākotnē radies žurnāls no trešā gadu tūkstoša” (1981.) vāc. (VDR)
Klauss Frīhaufs „Mutanti uz Andromēdas” (1974.), „Nomalēs dzīvo mežoņi” (1976.), „Marsa ūdens” (1977.), „Zvaigzne nulles kursē” (1979.), „Svešās smadzenes” (1982.), „Edenes koki” (1983.); Aleksandrs Krogers „Septiņi krita no debesīm” (1969.), „Antarktis 2028” (1973.), „Ekspedīcija „Mikro”” (1976.), „Robina Kruksa kristāla pasaule” (1977.), „Enerģija Centauram” (1983.); Kārlis – Heincs Tušels „Zvaigzne lido garam” (1967.), „Purpura planēta” (1971.), „Robotu sala” (1973.); Mihaels Šameits „Trauksme Transterras tunelī” (1982.), „Cauraka saules spīdumā” (1983.); Arne Šobergs (īst. v. Jurgens Brnkmanis) „Mēmie dievi” (1978.), „Andromēda” (1983.) vāc. (VDR)
Volfs Veltbrehts „Delfīnu orākuls” (1972.), „Ceresas stunda” (1975.), „Mātes zvaigzne” (1980.), kr. „Aldeamīna lamatas” (1982.); Alfrēds Lēmanis un Hanss Tauberts; Rihards Funks; Heincs Hifners; Ernsts – Oto Lutards u.c. vāc. (VDR)
Bernds Ulbrihs „Neredzamais rajons” (1977.), „Lielais M” (1980.); Ēriks Simons „Svešā zvaigzne” (1979.) vāc. (VDR)
Anna Zēgersa „Tikšanās ceļā”, „Ārpuszemes teiksmas” vāc. (VDR)
Irmfrands Morgens „Zālamana triloģija”: „Trobadora Beatrica dzīve un piedzīvojumi pēc viņa mīļākās Lauras liecībām” (1974.), „Amanda – Burvju romāns” (1983.), trešā daļa vēl top., vāc. (VDR)
Francis Fīmanis (1922. – 1984.) st. „Nevarība” un „Saičins – Fibetschen” vāc. (VDR)
Modernās zinātniskās fantastikas tēmas, topoloģija un motīvi.
Zinātniskā fantastika kā cilvēciskās esamības pašiepazīšana.
Iespēju ierobežojumu pārkāpšana.
Cilvēks un sabiedrība
Utopija un antiutopija jeb distopija, latviski – neesošā zeme un šausmu zeme.
Cilvēks un tehnika
Tehniskās fantāzijas, roboti, androīdi un kiborgi.
Cilvēks un laiks.
Hrononauti, pasaules paralēlos laikos.
Cilvēks un telpa.
Jaunu zemju atklāšana, lidojumi uz Mēnesi, uz planētām, uz zvaigznēm. Kosmisko lidojumu un kosmosa fantāzijas. Agresori no kosmosa un pasauļu kari.
Cilvēks un „citi”.
„Aliens” – „citi”, labie un visādi monstri – BEM = Brug – Eyed Monster.