Vidusskolas skolniece Sakura Manabe dzīvo trijatā kopā ar savu vecāko māsu Botanu un jaunāko Momidzi. Klasesbiedra-drauga Vodzumi pēkšņa mīlestības apliecināšana rada neizpratni un jucekli viņas jūtās. Tomēr viss kļūst vēl sarežģītāk, kad viņas vecākais brālis Kasiva pirmo reizi pēc diviem gadiem atgriežas mājās.
https://comics-factory.ru/four-sisters-starting-today/
Atsauksmes.
Labi, varbūt "Komiksu fabrika" nepublicē visaugstākās kvalitātes mangas, bet es atzīstu, ka man patīk to cilvēku gaume, kuri ir atbildīgi par jaunu izdevniecības nosaukumu izvēli, kas bieži ir provokatīvi un var pat izraisīt zināmu kairinājumu noteiktai auditorijas daļai ar apskatītajām tēmām. Tomēr bez tā jau ir diezgan grūti iedomāties mūsdienu sabiedrību, gribi to vai nē. Ņemsim, piemēram, Akira Kizuki un Nanki Sato fabricēto mangu "No šī brīža mēs esam četras māsas" ("Manman-chan, an!"). Visu sējumu vākos ir redzamas dzīvespriecīgas, draudzīgas un apburošas meitenes - taču ir viens āķis. Viņu vidū ir viena meitene, kura vēl nesen nav bijusi meitene. Sižeta pamats ir šāds: bija trīs māsas - vecākais Botana, kura strādā birojā, vidusskolas skolniece Sakura un jaunākā Momidzi, kura sagādā visiem raizes, kā mežonīgs gīks - kopā ar savu mīļoto brāli Kasivu. Viņi dzīvoja bez vecākiem, kas mangai pievieno sociālu aspektu, jo ir grūti iztikt no Botana algas un visa tā, līdz reāli parādītajam visiem ir problēmas. Kādu dienu Kasiva devās studēt universitātē, un, atgriezies, viņš apdullināja māsas ar to, ka tagad viņa ir jauka meitene. Nē, viņš neko sev nav nocirtis vai uzaudzējis (atkal visas finansiālās grūtības, kas saistītas ar šādām operācijām, ir labi parādītas), bet pat ar vienu skatienu uz viņu ... pietiks jauniešiem, kuri iepriekš nav pamanījuši jebkādās novirzēs no skaidras orientācijas, sāka sapņot par randiņu ar viņu. Un šeit parādās vēl viens svarīgs sižets. Fakts ir tāds, ka viens no šiem jauniešiem ir Sakuras puisis vārdā Uozumi. Vai arī ne puisis, bet vienkārši kaitinošs klasesbiedrs un pat mēģina skūpstīties pret meitenes gribu. Īsāk sakot, gadījums, kad jūs nevarat saprast šos sešpadsmit gadus vecos bērnus.
Protams, mangu ir viegli saukt par LGBT, šeit pilnībā tiek nodota šī saīsinājuma ceturtā burta nozīme. Bet tajā pašā laikā "četras māsas" nav āķīgs manifests, nekoncentrējas uz "minoritāšu" problēmām un neizmanto nekādas populāras (vai atkal kaitinošas, atkarībā no auditorijas) uzliktanas metodes. Viena no šīm galvenajām metodēm ir "pieņemšanas konflikts", kura nav mangā. Un tas nav nekas slikts. Šāds konflikts parasti sastāv no tā, ka radiniekiem ir negatīva attieksme pret to, ka tuvs cilvēks negaidīti apzīmēja savu “citādību”, līdz ar to noraidījuma problēma, kas pārvēršas par dabiskām iebiedēšanas un citām netīrām agresijas izpausmēm. Nu, šeit tā nav. Māsas nekavējoties un bez ierunām pieņem Kasivu, viņas viņu nenoliedz un neatbaida. Jā, ir dažas neveikli smieklīgas ainas “vai jūs joprojām esat zēns vai jau esat meitene?”, Bet tās vienkārši atšķaida situācijas nopietnību. Tāpēc šo mangu var droši saukt par veselīgu ģimenes attiecību manifestu, kad visi mīl un atbalsta viens otru neatkarīgi no tā. Pat ja kādam tas šķiet nepieņemami.
Krievu klasiķis arī pierādīja, ka stāsti par māsām ir lielisks veids, kā vienā darbā atklāt dažādus varoņus. Kizuki un Sato, protams, nav čehovi, taču viņi dara visu iespējamo, nepārtraukti parādot notiekošo no šīs vai tās varones viedokļa un ienirstot viņu pārdzīvojumu pasaulē. Piemēram, Sakura ir klusa, pašapmierināta, aizkaitināta skolniece, kura bieži nesaprot pati savas jūtas, ir neaizsargāta un ceļ sienu starp sevi un cilvēku, kurš viņai nav vienaldzīgs. Momidzi ir asu mēli, meitene-frīks, kas joprojām ir pārliecināta, ka divdimensiju pasaule monitora ekrānā, kas ar spēku un galveno projicē viņas smadzenēs anime un spēles, ir interesantāka (un noteikti vienkāršāka un skaidrāka) nekā trīsdimensiju realitāte. Bet pat viņas dzīvē pieaugušo problēmas un jūtas lēnām sāk plūst, liekot meitenei nodibināt attiecības, kas ir ļoti grūti pieredzējušiem gīkiem-introvertiem, kuri ar austiņu un sīkrīku palīdzību iezīmē robežas ar ārpasauli. Savukārt Botana ir pieaugušas un nedaudz nogurušas sievietes tips, kura vēlas izkļūt no ģimenes loka un iegūt vēl vienu dzīvi, kā arī viņa ilgojas pēc mīlestības un attiecībām, kas noved pie divdomīgām attiecībām un randiņiem "mīlestības viesnīcās". Kopumā viņas frāze otrā sējuma beigās norāda uz dramatisku notikumu attīstību (es tik tālu runāju par abiem lasītajiem mangas sējumiem, tie ir tikai trīs, un tie visi ir publicēti Krievu valodā). Kādā brīdī tieši viņa, nevis Kasiva kļūst par tuvinieku uzmanības objektu, par kuru viņām pat ir jāapvienojas - kurš to būtu domājis! - ar viņus iemīlējušiem zēniem.
Jā, par Kasivu: Es nevaru teikt, ka autori ir dziļi iedziļinājušies viņas problēmu un pieredzes bezdibenī, drīzāk tas ir sava veida stereotipisks uzskats par transseksuālu varoni. Ir pamanāms, ka duetam ir ļoti vispārēja ideja par šo tēmu, kas viņus pazemina, arī fizioloģijas ziņā. Piemēram, otrajā sējumā garā maiguma un mīlestības ainā starp divām "meitenēm". Lai gan, iespējams, arī šī aina tiek pasniegta no pašas Kasivas viedokļa un viņa to redz tik fizioloģiski un romantiski, ka tas kaut ko izskaidrotu. Es neesmu pārliecināts, vai jūs varat interpretēt šo mangas epizodi kā "lesbiešu seksu", dzimumu identitātes jautājumi šeit ienes pārsteigumu, bet tas izskatās ļoti ... jutekliski. Atšķirībā no filmas "Manman-chan, an!", Kur daudz kas tika veidots uz fanu apkalpošanu, no kuriem arī "māsas" tika piepildītas, šeit autora duets iesaistās vairākās izteiktās erotiskās ainās, kas nodrošina 18+ vērtējumu. Bet galu galā tā joprojām izrādās viegla, laipna, izklaidējoša manga, kurā pazīstamā ikdiena tiek apvienota ar romantiku un izvēles un pašnoteikšanās jautājumiem. Personīgi lasot mani nekas "nešķobīja", nedz bijušais zēns, nedz pašreizējais zēns, kas viņam uzkrita. Attiecības vienlīdzības un vienlīdzīgu tiesību sabiedrībā tādas, kādas tās ir, pareizāk sakot, kādas tās varētu būt.
Zīmējums ir vienkāršs, bieži bez īpaši izsmalcināta fona, ar lielām acīm un dažādām aizkustinošām sejām, kad runa ir par neskaidru situāciju, bet kopumā patīkams. Ir burtiski pāris vārdu, lai aprakstītu šo mangu - vitāli un jautrs. Kā tas viss beidzas, noteikti uzzināšu trešajā sējumā. Pirmajā un otrajā ir bonusa autora mini manga ar autora pēcvārdu un pateicību. Divos sējumos 176 lappusēs, mīksts vāks, līmēts bloks, krāsaimi supervāciņi.
Citas mangas.
https://manga-republic.com/product/tag_page.html?tags=7837,12904&order=vol
Akira Kiduki (Akira Kizuki) ir japāņu mangas māksliniece. Sieviete. Viņa strādā ar savu vīru Sato Nanki (Nanki Sato).
2001. gada jūnijā viņa uzvarēja pēcpusdienas Shiki balvas rudens pusizlasē par "SWEET SCRAP". Debitēja filmā "Mana laimīgā dzīve". Pēc tam viņa galvenokārt izmantoja "Penguin Shobo" kā darba vietu, taču uzņēmuma bankrota dēļ 2005. gada 28. oktobrī, viņai draudēja bezdarbība. Tomēr publikācijas tika izdotas citur. Daudzi darbi attēlo varoņu saziņas konfliktu. “Yoiko no Mirai!” Attēlo zēnus un meitenes, kas mīl anime un manga.
https://ja.wikipedia.org/wiki/%E3%81%8D%E3%81%A5%E3%81%8D%E3%81%82%E3%81%8D%E3%82%89
Manman-chan, An.
Meguri ir no diezgan nabadzīgas un lielas ģimenes, kas dzīvo šauros apstākļos. Tāpēc viņa vienmēr sapņoja izkļūt no šīs dzīves un atrast jaunu vietu, kuru varētu saukt par mājām. Un tagad Meguri satiekas ar Šingenu, mūka mantinieku vienā no budistu tempļiem Japānā, kuru vecāki jau sen vēlas atrast viņam sievu. Pats liktenis viņus satuvina, un pēc kāda laika viņi svin kāzas. Bet traģiskais incidents visu apgriež otrādi.