Pirmā mēra epidēmija notikusi Ķīnā vairāk nekā pirms 2600 gadiem, tālāk slimībai cauri Vidusāzijai pa "Zīda ceļu" sasniedzot Eiropu, vēsta jauns pētījums.
Starptautisku zinātnieku komanda secīgi izpētīja 17 Yersinia pestis baktērijas, uzbūvējot slimību ierosinātāju "dzimtas koku", kas attīstījušies no kopējā ciltstēva.
"Rezultāti liecina, ka mēris parādījās Ķīnā vairāk nekā pirms 2600 gadiem," pavēstījis viens no pētījuma dalībniekiem - Francijas Dabas vēstures muzejs.
Muzejs norāda, ka aptuveni pirms 600 gadiem mēris izplatījies tālāk uz Rietumeiropu pa nozīmīgo tirdzniecības maršrutu jeb tā dēvēto Zīda ceļu. Vēlāk tas sasniedzis arī Āfriku, visticamāk, kopā ar ķīniešu jūrasbraucēja Džan He vadīto ekspedīciju 15.gadsimtā.
Molekulārie pierādījumi liecina, ka ASV mēris no Ķīnas ienācis caur Havaju salām XIX gadsimtā. Vispirms caur Sanfrancisko un Losandželosas ostām tas sasniedza Kaliforniju, tālāk izplatoties iekšzemē.
"Pētījums atklāj baktērijas specifiskās mutācijas, parādot, kā baktērija attīstījusies dotajos ģeogrāfiskajos reģionos," teikts muzeja paziņojumā presei.
"Bet īpaši tas parāda, ka sekojošie epidēmijas viļņi cēlušies Vidusāzijā un Ķīnā," uzsver muzejs, piebilstot, ka šis pētījums var būt noderīgs arī citu baktēriju, tostarp Sibīrijas mēra un tuberkulozes, izcelsmes noskaidrošanai.
Pētījumu svētdien internetā publicēja žurnāls Nature Genetics, un to vadīja Īrijas Korkas koledžas universitātes zinātnieks Marks Ačtmens. Pētījumā piedalījās arī Lielbritānijas, Ķīnas, Francijas, Vācijas, Madagaskaras un ASV zinātnieki.
Dabiskie Yersinia pestis baktēriju nēsātāji ir dažādu sugu grauzēji, tostarp žurkas. Baktērijas pārnēsā blusas, barojoties vispirms ar inficētā dzīvnieka asinīm un pēc tam iekožot cilvēkam. Sekojošo limfceļu infekciju dēvē par buboņu mēri.
Bīstamāka, bet retāk izplatīta slimības forma ir plaušu mēris, kurš tiek pārnēsāts no cilvēka un cilvēku.