Zinātniekiem pirmo reizi izdevies neapgāžami pierādīt, ka visas trīs ebreju tautas pamatgrupas (aškenazi, mizrahimi un sefardi) ir apveltītas ar vienādām ģenētiskām pazīmēm, kas viņus izceļ uz pārējās pasaules cilvēku populācijas fona.
Mūsdienu ebreji iedalāmi trīs grupās - mizrahimi dzīvo Tuvajos Austrumos un Ziemeļāfrikā, sefardi apdzīvo Pireneju pussalu, bet aškenazi sastāda 90% no ebreju populācijas Amerikā un 50% Eiropā. Šo grupu izcelsme vienmēr bijusi asu diskusiju priekšmets, un, pēc populārākās teorijas, aškenazi nav cēlušies no senajām tautām, kas apdzīvoja Izraēla zemi, bet no hazāru ciltīm, kas jūdaismu pieņēma tikai mūsu ēras astotajā gadsimtā.
Līdzīgas hipotēzes pastāv arī par pārējām grupām, tomēr amerikāņu zinātnieku jaunais pētījums, kas balstīts uz ģenētiskiem datiem, pierāda, ka visas šīs grupas ir etniski radniecīgas un cēlušās no tautas, kas apdzīvoja mūsdienu Libānas, Sīrijas, Rietumkrasta un Gazas sektora teritorijas jeb tā saukto "Izraēla zemi".
Ņujorkas universitātes Medicīnas skolas ģenētiķi Harija Ostera vadībā dažādās ASV pilsētās izanalizējuši 237 ebreju genomus un salīdzinājuši tos ar 2800 neebreju izcelsmes cilvēku genomiem.
Neraugoties uz to, ka visām ebreju grupām piemīt ģenētiskās pazīmes, kas liecina par kaimiņos esošo etnisko grupu gēnu piemaisījumu, tomēr zinātniekiem visu ebreju grupu ģenētisko izcelsmi izdevies izsekot vairāk nekā divu tūkstošu gadu garumā. Turklāt, lai gan aškenaziem ir 30-60% eiropiešu gēnu piemaisījumu, statistiskā analīze parāda, ka tie ir daudz tuvāki mizrahimiem un sefardiem nekā eiropiešiem.
"Es ceru, ka šis darbs atspēkos hipotēzi, saskaņā ar kuru ebreji ir tikai kultūrvēsturiska, nevis etniska cilvēku grupa," intervija Science NOW teicis Olsters, un zinātnieki cer, ka analoģisks darbs varētu izskaidrot arī citu, skaitliski nelielu ebreju grupu izcelsmi, kas dzīvo Etiopijā, Dienvidāfrikā, Indijā un Ķīnā.