Pretēji solījumiem NATO, neskaitāmiem tuvāko kaimiņu un sabiedroto atgādinājumiem, Latvijas valsts militārais budžets ir tikai 0,91% no IKP. Kā atklājis nesenais audits - liela daļa no šī jau tā nelielā finansējuma iztērēta nelietderīgi. Tas nozīmē vairākus katastrofālus apdraudējumus. Vispirms - Krievijas karaspēks spētu ieņemt Latviju tik strauji, ka sabiedroto spēki nepaspētu laicīgi ierasties. Tas nozīmētu, ka NATO valstis tiktu noliktas jau notikuša fakta priekšā. Tā ir ierasta Krievijas ārpolitikas spēka diplomātija, kas veiksmīgi pārbaudīta jau Otrā Pasaules kara laikā - PSRS karaspēks iegāja Austrumeiropas valstīs un tālākās sarunas notika jau balstoties uz šo - notikušo faktu. Toreiz Rietumu sabiedrotie tika nostādīti smagas izvēles priekšā - samierināties vai uzsākt jaunu liela mēroga militāro konfliktu ar lielu iespējamību, ka tas pāraugs Trešajā pasaules karā. Pakļaujoties iekšējam sabiedriskās domas spiedienam, neviens Rietumu politiķis šādu iespēju vairs nevarēja atļauties un Rietumi bija spiesti piekāpties. Krievija šo mācību ir ielāgojusi. Tas nesen tika veiksmīgi pārbaudīts - Krimas okupācijas problēma Rietumvalstu augstākajā politiskajā vidē faktiski tiek "uzsūkta", kā tas reiz notika faktiski samierinoties ar Baltijas valstu okupāciju.
Latvijas pašreizējais militārais vājums nozīmē arī gandrīz automātisku Igaunijas zaudējumu. Okupējot Latviju burtiski dažu stundu laikā, Krievija ielenc mazo Igauniju no divām pusēm, faktiski kontrolē lielu daļu Baltijas jūras. Būtībā tiek atkārtots 1940. gada scenārijs - atšķeļot vienu Baltijas valsti, faktiski tiek sagrautas arī pārējās. Latvija ar savu (tīši?) novārdzināto militāro budžetu gandrīz burtiskā nozīmē ir izdarījusi "lāča" pakalpojumu pārējām Baltijas valstīm. Eiropas un ASV analītiķi jau pirms vairākiem gadiem norādīja, ka Latvija ir "vājākais ķēdes posms". Krievija spējusi tik veiksmīgi manipulēt ar Latvijas augstāko politisko vidi, ka šī no drošības viedokļa katastrofāli bezatbildīgā situācija militārajā ziņā saglabājusies līdz pat šim brīdim.
Politiskais vājums
Ukrainas krīze atklāja, ka Latvijas valsts augstākais politiskais un militārais līderis ir vāja personība, kas, pretēji sava amata uzdevumam, nevis vieno valsti, bet faktiski šķeļ. Valsts prezidenta Andra Bērziņa retorika, rīcība ir bijusi neskaidra un nekonsekventa, kas nevis mobilizējusi sabiedrību, bet mulsinājusi un radījusi plašu neizpratni. Acīmredzami, ka starp Baltijas valstu līderiem Latvijas prezidents arī izrādījies iepriekšminētais - "ķēdes vājais posms". Analizējot dziļāk, tas nav pārsteigums, jo Bērziņš savulaik pie amata tika pateicoties politiskajiem spēkiem, kuri tika tēlaini un precīzi raksturoti kā "sarkanais kvadrāts". Tie ir vairāk vai mazāk pretrietumnieciski orientēti politiskie grupējumi (ko joprojām burtiski ņirgājoties atkārto A.Bērziņa "bāzes" partijas faktiskais līderis A.Lembergs). A.Bērziņš ir skaidrs šo aprindu pārstāvis, ko apliecinājis jau vairākkārt iepriekš (izplūdusi pozīcija valodas referenduma laikā, savādā uzvedība Soču olimpiādes laikā, utt). Piedevām viņu iecēla tas Saeimas sastāvs, kuram jau bija izteikta un vēlāk vēlētāju apstiprināta neuzticība. Šobrīd ir ļoti apšaubāms, vai, padziļinoties krīzei, Latvijas Bruņoto spēku virspavēlnieks spēs pildīt pilnvērtīgu valsts līdera misiju. Valdošā politiskā elite šo problēmu nevēlas un nav spējīga atrisināt, jo sabiedriskā domā jau ir mērķtiecīgi sašķelta. Tas ir rezultāts nākošajam punktam, kas apliecina Kremļa "maigās varas" efektivitāti ilgtermiņā.
Sašķeltā sabiedriskā doma, mērķtiecīgi novājinātā mediju vide
Tā ir ilgstoša Latvijas problēma un ir atsevišķas analīzes vērta. Pašreizējā krīzes situācijā ir jānorāda uz vienu konkrētu un graujošu piemēru. Viens no efektīvākajiem sabiedriskās domas iespaidošanas ieročiem ir elektroniskie mediji, it īpaši, TV. Politiķu ieceltā NEPLP faktiski ir veicinājusi Krievijas propagandas mašinērijas iespiešanos un aktīvu paplašināšanos. Nesaprotamu iemeslu dēļ, NEPLP vadība ir ignorējusi faktu, ka, pieaugot kabeļtelevīziju operatoru lomai, ir nedabiski pieaugusi Krievijas TV kanālu izplatība. Tie faktiski tiek uzspiesti katram skatītājam - vēlas vai nevēlas abonēt. Kabeļtelevīzijas operatori šos kanālus nedabiski lielā skaitā iekļauj "pamata pakās", kas ir mērķtiecīga Krievija kanālu prasība un uzstādījums ar nepārprotamu politisku mērķi. Tas tiek panākts ar manipulatīvu komerciālu spiedienu uz kabeļtelevīzijas operatoriem, kam viņi katrs atsevišķi faktiski nav spējīgi pretoties.
Šo situāciju var kontrolēt tikai un vienīgi ar gudru un tālredzīgu valsts regulējumu, kas ir tiešs NEPLP uzdevums. Tā šo uzdevumu acīmredzami nav pildījusi un grūti izskaidrojamā bezdarbībā noskatījusies uz Krievijas TV ekspansijas izvēršanos. NEPLP uzdevums bija darboties pret manipulatīvajiem Krievijas mēģinājumiem sasaistīt politisko propagandu ar demokrātiskās valstīs tik svarīgo vārda un informācijas brīvību. Tam nepieciešamas profesionālas, skaidras un tiesiskas vadlīnijas. NEPLP šo uzdevumu ir ignorējusi, sabotējusi to, pārvēršot šo diskusiju tukšā un bezjēdzīgā retorikā bez redzamiem rezultātiem. Rezultāts ir panākts - Krievijas TV propaganda nav pilnvērtīgi identificēta, ierobežota, tā turpina sabiedriskās domas šķelšanu. Tas nozīmē, ka Latvijas sabiedrība krīzes situācijas izpratni balstīs nevis uz pilnvērtīgiem avotiem, bet būs vismaz daļēji iespaidoti no agresorvalsts mērķtiecīgas propagandas, kas tīši maskēta kā "objektīvi" informācijas avoti. Būtībā informatīvā telpa ir novājināta, tīši atkailināta, ļaujot mulsināt un maldināt sabiedrību, pakļaujot to masīvam un rafinētām TV propagandas spiedienam.
Šobrīd, pēc ilgstoša sabiedriska spiediena, viens Krievijas TV propagandas kanāls tomēr ticis slēgts. Bet, vēl vairāk atklājot NEPLP pārraudzītajā sfērā valdošo haosu, daļa kabeļoperatoru to aizvietoja ar vēl apšaubāmāku propagandas kanālu, bet cits - šo lēmumu vienkārši ignorēja, tādejādi vēl vairāk apliecinot NEPLP profesionālo impotenci.
Ekonomiskais vājums
Vairāk, nekā divdesmit gadu garumā faktiski nekas nav izdarīts, lai mazinātu atkarību no Krievijas gāzes piegādēm. Šajā ziņā Latvijas ekonomika ir katastrofāli ievainojama. To norāda ievērojami Eiropas politikas pētnieki. (1)
Neskatoties uz augstākās politiskās vadības ciešajām un publiski ļoti draudzīgajām saitēm ar "Gazprom" lobijiem un Putinam pietuvinātām personām - Latvija, saskaņā ar Eiropas Komisijas datiem, maksā vienu no augstākajām gāzes cenām Eiropā. Tas norāda, ka "Gazprom" lobijiem augstākajā politiskajā vidē izdodas panākt Krievijai, nevis Latvijai izdevīgus nosacījumus. Tas atstāj pamatīgu iespaidu uz iedzīvotāju dzīves līmeni, biznesa konkurētspēju. Tāpat rada jautājumus par atbildīgo politisko spēku patiesajām interesēm.
Latvijas Ārlietu ministrs Edgars Rinkevičs atzinis, ka Krievija ieņem 2. vietu Latvijas tirdzniecības partneru vidū. (2) Neoficiāli, caur trešajām valstīm, šī ekonomiskā ietekme varētu būt vēl lielāka. Tas nozīmē, ka iespējamās krīzes gadījumā Latvijas ekonomika ir gandrīz tikpat ievainojama, kā tas bija Ukrainā, kad Putins izdarīja fatālo spiedienu pret ciešāku saistību ar Eiropas Savienību.
Krievijas pilsoņu daudzums Latvijā
Saskaņā ar oficiālo statistiku - Latvijā šobrīd dzīvo gandrīz 50 000 Krievijas pilsoņu. Potenciālas krīzes gadījumā tas var izraisīt lielu sociālu, cilvēcisku problēmu, jo uzbrukuma gadījumā viņi formāli pārstāv agresorvalsti. Nav skaidru rīcības modeļu, kā un ko darīt ar šiem, faktiski iespējamās situācijas ķīlniekiem. Noteikti politiskie un mediju lobiji aktīvi veica aktīvu spiedienu jautājumā par Termiņuzturēšanās atļaujām, kas šo skaitu vēl vairāk varēja palielināt.
Tāds ir situācijas vērtējums lielās līnijās, katrs atsevišķs fakts ir vispārzināms. Tomēr to apkopojums skaidri liecina, ka Latvija gadiem ilgi ir pakļāvusies spiedienam, kas krīzes situācijā valsti padarījusi par katastrofāli ievainojamu un fatāli bīstamu visam Baltijas reģionam. Tas nevarēja notikt, bez mērķtiecīgiem Krievijas ārpolitikas atbalstītājiem visaugstākajā politiskajā līmenī.
Draudu novēršanai nepieciešama strauja un tālredzīga rīcība. Viena no vislielākajām problēmām ir tā, ka starp augstākajām Latvijas politiskajām amatpersonām nav politiķu, kuri to spētu. Krievijas ārpolitika caur saviem politiskajiem un mediju ietekmes cilvēkiem faktiski ir paralizējusi augstāko politisko vidi. To apliecina augstāk pieminētie fakti.
Atsauces:
1. "Deutsche Welle": Political scientist Kai-Olaf Lang 'Baltic states are worried and alert' -"For many years now, the Baltic states have been saying that they want to create different ways of importing energy. One hundred percent of their natural gas comes from Russia, and there is no alternative infrastructure of pipelines. Gazprom controls the gas suppliers there, too. That makes them very vulnerable. They've been kicking the can down the road for a long time instead of undertaking the necessary steps. It's their Achilles' heel."
2. Ārlietu ministra Edgara Rinkēviča runa Saeimas ārpolitikas debatēs 2014.: - "Kā vienmēr sarežģīti veidojas mūsu attiecības ar lielāko kaimiņu - Krieviju. No vienas puses mūsu divpusējā praktiskajā sadarbībā vērojama pozitīva dinamika. Krievija ieņem 2. vietu Latvijas tirdzniecības partneru vidū."