1.daļa. Dīters Vukels. Science Fiction. Ilustrēta literatūras vēsture. Edition Leipzig, 1986.
Klasiskās socialās utopijas un fantāzijas.
Senā Grieķija: Hesiods “Zelta laikmeta sapnis”; Eishils; Aristofāns “Putni”, “Vardes”, “Sieviešu padomes sapulce”; 5. – 4. gs.p.m.ē. – Miletas Hipodams; Halkedonas Faless; Eihemers (~340. - ~ 260.g.p.m.ē. “Garīgie raksti”); Jambuls (2. gs.p.m.ē.); Platons (427. – 346.g.p.m.ē. “Politeja”).
Tomass Mors (7.2.1478. – 6.7.1535.) “Utopija”. 1515.
Tomass Kampanella (Džovanni Domeniko, 1568. – 1639.), “Saules pilsēta”, < 1628.
Rablē “Gargantija un Pantagriels”; Servantess “Dons Kihots”, “Persiless un Sigismunda”; Johans Valentīns Andrē “Kristianopolisa” 1619.; Deniss Verass d’Alī “Sevarambu stāsti” 1678.
Frensis Bēkons (miris 1627.) “Jaunā Atlantīda”, 1623.
Daniels Defo “Robinsona Kruzo dzīve un neparastie piedzīvojumi”, 1719.; Ludvigs Fiks “Brīnumainā Fata”; Johans Gotfrīda Šnabels “Felsenburges sala”, 1731. – 43.
Džonatans Svifts “Gulivera ceļojumi”, 1726.
Ludvigs Holbergs “Nikolaja Klima ārpuszemes ceļojumi”, 1741.
Sebastjans Mersjē “Malle Bosse”, 1747.; “2440. gads”, 1752.
Ļegopanovs un Aļetovičs, 1781.; Retifs de la Bretonē “2000. gads”, 1790.; darbi pēc senā grieķa Lukiāna (~120. - ~180.) motīviem.
Dzons Vilkss “Jaunās pasaules atklāšana”, 1638.
Frensiss Gudvins “Cilvēks uz Mēness”, 1638.
Savinjens Sirano de Beržeraks (miris 1655.) “Mēness valstis un impērijas”, “Saules valstis un impērijas”, uzrakstītas 1642. un 1650., bet iznāk pēc autora nāves.
Voltērs “Mikromegass” 1752.
Industriālā revolūcija un tās iespaids uz fantastiku
Magnetizētāji, monstri, automāti.
Vladimirs Fjodorovičs Odojevskis “4338.gads”, 1838., kr.
Ernests Feodors Amadejs Hofmanis “Magnetizētājs”, 1813., “Tukšā māja” (1817.), “Baismīgais ciemiņš”, 1818., “Automāts”, 1914., “Miega vīriņš”, 1816. st. vāc.
Mērija Fulstounkrafte Šellija (dzim. Gudvina, 1797.) “Frankenšteins jeb Jaunais Prometejs”, 1817., nodrukāts 1818. angl.
Pazīstamākie gotiskie romāni: Horācijs Velpolo “Ofranto pils” 1764.; Klāra Rīva “Vecais angļu barons”; Anna Redklifa “Udolfo noslēpumi”, “Itālis jeb Melno grēcinieku grēksūdze”; Metjū Gregorijs Lūiss “Mūks”; Šellija “Frankenšteins”; Čarlzs Roberts Maturins “Melmots klaidonis”; Gastons Lerū “Operas spoks”; Brems Stokers “Drakula” u.c.
Edgars Alans Po (dzim. 1809.); st. “Kāda Hansa Pfāla ceļojums”, 1835.: “Lejup malstremā”, 1841.; “Saruna ar mūmiju”, 1845.; nep.rom. “Gordona Pima ceļojums”, 1838. amer.
Roberts Lūiss Stīvensons “Doktors Džekils un misters Haids”, 1866. angl.
Žils Verns un viņa “neparastie ceļojumi”.
Žils Verns (1828, - 1905.) “Piecas nedēļas gaisa balonā”, 1863.; “No Zemes līdz Mēnesim”, 1866.; “Ceļojums uz Zemes centru”, 1864.; “Kapteiņa Haterasa piedzīvojumi Ziemeļpolā”, 1866.; “Apkārt Mēnesim”, 1870,; “20000ljē pa jūras dzelmi”, 1870.; “Noslēpumu sala”, 1874.; “Begunas pieci simti miljonu”, 1879.; “Robūrs Iekarotājs”, 1886.; “Kustīgā sala”, 1895.; “Dzimtenes karogs”, 1896.; “Pasaules valdnieks”, 1904.; Hektors Servadaks; “Tvaika nams”; “Doktora Orksa eksperiments”; “Karpatu pils noslēpums”; “Mūzīgais Ādams”u.c.fr.
Herberts Džordžs Velss – zinātniskās fikcijas gigants
Herberts Džordžs Velss (21.9.1866. – 1946.) “Laika mašīna” (1895.); “Doktora Moro sala”(1896.); “Neredzamais cilvēks” (1897.); “Pasauļu karš”(1898); “Mēness”(1901.); stāsti: 1895. – 1904. “Uglomi – akmens laikmeta stāsts”, “Caur logu”, “Aklo zeme”, “Brīnumveikals”, “Patiesība par Paikraftu”, “Skaistais uzvalks”, “Cilveks, kas varēja taisīt brīnumus”, “Jaunais paātrinātājs”, “Plastnera lieta”, “Dīvainais atāsts par Dāvidsona acīm”, “Neparastā orhideja”, “Jūras plēsoņas”, “Episuisa sala”, “Kristāla ola”, “Dziļumā”, “Armagedonas sapnis”, “Misters Ebveslems”, “Zvaigzne”(1897); “Dinamo pavēlnieks”, “Brīnumainā vizīte”, “Nebijušais mikrobs”; “Dievu ēdiens” (1904.); “Modernā utopija” (1905.); “Kometas dienās” (1906.); “Grisakers” (1908); “Brīvā pasaule” (1914); “Cilvēki, līdzīgi dieviem” (1923); “sapnis” (1924.); “Misters Bletsvortijs Rempolas salā” (1928); “Laimīgais pasažieris” (1945.), angl.
Daži citu autoru darbi par laika ceļotājiem: Marks Tvens “Jeņķis karaļa Artūra galmā” (1889.); Edvards Bellanī “Atskats no 2000.gada uz 1887.gadu” (1888.); Kārlis Grunerts “Pjēra Marinjaka ceļojumi”(1908.); V.Bastinē “Atrastā laika mašīna” (1914.); Egons Frīdels “Laika mašinas atgriešanās” (1946.).
Sociālutopisko priekšstatu atdzimšana
Lords Edvards Bulivers Litons (Edvards Džordžs Bulvers, barons Litons of Knebvolts, 1803. – 75.) “Nākošā rase” (1871.); Samuels Batlers (1835. – 1902.) “Erevliona jeb Aiz kalniem” (1872.); “Citreiz Erevliona” (1901.), angl.
Edvards Bellamī (1850. – 1898.) “Atskats no 2000.gada uz 1887.gadu” (1888.); Lourenss Groulunds “Kooperatīvā sadraudzība”, amer.
Viljams Moriss (1834. – 96.) “Jaunumi no nekurienes”
Telmiskās fantāzijas un planētu vēstures.
Alberts Robida (1848. – 1926.); Žorzefs Ronī –Vecākais (Ronī ’Ainē = Ž. – A. Bo, 1856. – 1940.) “Cīņa par uguni”, “Zemes nāve”, fr
Moriss Renards (1875. – 1939.) “Doktors Lernē” (1908.), “Zilās briesmas” (1910.), fr.
Krievu fantastika: Vilhelms Kīhelbekers “Bezgalvju zeme” (1924.); Aleksandrs Veltmans “Aleksandrs Fiļipovičs Maķedonskis” (1836.); Nikolajs Černiševskis “Ko darīt?” (Veras Pavlovnas 4. sapnis”, 1863.); Nikolajs Gogolis; Ivans Turgrņjevs, Mihails Saltikovs – Ščedrins; Fjodors Dostojevskis.
Šelonskis “Nākamajā pasaulē” (1892.); Čikoļevs “Nepatiess stāsts, bet arī ne pasaka. Elektriskais stāsts” (1895.); Rodnihs “Pašgaitas apakšzemes dzelzceļš starp Sanktpēterburgu un Maskavu” (1902.); u.c kr.
Konstantīns Ciolkovskis “Uz Mēness” (1893.), “Sapņi par Zemi un debesīm” (1895.), Holodnijs “Pasauļu cīņa” (1900.); Afanasjevs “Ceļojums uz Marsu” (1901.); Infantjevs “Uz citām planētām. Stāsts par marsiešu dzīvi” (1901.); Semjinovs “Pasaules valdniece” (1908.), “Gaisa valdnieks” (1909.); Krasnogorskis “Uz ētera viļņiem” (1913.), kr.
Aleksandrs Ivanovičs Kuprins (1870. – 1938.) “Šķidrā saule” (1912.), “Zālamana zvaigzne” (1920.); “Dzeramsentence” 91917.), kr.
Aleksandrs Bogdanovs “Sarkanā zvaigzne” (1908.), “Inženieris Menijs” (1913.), kr.
Jakubs Arbess “Svētais Ksaverijs” (1883.), “Ņūtona smadzenes” (1877.); “Cilvēces pēdējā diena” (1895.), čeh.
Zigurds Višņiovskis “Neredzamais” (1881.); Antonijs Lange; Vladislavs Uminskis; Jeržijs Žulavskis “Mēness triloģija”, pol.
Mors Jokaji “Okeānija. Nogrimušās pasaules daļas vēsture”, “Nākošā gadsimta romāns”, “20 000 gadu zem ledus”, ung.
Henrijs Prounents belg.
Kārlis Grunerts “Ienaidnieki visumā”, “Zemes viņsaulē” (1904.), “Rītdienas cilvēki” (1905.), “Marsa spiegs” (1908.); “Pjēra Marinjaka ceļojumi” (1908.) vāc.
Maksis Eits “Drēbnieks no Ulmas” (1906.), “Heopsa piramīdas degšana” (1902.) u.c. vāc.
Kurts Lasvics (1848. – 1910.) “Līdz esības nullespunktam” (1871.), “Pret pasaules likumu” (1977.), “Ziepju burbuļi. Modernās pasakas” (1890.), “Uz divām planētām” (1897.), “Nekad un vienmēr. Jaunās pasakas” 91902.), “Aspira – kādas tautas romāns” (1905.), “Zvaigžņu rasa – augi no Neptūna mēneša” (1909.).
Hanss Dominiks “Telmiskās pasakas” (1901.) u.c. vāc.
Hugo Gernsbeks “Ralfs 124C41+” (1911.-12.), amer.
Bernhards Kellermans “Tunelis” (1913.), vāc.
Nolaišanās līdz triviālajam.
Masveida produkcija: kolportierromāni Eiropas valstīs, lubu romāni ASV u.c.
Luiss Filips Sineirs (ar 27 pseidonīmiem virs 1500 stāstu sērijām,19.gs. pēdējā trešdaļā) sērijas, kuru vidu ir arī fantastiski gabali: “Frenks Rīds”, “Frenks Rīds – jaunākais”, “Toms Edisons – jaunākais’, “Baldzers Bums, izgudrotājs”, “Elektriskais Bobs”, “Džeks Raits”, “Toms Svifts”, amer.
Roberts Krafts “No Fantāzijas zemes” (1901.), “Pēdējais dobais cilvēks”, “Mirušo pilsēta”, “Visuma kuģotāji”, “Tērauda rumaks”, “Apmetne jūras dibenā”, vāc. Citi darbi: “Gaisa valdnieks”, “Ar aeroplānu apkārt Zemeslodei”, “Bruņuautomobilī apkārt Zemeslodei”, “Cepelīnā apkārt pasaulei”, “Nihilita ekspedīcija”, “Luks Klingsors. Vīrietis ar sātaniskām acīm”, u.c. vāc.
Roberts Heimans “Nākotnes brīnumi. Romāni no trešā gadu tūkstoša”: “Neredzamais cilvēks no 2111.gada”, “Sarkanā komēta”, “Virs zemes un apakš zemes”, “Ēģiptes priesteru gars”, “Atlantisks šausmu brauciens”, u.c.vāc.
Mīksto žurnālu literatūrā to īpašnieks, nekronētais karalis Ņujorkā Frenks Mansejs, žurnāli: “All Story”, “Argosy”, “Blue Book”, “Cavalier”, “Scrap Book”, amer.
Artūrs Konans Doils “Pazudusī pasaule” (1912.), “Saindētā josla”, “Stāsti par profesoru Čelendžeru”, angl.
Edgars Raiss Berouzs “Zem Marsa mēnešiem. Marsa princese” (1912.), stāsti par Tarzānu, amer.
Zinātniskās fantastikas attīstiba pēc 1.pasaules kara
Sapņi par pasaules revolūciju un “tuvās nākotnes fantastika” – padomju zinātniskā fantastika no 1917. līdz 1956.gadam.
Aleksandrs Stepanovičs Grīns (Griņevičs) “fantasy”, Jevgenijs Ivanovičs Zamjatins “Mēs”, pad.
Marieta Šaginjana “Mess-Mend”, u.c.pad., sk. tālāk.
Romāns-burimē “Lielie ugunsgrēki” (1927.); 25 autori: Tolstojs, Grīns, Babels, Fedins, Zoščenko, Jubera, Kaverins, u.c.pad.
Vivians Azarjevičs Itins (1894. – 1945.). “Riela atklājums”(1917.), “Gonguri valsts” (1922.), pad.
Jakovs Markovičs Okuņevs (1882. – 1932.). “Nākotnes pasaule” (1923.); Sergejs Budancevs “Pasaules komūnas lidojošā eskadra” (1925.), pad.
Marieta Sergejevna Šaginjana (1888. – 1982.) “Mess-Mend jeb jenkiji Petrogradā” (1923.), “Lori Lens, metālu apstrādātājs” (1924), “Starptautiskais vagons jeb ceļš uz Bagdādi” (1925.) pad.
Andrejs Platonovičs Platonovs “Pilsētu pilsēta” (1936.) u.c.st. Vsevolods Vjačeslavovičs Ivanovs “Noslēpumu noslēpums” (1927.), Viktors Borisovičs Šklovskis “Iprīts” (1925.), Jefims Zozuļa “Gadsimtu gramofons” pad.
Mihails Afanasjevičs Bulgakovs 91891. 0 1940.), kr. “Sātaniāde” (1925.): “Liktenīgās olas” (1924), “Svētlaimība”, “Ivans Vasiļjevičs”, “Meistars un Margarita” (1969.), pad.
Iļja Petrovičs Katajevs (dz.1897.) “Erendofa sala” (1924.), “Dzelzspavēlnieks” (1924.), pad.
Vladimirs Vladimirovičs Majakovskis (1893. – 1930.) “Mistērija Bufs” (1918., 1921.), “Blakts” (1928.), “Pirts” 91929.), pad.
Aleksejs Romanovičs Beļajevs (1884. – 1942.) “Profesora Dovela galva” (1925.), “Cilvēks-amfībija” (1928.), “Lēciens tukšumā” (1933.), “Zvaigzne KEC” (1936.), “Ariels” (1941.), stāsti: “Brīnumacs” (1935.) , “Desmitā planēta” (1945.), cilks “Profesors Vagnera izgudrojumi”, pad.
Grigorijs Adamovs “Divu okeānu noslēpums” (1939.) pad.
“Tuvas nākotnes fantastika”: Vladimirs Ņemcovs “Augstuma rekords”, “Ugunslode”, “Melnais zelts”, Vadims Ohotņikovs “Zemes iekšiene”, “Pazudusī upe”, Viktors Saparins “Noslēpumainais limuzīns”; Fjodors Kandiba “Karstā zeme”, Viktors Sitins “Mūžīgās vētras savaldītājs”; Jurijs Dolgušins “Vecās pils noslēpums”; Aleksandrs Morozovs “Kellija salas gals”.pad.
Lazars Lagins “Patents ASV” (1947.); Leonīds Platovs “Pazudušās salas” pad.
Ivans Antonovičs Jefremovs (1907. – 1972.) “Zvaigžņu kuģi” (1948.), “Andromēdas miglājs” (1957.), sk.tālāk, pad.
Hugo Gernsbeks un tā sekotāji – anglo-amerikāņu zinātniskā fantastika līdz 50.gadiem
Džordža Alans Inglends: triloģja “Tumsa un gaisma” (1912. 0 13.) amer.
Hugo Gernsbeks (1884. – 1967.) “Ralfs 124 C41+” (1911.), pirmais tīri fantastikas žurnals “Amazing Stories” (1926.) amer.
Pirmā žurnāla autori: Edvards Elmers Smits (1890. – 1965.) “Skailāks (Draiskulis) kosmosā” (1928. kopā ar sievu), “Skailāks Trīs” (1930.); Dēvids Harijs Kellers (1880. – 1966.) “Gājēju dumpis” (1928.), sērija “Teika no Sanfrancisko”; Abrahams Merits (1884. – 1943.) sērija “Iknedēļas stāsti”; Stentons Artūra Kollencs “Pazudusī pasaule” (1928.); Herls Vinsents (Herolds Vinsents Šepflins, 1893. – 1968.) īsie stāsti; Mailzs Džons Breiers (1889. – 1947.) “Cilvēks ar svešu galvu” (1927.), Reimonds F.Stercls – sērija par IFP; Džeks (Džons Stjuarts) Viljamsons “Metāla cilvēks” (1928.) amer.
Tālākie autori: Mirejs Leinsters (Viljams Ficdžeralds Džekins, 1896. – 1975.); Rejs Kamings (Reimonds Kings Kamings, 1887. 0 1857.), Otiss Eidelberts Kleins (1891. 0 1946.); Alfenss Haits Verils (1871. – 1954.) “Viņpus pola” (1926.); 30. gados žurnālu skaits vairojas, amer.
Edmunds Hamiltons – starpzvaigžņu patruļas sērija “Captain Future”, amer.
Komiksi: Vinsors Makkejs “Mazais Nemo” (1905.); Diks Kalkins “Baks Rodžers” (1928. pēc Filipa Naulena rom. “Armagedons – 2419.A.D.”); Aleksandrs Reimonds “Flešs Gordons”; Rets un Grejs “Briks Bredfords”; Lī Falks un Fils Dēvisa Šusters “Fantoms”, “Supermens” (~1938.); “Betmens” utt. amer. , “Barbarella”fr.
No 1961.g. “Marved Comics Group”: “Cilvēks, kas izsauca Novu”, “Galaktikas sargi”, “Fantastiskais četrinieks”, “Spaidermens”, “Aironmens un kapteinis Amērika”, “Spēcīgais Tors” utt. amer.
Slavenākais 30.gadu žurnāls “Astrounding Stories” (vēlāk maina nosaukumus, īpašnieks F.Orlins Tremeins), amer. * - vēlāk (1937.) Kempbels – jaunākais.
Džons Vuds Kempbels (1910. – 1971.) sērija “Arcot, Money and Wade” (1930. – 1932.), kas vēlāk iznāk atsevišķās grāmatās: “Melnās zvaigznes ceļi” (1953.), Kosmosa salas” (1956.), “Iebrukums no nebeidzamības” (1961.), “Varenais mehānisms” (1934.), “Mijkrēslis” (1934.), no 1935. – 39. raksta ar pseidonīmu Džons A. Stjuarts, “Kas tur ir?” (1938.), amer.
Stenlijs Granmens Veinbaums “Marsa odiseja” (1934.), amer.
Aizeks Azimovs (dz. 1920.) “Nakts atnākšana” (1941.), “Es, robots” (1950., “Fonda” triloģija: “Fonds” (1951.), “Fonds un inpērija” (1952.), “Otraisf nds” (1953.), “Zvaigznes kā putekli” (1951.), “Kosmiskās straumes” (arī sasaucas ar trilogiju), “Tērauda olas” (1953.), “Kailā saule” (1957.), “Slīpā tekne” (1951.), “Marsiešu ceļš” (1952.), “Vientiesīgie ēzeļi” (1957.), amer.
Alfrēds Besters (dz. 1912.), “Ādams un Neieva”, “Izpostīšana”, “Mana mērķa zvaigznes”, “Kompjūtersakari”, “Mīļais Fārenheits” (1954.), “Robsona izvēle”, “Riteņkuģis”, amer.
Roberts Ensons Hainlains (dz. 1907.) kr. “Nākotnes stāsti”, “Leļļi meistari” (1951.), “Durvis uz vasaru” (1956.), “Dubultzvaigzne” (1956.), “Zvaigžņu kuģu kareivji” (1959.), “Fernhemu dzimtas īpašums” (1964.(, “Mēness ir skarbs” (1965.), “Svešinieks svešā pasaulē” (1961.), “Zvēra numurs” (1975.), amer.
Fricis Leibers, Lesters del Rojs, citi “Astrounding” autori, amer.
Teodors Stārdžons (dz. 1918.) “Mikrokosma dievs” (1941.), daudz stāstu, arī romāni, amer.
Klifords Donalds Saimaks (dz. 1904.) “Kosmosa inženieri” (1938.), “Pilsēta” (1952.), u.c. amer.
Alfreds Eltons van Vogts (dz.1912.) “Slan” (1940.), kan. -> amer.
Lafaijets Rons Habards (dz.1911.), amer. Horācijs Leonards Golds (dz.1914.) kan. -> amer.
Rejs (Reimonds) Duglass Bredberijs (dz.1920.) “Marsiešu hronikas” (1951.) “4510 grādu pēc Fārenheita” (1953.), “Tetovētais” (1951.) , amer.
Roboti, briesmu ainas un raketes – Eiropas zinātniskā fantastika no 1918. līdz 1955.
Freders van Kolks (Pauls Alfreds Millers) lubeņu sērijas: “Sun Koh, Atlantīdas mantinieks”, “Jans Maijers” (1933. – 1936.), vāc.
Karels Čapeks (1890. – 1939.), st. “Sistēma” (1908.), dr. “RUR” (1920.), “No skudru dzīves” (1921., kopā ar brāli Jozefu), “Makropulosa līdzeklis” (1922.), “Absolūta fabrika”, “Krakatits” (1924.), rom. “Karš ar salamandrām” (1936.) čeh.
“Lielās” literatūras rakstnieku fantastiskie motīvi: Gerberts Haufmans “Lielās mātes sala”; Francs Verfels “Nedzimušo zvaigzne”; Hermanis Hese “Stikla pērlīšu spēle”; Verners Hlings “Utopole” (1930.) vāc.
Valerijs Jakovļevičs Brjusovs “Dienvidu Krusta republika” (1904. – 05.) kr.
Edvards Morgans Forsters “Mašīna apstājas” (1909.) angl.
Jevgenijs Ivanovičs Zamjatins (1884. – 1937.) “Mēs” (1924. – 25.) kr.
Oldoss Hakslijs “Brīnišķīgā jaunā pasaule” (1932.) angl.
Džordžs Orvels* “1984” (1948.), * - īstā vārdā Ēriks Blērs (1903.) angl.
Hanss Dominiks (1872. – 1945.), “Tehniskās pasakas” (1901.), “Trīsu vara” (1922.), “Čingishana pēdas” (1923.), “Dzīves stari” (1938.), “Atomsvars 500” (1935.), “Degviela SR” (1940.). “Debesspēks” (1937.), “Tēraudnoslēpums” (1934.), “Pavēle no tumsas” (1925.), “Atlantīda” (1925.), “Ķēniņa Laurina mētelis” (1928.), “Uranīdu mantojums” (1927.), “Heopsa piramīdas degšana” (1926.), “Nāciju pasaules lidojums” (1934.), “Avīžu puika Džons Vorkmans” (1925.), “No skrūvspīlēm uz rakstāmgalda” (1942.) vāc.
Jozefs Delmonts (1873. – 1935. īst.vārds Kārlis Piks) “Jājiens uz dzirkstelēm” (1928.), “Pilsēta zem jūras” (1925.) vāc.
Oto Villijs Gails (1896. – 1956.) “Šāviens visumā” (1925.), “Akmens no Mēness” (1926.), “Hansa Harta Mēness brauciens” (1928.( vāc.
Alfrīds van Hanšteins (1868. – 1959.) “Elektropole” (1927.) vāc.
Kurts Siodmaks (dz. 1902.) “F.P.1 neatbild” (1931.), “Burvja māceklis” (1942.) vāc.
Tea fon Harbou (1888. – 1954.) “Sieviete un Mēness”, “Nemirstīgo sala”, “Metropole” (1926.), vāc.
Rudolfs Heinrihs Daumans (1896. – 1957.) “Plāns kā olas čaumala” (1937.), “Saules spēks” (1937.), “Briesmas no kosmosa” (1939.), “Dēka ar Venēru” (1940.), “Protuberances” (1940.) vāc.
Emilio Salgari, Luidži Mota, Džordžio Serbanenko itāl.
Kapteinis Siriuss (pseid. Hesus de Aragens i Soldedo), Hosē de Eola, Ramons Gomers de la Serna spān.
Jiržijs Haismans, Emīls Valezs, Tomašo Hrubijs, Jans Veiss, J.M.Troska (čehu Žils Verns) čh.
Žans de la Žirs, Žaka Spics un iepriekš zināmie Žozefs Anrī Ronī Vecākais, Moriss Renards fr.
Renē Biriavels “Izpostīšana”, “Le Voyager Imprudent” (1944.), “Atomu straume” (1948.) fr.
Džons Karnels izdevējs fantastikai līdz 1939. angl.
Artūrs Bertrans Čandlers (1912.dz.) “Rimworld” u.c., sērijas lētiem piedzīv. angl.
Artūrs Čarlzs Klarks (1917.dz.) “Lielais dziļums” (1954.), “Pilsēta un zvaigznes”, “Bērnības gads” (1951.), “Prelūdija kosmosam” (1951.), “Marsa smiltis” (1951.), “Zemes gaisma” (1951. – 55.), “Salas debesīs” (1952.), “Mēness putekļu krišana”. St. “Sargposteinis” -> filma “2001.gada kosmiskā odiseja” (1968.rež. S. Kubriks) -> romāns.angl.
Džons Vindems Pārks Lukass Beinons Hariss (1903. – 1968.) “Trifīdu diena” (1951.), “Krakens mostas” (1953.), u.c.angl.
Ēriks Frenks Raseks (1905. – 1978.) “Draudīgā barjēra” 91939.), “Kosmosa sargi” (1953.), kr. “Cilvēki, mašīnas un marsieši” (1956.) angl. pēc kara: “Lapsene” (1957.), “Kosmosa griba” (1956.).
Olafs Steipldons (1886. – 1950.) “Pēdējais un pirmais cilvēks” (1930.), “Zvaigžņu taisītājs” (1937.), “Tumsa un gaisma” (1942.), “Nave dzīvē” (1946.), “Pēdējais cilvēks Londonā” (1934.), st. “Mutantu sala” (1936.), “Siriuss” (1944.), “Dalītais cilvēks” (1950.) angl.
Karina Boije (1900. – 1941.) “Kallokaīns” (1940.) zv.
Zinātniskā fantastika mūsu gadsimta otrajā pusē.
Modernās zinātniskās fantastikas augošā interpretācija.
Fantastiskās literatūras procesu vēsturiskās gaitas apraksts.
Rietumu zinātniskās fantastikas amerikanizācijas process.
Galvenie amerikāņu fantastikas žurnāli: “Amazing stories” (Gernsbeka garabērns); “Astrounding” (no 1960. “Analog”, pēc Kempbela nāves to vada Bens Bova, 1971.-78., no 1978. – Stenlijs Šmits); Golda “Galaxy Magazine” un “The Magazine of Fantasy and Science Fiction” amer.
Pazīstamākie ASV 50.gadu fantasti: Rejs Bredberijs; Alfrēds Besters; Teodors Stardžons; Kurts Vonnegūts – jaunākais “Spēlējošas klavieres” (1952.), “Titāna sirēnas” (1959.), “Poligons 5” (1969.); Filips K.Diks, Valters M.Millers – jaunākais “Slavas dziesma Leibovicam” (1960.), Roberts Šeklijs, Džeimss Blišs u.c.amer.
S.M.Komblūts (1926. – 1958.) un Frederiks Pols “Kosmosa tirgoņi” (1953.), Pols viens pats “Meklēšana debesīs” (1954.), “Wolfrana” (1959.) amer.
Franču autori: Renē Bariavels, Žerards Kleins, Žaks Šternbergs, Pjērs Barbē (Klods Aviss), Frensiss Karsaks, Žuljens Ferlangers, Mišels Zerī, Pjērs Pelo, Andrē Rulāns, Daniels Valters, Čarlzs Hennebergs, Alēns Dorenjē, Filips Kurvals, Mišels Demots u.c., fr.
Pjērs Buls (dz. 1912.) “Pērtiķu planēta” (1963.), “Kozi tilts” (romāns par karu) fr.
VFR – romāni-sērijas par dažādu supermeņu piedzīvojumiem: no 1953.g. – Džims Parkers, Rekss Korda, Rens Darks u.c.; no 1961.g. – Perijs Rodans “Visuma glābējs”, vāc.
K.H.Šērs, K.Darltons “Trešā vara”, pirmā grāmata par Rodanu, vāc.
Izdevēju Heines un Goldmaņa fantastikas grāmatu cikli – angloamerikāņi autoru vidū arī vācieši – Verners Cilligs, Gerhards R.Šteinhoizers: “Science Fiction”, “Science Fiction Abentener”, “Edition ‘84”, “Heyne Science Fiction”, “Bibliothela der Science Fiction Literatur”, “Chroniken der Zukunft” un daudzas citas citu izdevēju sērijas, vāc.
Franks Rotenšteins (dz.1942.) autor.
Hans Joahims Alpers (dz.1953.), Verners Fukss (dz.1949.), Ronalds M.Hāns (dz.1948.), Volfgangs Ješke (dz.1936.), vāc.
Herberts V.Franke (dz.1917. Austrijā) kr. “Zaļā komēta” (1960.), “Einšteina mantinieki” (1972.), “Zaratustras atgriešanās” (1977.), rom. (1961. – 1965.); “Domustikls”, “Orhideju būris”, “Stikla lamatas”, “Tērauda tuksnesis”, “Pazudušo planēta”, “Ziloņkaula tornis”, rom. “Nulles zona” (1970.), “Ipsilons mīnus” (1976.), “Sīriuss tranzīts” (1970.) vāc.
Kārlis Emerijs (= Kriotians Maiers, dz.1922.) “Karaliskais projekts” (1974.), “Pasavas noriets” (1975.), “An der Feneru der Leyermark” (1979.) vāc.
Jurgens fon Šeids (1940.); Horsts Bukallus (1949.) st. “Reinas līkums saulei austot”; Tomass Cīglers (= Rainers Cubeils, 1956.); Eva Maria Mudriba; Mihails Krausniks, Džo Pestums, Ralfs Ulriči kr. vāc., arī Dīters Haselblatts.
Inisero Kremači, Vitorio Kurtoni, Gustavo Gasparini, Džanni Montanari, Pjero Prosperi itāl.
Edijs K.Bertins, Hugo Ress beļģ.
Harijs Martinsons (1904. – 1978.) eposs “Aniara” (1955.) zviedr.
Maikls Murkoks – žurnāls fantastikai “New Worlds” , angļu.
Džeimss Grehems Ballards (dz.1930.) “Kristālpasaule” (1966.), angl.
Braians Vilsons Oldiss (dz.1925.) “Kriptozojs” (1967.), angl.
“Jauno pasauļu” amerikāņu autori: Tomass Maikls Dičs (1940.) “Koncentrācijas nometne”, Džons T.Slaideks (1937.); Rodžers Zeleznijs; Samuels R.Delanejs; Harlains Elisons; Normens Spinreds; Džudita Merila (1923.), amer.
Daniels Valters; Renē Suzans; Dominiks Duā u.c. fr.
Roberts Merls (dz.1908.) “Saprātīgais dzīvnieks” (1967.), “Malvila” (1972.), “Protežē” (1974.), “Madrapora” (1976.), fr.
Kobo Abe “Ceturtais ledus laikmets”; Sakjo Komacu “Japānas bojāeja” (1973.), jap.
Anders Bodelsens “Aukstuma punkts” (1969.), dāņ.
Tomass Pinšons ...
Filips K. Diks “Līstmanas asaras” (1974.); Roberts Silverbergs “Stikla torņi” (1970.) amer.
Džons Branners “Apstāšanās Zanzibārā” (1967.), angl.
Ursula Krēmere Le Gvina (dz.1929.) “Tumsas kreisā roka” (1969.), “Izvietošanās” (1974.), amer.
Džoanna Raša “Sieviešvīrietis” (1975.); Mārdža Persija “Sievietes laika malā” (1976.), amer.
Sociālistisko valstu zinātniskā fantastika
Ivans Antonovičs Jefremovs (1907. – 1972.) kr. “Stāsti par neparasto” [“Olgojs – horlojs”, 1944.] “Zvaigžņu kuģi” (1948.), “Andromēdas miglājs” (1957.), “Cor Serpentis (Čūskas sirds)”, (1959.), “Skujasmens šķautne” (1963.), “Vērša stunda” (1968.), pad.
Stanislavs Lems (dz.1921.) f.st. “Marsietis”, nefant.r. “Nezaudētai laiks” (1955.), “Magelāna mākonis” (1955.), “Solaris” (1961.), “Ijona Klusā zvaigžņu dienasgrāmatas” (1957.; 1971. paplašin.), “Robotu pasakas” (1964.), “Neuzvaramais” (1964.), “Stāsti par pilotu Pirksu” (1968.), “Balss no debesīm” (1969.), “Maska” (1976.), “Katara” (1976.), “Edene” (1959.), “Iedomātais lielums” (1973.), [“Golems XIV”], teorēt.d. “Summa technologiae” (1964.), “Gadījuma filozofija” (1968.), “Fantastika un futuroloģija” (1970.), pol.
Konrads Fialkovskis (dz.1939.) “Galaktikas zvirbuļi” (1963.), “Caur piekto dimensiju” (1971.), “Homo Divisus” (1979.), pol.
Janušs A.Zaidels (dz.1938.) “Ceļā uz auksto zvaigni”, “Tuvu saulei”, “Lalande 21 185”, pol.
Kšištofs Boruns (1823.), Irenušs Horošula (1943.), Česlavs Hraščevskis (1922.), Vitolds Zogaļskis (1928. – 1974.), Andžejs Čehovskis (1947.), Kšištovs Maļinovskis (1946.), Ričards Sava (1937.), Stefans Veinfelds (1920.), Macejs Misevičo (1935.), Adamss Višņevskis – Snergs, Viktors Žvikevičs, pol.
Arkādijs Natanovičs Strugackis (dz.1825.) un Boriss Natanovičs Strugackis (dz.1933.) st.cilks “Pusdiena, XXII gadsimts”, “Ugunīgo mākoņu valstība” (1959.), “Ceļš uz Amalteju” (1960.), “Praktikanti” (1962.), “Gadsimta plēsīgās lietas” (1965.), st. “Bēgšanas mēģinājums” (1962.), “Grūti būt dievam” (1866.), “Apdzīvotā sala” (971.), “Vabole skudrupūznī” (1980.), “Puisis no elles” (1974.), “Tālā Varavīksne” (1964.), “Puisēns” (1973.), “Atgriešanās” (1962., 1967. pārstrādāts par “Pusdienu, XXII gs.”), “Pirmdiena sākas sestdienā” (1965.), “Gliemezis uz nogāzes” (1966. – 68.), “Otrais marsiešu iebrukums” (1967.), “Miljards gadu pirms pasaules bojāejas” (1977.), “Hotelis “Pie bojāgājušā alpīnista”” (1971.), “Pikniks ceļa malā” (1972.), pad.
Aleksandrs Petrovičs Kazancevs (dz.1906.) romāni par tuvo un tālo vēsturi, un arī pagātni, pad.
Amatolijs Petrovičs Dņeprovs (īst.v.Mickevičs, 1919. – 1975.) st. “Krabji iet pa salu” (1959.), pad.
Severs Feliksovičs Gausovskis (dz.1918.), “Vinsents van Gogs” u.c. st.asti, pad.
Genrihs Aldovs (dz.1926.) kr. “Radīts vētrai” (1970.), pad.
Valentīna Žuravļova (dz.1933.) kr. “Cauri laikam” (1960.), “Cilvēks, kas redzēja Atlantīdu” (1963.), “Sniega tilts pār bezdibeni” (1971.) pad.
Iļja Josifovičs Varšavskis (1909. – 1974.) kr. “Molekulārā kafejnīca” (1964.), “Sapņu veikals” (1970.) pad.
Jevgenijs Parnovs un Mihails Jemcovs “Švarcšilda sfēra” pad.
Jevgenijs Vaiskunskis un Isajs Lukodjanovs “Pandita nazis”; Gļebs Golubevs, Zinovijs Jurjevs “Mistera Grospera neparastā nāve” u.c.pad.
Sergejs Sņegovs triloģija: “Cilvēki kā dievi” (1966.), “Iebrukums Persejā” (1968.), “Pretējā laika loks” (1976.) pad.
Aleksandrs Meijerovs (1915. – 1975.) “Ceriņkrāsas kristāls”(1965.), “Veto tiesības” (1971.) pad.
Dmitrijs Aleksandrovičs Biļenkins (dz.1933.) st. “Panākt ērgli”, “Pilsēta un vilks” u.c.pad.
Vladimirs Grigorjevs dz.1935.) kr. “Burvju nūjiņas aksioma” (1967.); Jevgenijs Veltistovs; Viktors Kolupajevs “Eremīta šūpolies”; Pjotrs Voroņins; Vladimirs Firsovs, pad.
Kirils Buličevs “Marsiešu eliksīrs” (1971.), “Brīnumi Gusļarā” u.c.pad.
Olga Nikolajevna Larionova (dz.1935.) “Kilimandžaro leopards” (1965.); Genādijs Gors (1907. – 1981.) pad.
Padomju nacionālo literatūru pārstāvji: Boriss Kaburs, Frideberts Tuglass (ig.), Maksuds Ibrahimbeks (azerb.); Vadims Vladko, Igors Markovičs Rosohovatskis (ukr.)
Vladimirs Savčenko (dz.1933) “Sevis atklāšana” (1971.) pad. (ukr.)
Čingizs Aitmatovs “Un garāka par mūžu diena ilgst” (1980.), pad. (kirg.)
Jevgnijs Jevtušenko “Ardabida” pad.
Ļubens Dilovs (dz.1927.) “Atomcilvēks” (1958., pārstr.1979.), “Bailēm ir daudz vārdu” (1974.), “Skafandra slogs” (1969.), “”Ikara” ceļš” (1974.), kr. “Mans neparastais draugs – astronoms” (1971.), “Barot ērgli” (1977.), “Dubultzvaigzne” (1979.), “Zaudētās iespējas. No mana skaitļotāja darbiem” (1981.), bērn.fant. “Numi un Niki zvaigžņu ceļojums” (1981.), “Uz paradīzes planētam un atpakaļ” (1983.) bulg.
Petirs Stipovs “Mions izsauc Remi”; Peters Bobevs “Haizivju līcis”; Dimiters Pejevs (dz.1919.) st. “Mats un Muhameda bārdas”, r. “Fotonu zvaigžņu kuģis” (1964.); Nedjalka Mihova “Zvaigznes nāk tuvāk” (1969.); Antons Dončevs (dz.1930.); Svetoslavs Slavčevs (dz.1926.); Pāvels Vežinovs (īst.v. Nikola Gugovs, dz.1914.) st. “Zilie tauriņi”, r. “”Ajaksa” bojā eja” (1973.); Atanass Nazovskis (īst.v.Nakovs, dz.1925.) kr. “Bez ēnām” (1972.) bulg.
Vladimirs Kolins (dz.1921.) ”Otrā nākotne” (1966.), “Laika viļņi” (1972.), “Kronosa zobi” (1975.), “Planēta Bābele” (1977.) rum.
Ivans Habana (dz.1031.); George Sazarmans (dz. 1941.), Sergiu Farkasans (dz. 1924.) rum.
Peters Kučka: ungār.fant.iedala 4 grupās:
1 )klasiķi: Jener Šwntivānji “Cilvēks ar tērauda cirvi”; Maria Šepešs “Spoguļdurvis jūrā”;
2) no 1913. – 1930.g.dzimušie: Gjorģi Botondbolics; Lājošs Musterlāzi; Gjula Fenkate; Ervins Grertiāns; Gjula Hernādi; Peters Soldošs; Zoltāns Černai; Niklošs Rozašēgi; Lāslo Nēmešs; Klāze Fehere; Deso Kamāni;
3) jaunie autori: Peters Šentmilālji Sabo; Kālmans Papai; Bela Balašs; Ištvans Kazašs;
4) pavisam jaunie: Gābors Hallers; Gābors Rubrins; Gjorģi Selmeci, ung.
Jozefs Nesvadba (dz. 1926.) kr. “Tarzāna nāve” (1958.); “Einšteina smadzenes” (1962.), “Izgudrojums pret sevi” (1964.), “Kapteiņa Nemo pēdējais brauciens” (1965.), “Vadītāja apliecība vecākiem” (1979.), gst. “Ērika N. Ķecerības” (1974.), čh.
Ludvigs Sončeks (1926. – 1978.) grām.bērn. un jaun.; Františeks Begouneks “Kosmosā avarējušie”; Vaclavs Kaidošs (dz.1922.) “Iebrukums no kosmosa” (1970.); Jaroslavs Veiss (dz. 1946.) “Eksperiments trešajai planētai”, “Pandoras lādīte”; Zdeneks Voļnijs (dz. 1946.); Iržijs Brabaņecs; Zdeneks Veselijs; Oldžihs Žeļeznijs; Jaroslavs Zika, Ludmila Freijeva, čh.
Eberhards del’Antonio (dz.1926.) “Gigantum” (1957.), “Titanus” (1959.), “Priekšgājēju atgriešanās” (1966.); Rihards Gross “Cilvēks no cita gadu tūkstoša” (1961.); Heincs Vīvegs “Ultrasīmets paliek noslēpums” (1955.), “Otrā saule” (1958.); Lotara Veize “Transplutona noslēpums” (1962,), “Unternehmen Marsgibberellin” (1964.); Kurts Hervarts Balls, vāc. (VDR)
Karloss Rašs (dz. 1932.) “Asteroīdu mednieks” (1961.), “Zilā planēta” (1963.), “Dziļjūras ēnas” (1965.(, “Magma debesīs” (1975.) kr. “Krakertangs” (1968., paplaš. 1972.) vāc. (VDR)
Ginters Krupkats (dz.1905.) “Lielā robeža” (1960.); “Kad dievi mirst” (1963.), “Nabou” (1968.), vāc.
Huberts Horstmanis “Nebeidzamības balss” (1965.); “Sudrabmeness mīkla” (1971.); Kurts Leče “Cilvēks no ledus” (1970.), “Kosmostacija “Anakonda”” (1974.); Heiners Ranks “Visvareno nevarība” (1973.); Hernerts Cīrgībeds “Cita pasaule” (1966.), “Zvaigžņu krišanas laiks” (1972.) vāc. (VDR)
Verners Šteinbergs “Neredzīgo acis” (1973.), “Caur Zangu un Araratu” (1978.); Ginters Teske “Teleports” (1981.) vāc. (VDR)
Gerhards Boranstners (dz.1927.) “Zemes apmeklējums” (1961.), “Brauciens uz spārnotajām zvaigznēm” (1968.), “Nīstais cilvēks uz Mēness” (1970.), “Astronomiskais zaglis” (1972.). “No debesīm augstu, jeb Kosmiskais viskomiskais” (1974.), “Zvaigžņu kavalieris jeb “Galaktisko zinātņu lielmeistera Eto Šika un viņa uzticamā līdzgaitnieka Asa Napa klejojumi”” (1976.) vāc. (VDR)
Ginters Brauns (dz.1928.) un Johanna Brauna (dz.1929.) kr. “Neandertālieša deguns” (1968.), “Lielo burvju vākums” (1972.), “Neparastās spokošanās formas uz Omegas XI” (1974.), kr. “Kļūdu faktors” (1975.), “Convisa budisms” (1978.), “Der Uto – fant” nākotnē radies žurnāls no trešā gadu tūkstoša” (1991.) vāc. (VDR)
Klauss Frīhaufs “Astronauti uz Andromēdas” (1974.), “Nomalēs dzīvo mežoņi” (1976.), “Marsa ūdens” (1977.), “Zvaigzne nulles kursā” (1979.), “Svešās smadzenes” (1982.), “Edenes koki” (1983.), Aleksandrs Krogers “Septiņi krita no debesīm” (1969.), “Antarktis 2020” (1973.), “Ekspedīcija “Mikro”” (1976.), “Robina Kruksa kristala pasaule” (1977.), “Enerģija Centauram” (1983.); Kārlis Heincs Tušels “Zvaigzne lido garām” (1967.), “Purpura planēta” (1971.), “Robotu sala” (1973.); Mihaels Šameits “Trauksme Fransterras tunelī” (1982.), “Cauraka saules spīdumā” (1983.); Aene Šobergs (īst.v. Jurgens Brinkmanis) “Memie dievi” (1978.), “Andromēda” (1983.) vāc. (VDR)
Volfs Veitbrehts “Delfīnu orākuls” (1972.), “Ceresas stunda” (1975.), “Mātes zvaigzne” (1980.), kr. “Aldemarīna lamatas” (1982.); Alfrēds Lēmanis un Hanss Tauberts; Rihards Funks; Heincs Hifners; Ernsts-Oto Lutards u.c. vāc. (VDR)
Bernds Ulbrihs “Neredzamais rajons” (1977.), “Lielais M” (1980.); Ēriks Simons “Svešā zvaigzne” (1979.) vāc. (VDR)
Anna Zēgersa “Tikšanās ceļā”, “Ārpuszemes teiksmas” vāc. (VDR)
Irmfrands Morgens “Zālamana triloģija”: “Trobadora Beatrica dzīve un piedzīvojumi pēc viņa mīlākās Lauras liecībām” (1974.), “Amanda – Burvju romāns” (1983.), trešā daļa vēl top, vāc.
Francis Fīmanis (1922. – 1984.) st. “Nevarība” un “Saišins-Fibetschen”, vāc. (VDR)
Modernās zinātniskās fantastikas tēmas, topoloģija un motīvi.
Zinātniskā fantastika kā cilvēciskās esamības pašiepazīšana.
Iespēju ierobežojumu pārkāpšana.
Cilvēks un sabiedrība.
Utopija un antiutopija jeb distopija. Latviski neesošā zeme un šausmu zeme.
Cilvēks un tehnika.
Tehniskās fantāzijas, roboti, androīdi un kiborgi.
Cilvēks un laiks.
Hronomanti, pasaules paralēlos laikos.
Cilvēks un telpa.
Jaunu zemju atklāšana, lidojumi uz Mēnesi, uz planētam, uz zvaigznēm. Kosmisko lidojumu un kosmosa fantāzijas. Agresori no kosmosa un pasauļu kari.
Cilvēks un “citi”.
“Aliens’- “citi”, labie un visādi monstri – BEM = Bug – Eyed Monster.