Aculiecinieku liecinājumi
Laikraksta “Weczor Wybrzeza”. Kas iznāca 1959.gada 21.janvārī Polijas ostas pilsētā Gdiņā, pirmajā slejā parādījās šāds ziņojums: “Šorīt mēs pa tālruni saņēmām intriģējošu informāciju. Mūsu korespondente no Gdiņas pastāstīja, ka pilsētas iedzīvotāji pans Vlodzimežs un pane Jadviga Plončkeri pulksten 06.05 no rīta debesu ziemeļaustrumu daļā redzējuši lidojošo šķīvīti. Tas bijis liela izmēra ieapaļas formas oranžas krāsas priekšmets ar sārtu apmali gar apmali. Pēc neilga laika sprīža šķīvis pazuda aiz kaimiņu mājām, debesīs neatstājot nekādas pēdas. Mēs atstājam šo informāciju uz Plončkeru laulātā pāra sirdsapziņas.
Vienlaikus lūdzam visus, kuri arī varbūt šķīvi redzējuši, mūs par to informēt”.
NLO notrieca raķete
Nākamajā dienā tas pats laikraksts ievietoja piezīmi: “Šķīvītis vai meteorīts? Noslēpumains priekšmets iekrita jūrā”. Raksts ziņoja, ka ostas strādnieks Jans Bloks, kurš tobrīd atradās uz kuģa ostas piestātnē, pamanīja no debesīm krītošu lielu spilgti rozā objektu. Tas pēc brīža kļuva sarkans un netālu no piestātnes ar troksni iegāzās ūdenī.
Nākamajās dienās laikraksts par notikušo publicēja jaunas ziņas un aculiecinieku ziņojumus. Iepriekšminētais pans Bloks precizēja: “Tas notika 21.janvāra rīta. Es strādāju pie tvaikoņa “Dombrowsky” izkraušanas. Es noliecos, lai iedarbinātu kravas celtņa štropes, bet, kad iztaisnojos, man
Acis apžilbināja spilgti sarkana gaisma… Milzīgais objekts, kas lidoja gandrīz virs manas galvas, visdrīzāk bija rozā krāsā, bet aiz tā stiepās īsa ugunīga aste, kas pēc formas līdzinājās slotai. Kad es atguvos, objekts jau bija pazudis ūdenī”.
Veltīgie meklējumi
Pēc laikraksta redakcijas iniciatīvas un ar ostas administrācijas palīdzību ūdenī iekritušo NLO mēģināja atrast un izcelt virspusē. Iespējamā katastrofas vietā zem ūdens nolaidās Gdiņas zemūdens nirēju centra “Ūdenslīdējs” darbinieks Františeks Boguševičs no velkoņa “Tumak” ekipāžas, kā arī Polijas Jūras spēku zemūdens peldētāju komanda. Diemžēl meklēšana ar ko nebeidzās. Visdrīzāk gandrīz ar neko. Kaut ko ūdenslīdēji tomēr atrada. Bet ko? Šajā sakarā “Weczor Wybrzeza” korespondentes paziņojumā bija minēti tikai mājieni: “Ūdenslīdēja apakšā pamanīja kaut ko, kas mūs visus ļoti ieintriģēja”. Un vēl: “Neticēsim, kamēr noslēpumaino atradumu nebūsim redzējuši savām acīm”. Taču ūdenslīdēji korespondentei savu atradumu tā arī neparādīja un nepaziņoja nekādas detaļas.
Kārtējā laikraksta publikācijā, kas bija četrpadsmitā pēc skaita, tika ziņots, ka no ostas pamatnes izcelts “sačokurojies, apdedzis metāla gabals”, ko nogādāja redakcijā, bet vēlāk nosūtīja uz Gdiņas Politehnisko institūtu izpētei. Izrādījās, ka 300x250x7,5 milimetrus lielā atlūza ostas dzīlēs gulējusi jau sen, un tai nav nekā kopīga ar priekšmetu, kas pirms dažām dienām iekrita ūdenī. Pēc tam laikraksts par noslēpumaino objektu pārtrauca rakstīt.
Viens no poļu astronomiem, Polijas Astronomijas biedrības valdes loceklis Kšištofs Boruņs pieņēma, ka ostā nokritušais objekts varētu būt liels meteorīts. Tā beidzās šī stāsta pirmā daļa, kas tomēr ieguva pilnīgi negaidītu turpinājumu.
Atrastais NLO astronauts un viņa liktenis
1972.gadā Londonā iznāca Jona Hobana un Žiljena Vēverberga grāmata “NLO dēļ “dzelzs priekškara”. Sākumā autori runā par iepriekš aprakstītajiem notikumiem ar atsaucēm uz minētajiem avotiem, bet tas, kas iespējams, notika tālāk, viņi apraksta jau bez atsaucēm. Pēc viņu domām notika, lūk, kas.
Dažas dienas pēc NLO nokrišanas daži apsargi Gdiņas pilsētas pludmalē atrada neparastu vīriešu kārtas radījumu, kas bija līdzīgs mazam cilvēkam. Tas pēdējiem spēkiem rāpoja pa smiltīm, viņa seja un mati bija smagi apdeguši. Cilvēks bija ģērbies skafandrā, kas atgādināja hidrotērpu. Viņš nerunāja nevienā no zināmajām valodām. Izglābušos astronautu nogādāja Gdiņas universitātes klīnikā, kur atklāja, ka viņa rokām un kājām ir “nenormāls” pirkstu skaits, tas ir, tikpat daudz, cik NLO pilotam, kas 1947.gadā cita avārijā ASV Rozvelā.
Cilvēciņa ietērps bija izgatavots no kaut kāda ārkārtīgi izturīga materiāla, visticamāk pagatavota uz metāliskas bāzes. Viņu izdevās izģērbt, tikai izmantojot īpašus griezējinstrmentus. Atbrīvojot astronauta ķermeni no skafandra, no viņa rokas noņēma arī rokassprādzi, kas diez vai kalpoja kā rotaslieta. Neilgi pēc tam mazais cilvēciņš nomira, domājams, nopietnu iekšējo orgānu bojājumu un pilnīga spēku zuduma dēļ. Varbūt liktenīgo lomu nospēlēja noņemtā rokassprādze. Īsāk sakot, precīzu nāves iemeslu noteikt neizdevās.
Autopsija parādīja, ka viņa iekšējo orgānu kā arī elpošanas un asinsrites sistēmu atrašanās vieta un struktūra ir savādāka nekā cilvēkiem. Piemēram, asinsrites sistēmai bija spirālveida forma, kas apvija ķermeni. Drīz klīniku aplenca apsardze, un pieeja tai tika slēgta. Tad piebrauca apsargāta kravas automašīna ar dzesēšanas konteineru. NLO astronauta paliekas ievietos konteinerā un, kā vēsta baumas, nosūtīja uz kādu Maskavas zinātniski pētniecisko institūtu. Tur tās tika pakļautas rūpīgai izpētei, kuras rezultāti joprojām tiek turēti noslēpumā.
Jaunas hipotēzes
Diemžēl Jons Hobans un Žiljens Vēverbergs par saviem informācijas avotiem neko nestāsta. Neskatoties uz to, viņu versija nav bez pamata, jo šis notikums, ja tāds tiešām bija, nevarēja neinteresēt VDK vai PSRS GIP, bet tajā laikā Varšavas pakta valstis abu nosaukto organizāciju “vēlmes” tika izpildītas bez iebildumiem. Tomēr poļu ufologi neatrada apstiprinājumu versijai par astroanuta ķermeņa nosūtīšanu uz Maskavu. Viņi uzskata, ka mazā cilvēciņa mirstīgās atliekas joprojām var glabāties kādā klīnikas morgā Trojmiasto – praktiski gandrīz kopā saplūdušās Gdaņskas, Gdiņas un Sopotas pisētās.
Vēlāk informāciju par astronauta likteni praktiski vārds vārdā atkārtoja citos avotos, tostarp britu ufologa A.Šattlvuda grāmatā “Lidojošie šķīvīši”. Jādomā, ka viņā stāstu par Gdiņas NLO astronautu dzirdējis Anglijas un Polijas NLO pētniecības kluba priekšsēdētāja Anatolija Šahnovska, kurš, savukārt, to uzzināja no nejauši Londonā sastapta poļa, kurš NLO nokrišanas laikā strādāja Gdiņas klīnikā. Roberts Lesņakevičs, Vispolijas anomālo parādību izpētes biedrības viceprezidents, piedāvāja citu 1959.gada janvāra rīta notikumu attīstības scenāriju. Pēc viņa domām, debesīs virs Gdaņskas līča Polijas vai PSRS pretgaisa aizsardzības līdzekļi fiksējuši nezināmu objektu. Tas neatbildēja uz jautājumu “savējais-svešinieks”, un uz objektu izšāva raķeti – no zemes vai pēc trauksmes gaisā pacelta iznīcinātāja. Raķete trāpīja mērķim, objekts sāka sairt, bet pilots paspēja katapultēties. Bet tas, kas iekrita ūdenī netālu no piestātnes Gdiņā, bija vai nu pilota sēdeklis, vai glābšanas kapsula, ko vēlāk atrada Polijas Jūras spēku zemūdens peldētāji.
1996.gada septembrī Japānas televīzijas kompānija NHK TTC Polijā uzņēma dokumentālo filmu par “Gdiņas incidentu”. Filmā parādās intervijas ar vairākiem aculieciniekiem, kuri arī apliecina notikušā ticamību. Filmas veidošanas procesā radās vēl viena notikumu versija. Pirmkārt, parādījās liecības, ka astronauts nav atrasts pilsētas pludmalē, bet gan kara flotes ostas teritorijā, netālu no biroja ēkas. Otrkārt, kļuva zināms, ka neilgi pēc incidenta virs Gdiņas ziemeļrietumu reģioniem redzēts vēl viens NLO. Pēdējais apstāklis var norādīt uz ro, ka pēc pirmā NLO notriekšanas citplanētieši organizēja glābšanas operāciju sava pilota atrašanai un evakuēšanai no Zemes. Turpmākajos gados NLO parādīšanās Gdiņas tuvumā kļuva arvien biežāki – iespējams, ka tie bija humanoīdu mēģinājumi nevis vairs atrast pazudušo, bet gan noteikt notriektā NLO atlūzu nokrišanas vietu.
1999.gadā, pamatojoties uz dažām jaunām liecībām, radās pieņēmums, ka poļi atrada un savāca nevis vienu, bet divus astronautus, kuri bija notriektā kosmosa kuģa ekipāžas locekļi. Pirmais no viņiem izkrita no glābšanas kapsulas jau virs Gdaņskas līča, un tam izdevās aizpeldēt līdz pilsētas pludmalei, vai arī to tur izskaloja viļņi. Otrais apkalpes loceklis kopā ar kapsulu iekrita ūdenī netālu no piestātnes, iznira virspusē un aizkļuva līdz smilšainajam krastam jūras kara flotes administrācijas ēkas priekšā.
Ufologi joprojām nodarbojas ar šī gadījuma izpēti. Pamazām atklājas jaunas detaļas un apstākļi. Taču līdz galīgam atminējumam par to, kas notika debesīs virs Gdiņas, 1959. gada 21.janvāra agrā rītā, vēl tālu.