10.12.2004. /Space Daily/. Raksts no vecās lapas. kā vairums iz tās lapas, bez tulkotāja norādes.
Uz milzīgā klints gabala, kas tika atrasts Saules sistēmas nomalē, ir atklāts ledus, kas iespējams ir norāde uz to, ka uz šī objekta iespējama vulkāniskā aktivitāte.
Objekts, kas nosaukts par Kvāoāru, apdzīvo Kuipera joslu, kas atrodas vēl aiz Neptūna orbītas. Kuipera josla tiek uzskatīta par atlikumiem no Saules sistēmas izveides laikiem.
Kvāoāra diametrs ir aptuveni 1300 kilometru. Tas ir aptuveni uz pusi mazāks nekā Plutons, kas savukārt tiek uzskatīts par vistālāko Saules sistēmas planētu
ASV astronomi Deivids Dževits un Džeina Lū paziņoja, ka viņi ir atklājuši, ka uz tālā objekta virsmas ir atrodams ūdens un iespējams arī amonjaks.
Šis atradums, kas tapis pateicoties infrasarkanā spektra izpētei, ir pārsteigums, jo Kuipera josla atrodas tik tālu no Saules, ka parastā temperatūra tur ir tikai 50 grādi pēc Celsija virs absolūtās nulles (-273 C). Kristāliskais ledus veidojas aptuveni 100 grādus virs absolūtās nulles.
Dževits un Lū secināja, ka ledus iespējams nācis no Kvāoāra iekšienes. Virszemē tam palīdzējis nokļūt sadursmē ar citu akmens bluķi, kas ietriecies tā virsmā. Teorētiski iespējams, ka ledus uz virsmas nokļuvis vulkāniskās darbības rezultātā.
Kvāoārs, kas tika atklāts 2002. gadā, tika nosaukts par godu Tongvas cilts radīšanas dievam. Tongvas cilts pirms eiropieši ierašanās ir apdzīvojusi dienvidu Kaliforniju. Viņu radīšanas mitoloģijā Kvāoārs ir pirmatnējais spēks, kas dziedot un dejojot radīja citas dievības.
