Blakus kosmiskajiem kuģiem ar hiperdraivu, kas palīdz pārvarēt gaismas ātrumu, īpašu uzmanību saista grāfa Duku lidaparāts, ko iekustina milzīga, 100-metrīga saules bura. Gaitas avots tādam kuģim ir zvaigžņu starojums: jo tuvāk transportlīdzeklis ir zvaigznei, jo spēcīgāk piepūšas bura. Ar tādu kuģi ir viegli paslēpties no sekotāja, jo tas neatstāj aiz sevis degvielas izplūdes pēdas. Vispār saules buras reāli eksistē jau no 1990. gadiem. Tās izgatavo pārsvarā no metalizēta mailara – plēves uz polietilēntereftalāta termoplastmasas bāzes. Šis materiāls dažu mikronu biezumā iztur daudzkārtēju salocīšanu un atlocīšanu, turklāt pavisam nelaiž cauri gaismu. Inženieri strādā, lai radītu atvieglotas buras no stiprāka un plānāka grafēna, tad tās varēs iztaisīt vēl lielākas un ar tām aprīkotie kosmosa kuģi lidos vēl daudz ātrāk. Kas zina, varbūt grāfa Duku buras bija tieši no grafēna?

Spēka lauks.

Sfēriskie spēka lauki aizsargā kosmiskos kuģus labāk par visādām bruņām. Tie viegli atvaira blasteru patronas, kas sastāv no uzlādētu daļiņu kūlīšiem. Kā tas izdodas? No skolas fizikas kursa ir zināms, ka uzlādētas daļiņas novirza magnētiskais lauks. Tātad var pieņemt, ka spēka lauku avots sāgā ir spēcīgi magnēti. Paši spēcīgākie no šodien zināmiem magnētiem – ir ar supervadītspēju. Tos gatavo no sarežģītiem kuprātiem (piemēram, no itrija-bārija – YBa₂Cu₃O₇) un metālu sakausējumiem (niobija un alvas – Nb₃Sn). Taču strādāt šādi magnēti var tikai stipri sasaldēti, vai nu ar šķidro slāpekli (līdz -196 ^oC), vai šķidro hēliju (-269 ^oC). Zemes zinātnieki neatstāj mēģinājumus atrast jaunus supervadītājus, kas strādās daudz augstākās temperatūrās. Tā kā, lai „Zvaigžņu kari” iedvesmo viņus uz varoņdarbiem!

Troses pret soļojošajiem visurgājējiem.

Piektā epizode atmiņā palika ar vienu lielākajām un iespaidīgākajām kinoepopejas kaujām – cīņam uz ledainās planēta Hotas. Impērija pret republikas dumpiniekiem izmantoja savus gigantiskos, soļojošos visurgājējus – lēnās, bet viscaur bruņām klātās, šausmīgi postošās, taču, kā vēlāk izrādījās, visai nestabilās mašīnas. Dumpinieki mierīgi gāza apkārt šīs mašīnas, sapinot to kājas ar trosēm. Tikai, no kā bija izgatavoti šie pinekļi? Ja viena visurgājēja svars noteikti pārsniedz 500 tonnas, trosei, kas spētu apgāzt šādu konstrukciju, noteikti būtu jāiztur slodze, kas ir vismaz viena desmitā daļa no šādas masas. Salīdzinot troses izmērus ar visurgājēja detaļām, var izrēķināt, ka troses diametrs bija divi līdz četri centimetri. Tērauda trose tādā biezumā patiešām varētu apturēt un apgāzt 500-tonnīgo mahīnu, taču tās svars, kaut vai 250 metru garumā būtu no 500 kilogramiem līdz 2,5 tonnām. Iztaisīt laso no tāda striķīša būtu neiedomājami grūti. Tātad, visdrīzāk dumpinieku troses bija izgatavotas no no oglekļa šķiedrām un nanocaurulītēm: tās vienlaikus ir vieglākas un 50 reizes stiprākas par tēraudu.

Amidalas frizūra.

Apspriežot „Zvaigžņu karus”, protams, nedrīkst nepievērst uzmanību pašai karalienei Padme Amidalai, precīzāk, viņas neiedomājami sarežģītajām frizūrām. Tik sarežģītu konstrukciju radīšana no matiem noteikti neiztika bez kāda īpaša materiāla izmantošanas, piemēram, kāda superizturīga polimēra. Varbūt stilisti uz karalienes matiem uznesa kādu gaismā sacietējušu kompozītu, tādu, ko lieto stomatoloģi, taisot plombes, un ar fotopolimerizācijas lampu fiksējot frizūru. Taču kā pēc tam visu to mazgāja nost netraumējot matus un ādu – ir noslēpums. Fantastiskas frizūras prasa fantastiskus risinājumus.