No kosmosa jaunumiem.

Kosmisko startu ziņā 2013. gadā Krievija joprojām saglabā līdera pozīcijas, taču zinātniski-tehniskās padomes „Rostehnologiji” priekšsēdētājs Jurijs Koptevs saka, ka Krievija ar savām orbitāli kosmiskajām aktivitātēm atpaliek, ne tikai no ASV, bet arī no Ķīnas un Indijas. Tas, kas krieviem lido orbītā ap Zemi, neatbilst mūsdienu prasībām. Pašreiz Krievijai nav smago kravu nesējraķešu, notiek tikai sagatavošanas darbi projektēšanai. Tātad, veidot savu, nopietnu orbitālo staciju vai sūtīt cilvēkus uz Mēnesi tā pagaidām nevar. Tās stacijas, kas ir bijušas un tās nesējraķetes, kas kādreiz bija, mūsdienās jau ir noiets etaps.

 

 

2016. gadā beidzas kontrakts ar NASA par astronautu nogādāšanu uz Starptautisko kosmisko staciju (SKS) ar krievu kuģiem „Sojuz”, sarunas par kontrakta pagarināšanu notiks nākošgad. Krīzes rezultātā NASA kosmiskie plāni ir kaut kur iestrēguši, kaut arī tas, ko nākotnē grib panākt amerikāņi, ir visai iespaidīgi. Privāto ASV firmu orbitālie, pilotējamie kuģi arī diez vai būs gatavi ātrāk par 2016. gadu. Uz Mēnesi lidot pavisam nopietni gatavojas ķīnieši un viņu tālākos plānos ir izveidot uz Mēness raķešu bāzi.
2009. gadā lidot uz SKS gatavojās Kazahstānas kosmonauts Muhtars Aimahanovs, taču programmu slēdza, tomēr puisim vēlēšanās lidot kosmosā ir bijusi tik milzīga, ka 2012. gadā viņš ieguva Krievijas pilsonību un tagad lūdz viņu ieskaitīt Krievijas kosmonautu grupā. Krieviem iebildumu tā kā nebūtu. Principā krievi cer, ka viņu perspektīvā Mēness apgūšanas programma līdz 2023. gadam atkal ļaus atgūt viņiem līdera pozīcijas kosmosā.
Tikmēr ticamākā, nākošā kosmiskā tūriste uz SKS, dziedātāja Sāra Braitmena, ja 2014. gada beigās atkārtoti izturēs medicīniskos testus, tad viņai ļaus lidot uz staciju.
Februārī viņa uzstāsies ar koncertu arī Krievijā un nākošgad būs arī Rīgā.

(Palasot Novosti Kosmonavtiki.)