Tātad, no kurienes šis datums vispār ir cēlies? Tie, kas “balso” par šo datumu, vispirms, atsaucas uz maiju kalendāru, pēc tam, uz astronomu novērojumiem, kuri it kā liecina, ka mūsu Zemei tuvojas liela un šausmīga, nu vairs, ne komēta, bet planēta – Nibiru.

Par ko vispār ir runa abos gadījumos?

Maiju civilizācijas noslēpumiem ir veltīti milzums solīdu pētījumu. Kas viņi bija? No kurienes atnāca – un kur pazuda? Mūs pašlaik interesē tikai viens viņu kultūras un zinātnes aspekts – astronomiskais.

Maiju indiāņu lielākais izgudrojums bija kalendārs. Un tur nav nekāds brīnums. Tropos nav noteikti un stingri nodalīti dabas gadalaiki, bet dienas un nakts garums gandrīz vienmēr ir viens un tas pats. Tāpēc norādes par tādu vai citādu lauku darbu sākšanu vienmēr nāca no priesteriem-astronomiem.

Stingri noteiktā dienā biezajā tropu mežā maiji izcirta kokus, bet pēc to izžūšanas sadedzināja. Pēc tam jaunizveidotos laukus apsēja ar kukurūzu (tā saucamā līdumu zemkopība).

Visu vajadzēja paveikt pašās sausā perioda beigās un bez kavēšanās. Citādi, sāktos tropiskās lietus gāzes, kas nepārstātu piecus-sešus mēnešus pēc kārtas. Kļūda par dažām dienām varēja būt liktenīga visam darbu ciklam. Bet tas nozīmētu – neglābjamu badu un bojā eju.

Tāpēc pret astronomiju maiji attiecās, nevis kā pret brīvā laika kavēkli, bet kā pret kaut ko ļoti nopietnu un īpaši svarīgu. Viņi novēroja debesu spīdekļus akmens observatorijās, kas bija uzbūvētas Tikalā, Kopanā, Palenkē... Visu starpā īpaši izcēlās “Karakola” - observatorija Čicenicas pilsētā. “Karakola” tulkojumā no spāņu valodas nozīmē “gliemja gliemežnīca”. Tas ir augsts ieapaļš tornis, kas balstās uz divpakāpienu  taisnstūrveida platformas. Spirālkāpnes torņa iekšienē ved uz augšējo telpu, no kuras var vērot debesis. Kvadrātiski logi skatās uz Saules lēkta un rieta punktiem pavasara, rudens, vasaras un ziemas saulgriežos.

Izpētot senās pilsētas Kopanas drupas, arheologi atrada divas akmens stēlas. Tās bija izvietotas viena pret otru uz diviem pauguriem, kas no rietumiem un austrumiem ieslēdza Kopanas ieleju. Ja skatās no vienas stēlas, tad var novērot, ka saule noriet tieši aiz otras stēlas tikai divas reizes gadā: 12. aprīlī un 7. septembrī. Pirmais datums sakrīt ar sausās sezonas pašām beigām. Tāpēc, kad 12. aprīļa vakarā saule norietēja tieši aiz stēlas, pa visu ieleju tika izsūtīti ziņneši, lai pateikti zemniekiem, ka dievi ir pavēlējuši sākt no nākošās dienas rīta meža dedzināšanu līdumu līšanai.

Cits piemērs Kukulkana piramīda Čičenicas pilsētā, kas ir gigantisks akmens kalendārs ar pārsteidzošu efektu pavasara un rudens saulgriežos.

Gads maijiem sākās 23. decembrī, tas ir, ziemas saulgriežos un iedalījās 18 mēnešos (pa 20 dienām). Gada pirmais mēnesis tika saukts par “JAŠKIN” - “jaunā saule” (pēc ziemas saulgriežiem saule it kā piedzimst no jauna).

Citu mēnešu nosaukumi diezgan skaidri norāda uz tiem lauku darbiem, kurus vajadzēja veikt. Piemēram:

“MOL” - “vākšana” (acīmredzot, kukurūzas ražas novākšana);

“MUAN” - “mākoņains” (sākas lietus sezona);

“KEH” - “briedis” (medību sezonas sākums);

“POP” - “pītenis” (koku ciršanas mēnesis);

“SOC” - “sikspārnis” (ziema).

Maiju kalendārs, neskatoties uz savu senumu, ir ļoti precīzs. Pēc mūsdienu rēķiniem, saules gada ilgums ir 365,2422 dienas, kamēr maiji savu piramīdu virsotnēs izskaitļoja tā garumu – 365,2420 dienas. Starpība – tikai divas desmittūkstošdaļas! Un tādi aprēķini veikti tūkstoš gadu pirms tam, kad citi astronomi ar daudz modernākām skaitīšanas iekārtām varēja panākt rezultātu ar līdzīgu precizitāti!

Protams, ne mazāku nozīmi maiji piešķīra astroloģijai. Visi debesu ķermeņi, kas klīda starp zvaigznēm, tikai uzskatīti par likteni iespaidojošiem, un pirmajā kārtā – saule...

Maiji uzskatīja, ka viss Visums eksistē lielu ciklu ietvaros. No cilvēka rases radīšanas ir pagājuši jau četri cikli vai “Saules”. Pašreiz cilvēce dzīvo Piektās Saules laikmetā.

Katram laikmetam bija savs dievs un četros iepriekšējos laikmetos ir nomainījušās četras cilvēku rases, kamēr ir parādījušies mūsdienu cilvēki. Visas iepriekšējās kultūras ir gājušas bojā lielu kataklizmu laikā un tikai nedaudzi cilvēki ir izdzīvojuši, lai pastāstītu par to, kas noticis.

Pirmā Saule ilga 4008 gadus un to sagrāva zemestrīces un apēda jaguāri.

Otrā Saule ilga 4010 gadus un to iznīcināja vēji un nāvējoši cikloni.

Trešā Saule ilga 4081 gadu un to iznīcināja uguns lietus, kas lija no milzīgu vulkānu krāteriem.

Ceturtā Saule ilga 5026 gadus un krita no ūdens, kas visu appludināja milzīgos plūdos.

Tagad mēs dzīvojam Piektās radīšanas ēras jeb “Piektās Saules” pēdējā katunā. Tā vēl pazīstama kā “Kustības Saule”. Maiji uzskatīja, ka, beidzoties pašreizējam 5126 gadus ilgušajam ciklam, notiks zināma Zemes kustība, kas izsauks mūsu civilizācijas bojā eju. Kad tad var gaidīt lielo Zemes kustību, kas izsauks Piektās Saules galu?

Zinātnieki pārskaitīja maiju kalendāru saskaņā ar mūsdienu laika skaitīšanas sistēmu un atklāja interesantu informāciju no noslēpumainajiem uzrakstiem...

Saskaņā ar maiju hronoloģiju, modernais laikmets sākās 3114. gada pirms mūsu ēras 12. augustā un tam ir jābeidzas mūsu ēras 2012. gada 23. decembrī. Neviens pagaidām nav spējis paskaidrot, no kurienes tieši maiji ir ņēmuši šos datumus un kāds bija iemesls tieši šādai, sarežģītai laika skaitīšanas sistēmai.

2012. gada ziemas saulgriežos Saule atradīsies Piena Ceļa zonā. Šādu vienkāršu aprēķinu var veikt jebkurš astronoms. Fenomens ir tas, ka tad, kad Saule atradīsies šajā zonā, jānotiek pasaules atjaunošanai, tās jaunai piedzimšanai.

Ar vienu vārdu sakot, maiju pareģojums attiecas uz kaut kādu notikumu, kuram ir jāizmaina vēstures gaita. Vieni uzskata, ka uz Zemes sāksies jauna ēra – garīga uzplaukuma laikmets. Citi uzskata, ka maiji ir paredzējuši pasaules galu.

Pats interesantākais, ka 2012. gada 21. decembrī būs planētu parāde. Saturns, Jupiters, Marss un Zeme nostāsies vienā līnijā. Taču tamlīdzīgas parādes ir jau bijušas agrāk. Ar ko tad 2012. gada 21. decembra parāde atšķirsies no iepriekšējām? Lieta tāda, ka šajā dienā vienā līnijā nostāsies, ne tikai saules sistēmas planētas, bet arī citu zvaigžņu sistēmu planētas, veidojot līniju uz Galaktikas centru. Bet tā jau ir pavisam cita lieta. Procesu var salīdzināt ar pulksteņa rādītājiem, kad tās nostājās uz atzīmes 12. Šī kombinācija nozīmēšot Visuma pāreju no vienas sistēmas uz otru.

[Interesanti, kā gan ir spēts noteikt, kur stāvēs citu zvaigžņu sistēmu planētas? Pārāk jau neticami tas izklausās! -t.p.]

Nobeigums sekos.