Zinātnieki un pētnieki interesējās par dīvaino atradumu - atrastais artefakts atradās oglē, kuras izcelsme nāk no terciāra perioda (pirms 25-65 miljoniem gadu).

1886. gadā kalnu inženieris Fridrihs Gults sniedza ziņojumu Reinas apgabala un Vestfāles dabas un vēstures biedrības sēdē. Viņš paziņoja, ka oglē atrastais priekšmets ir metālisks, savā sastāvā tam ir niecīga niķeļa piedeva un stiprība tam ir kā tēraudam. Viņš izvirzīja versiju, ka "Zalcburgas paralēlskaldnis" ir meteorīts. Taču paralēlskaldnim nebija uz virsmas raksturīgo pēdu, kas parādās uz meteorītiem, kad tie lido cauri atmosfēras slāņiem, turklāt viņam bija pārāk pareiza forma, kas iespējama tikai mākslīgas apstrādes rezultātā. Visi šie fakti izsauca ne mazums strīdu zinātnes aprindās, taču zinātnieki tā arī nespēja noteikt, no kurienes oglē bija radies "Zalcburgas paralēlskaldnis".

1919. gadā amerikāņu rakstnieks Č. Forts izteica domu, ka šo priekšmetu ir taisījuši citplanētieši. Pēc tam parādījās hipotēze, ka tas ir sens āmurs - grope kalpoja par vietu kur stiprinās virve, ar kuru tas bija stiprināts pie koka kāta.

Zinātnes attīstība nekādi nespēja atrisināt artefakta mīklu. XX gadsimta 60. gados "Zalcburgas meteorītu" pētīja ar elektronu staru mikroanalīzes metodi. Izrādījās, ka šis priekšmets noteikti nav meteorīts, taču tas bija viss, ko zinātniekiem izdevās noskaidrot. Palika mīkla, kā tas varēja nokļūt ogles gabalā un, kas to varēja izgatavot pirms daudziem miljoniem gadu...

Zelta rokturis.

Tas bija tikai viens no noslēpumainajiem artefaktiem, kas ir ticis atrasts. Ilgi pirms “Zalcburgas paralēlskaldņa” tika atrasta aizvēsturiska nagla. To 1844. gadā atrada Anglijā, Kingudas karjerā. Par šo atradumu zinātnes pasaulei paziņoja pazīstamais zinātnieks – fiziķis Dēvids Brūsters. Iežu vecums, kurā atradās sarūsējusī, metāla nagla, bija vairāki miljoni gadu!

Tajā pašā karjerā tika atrasta metālisks spaiņa rokturis 23 cm garumā. Roktura aptuvenais vecums – apmēram 12 miljonu gadu... Interesanti, ka tieši tāds pat rokturis, tikai no zelta, tika atrasts senās kvarca iegulās kādā no Kalifornijas atradnēm.

1934. gadā Teksasas pavalstī, klintīs pie Londonas pilsētiņas tika atrasts āmurs, kas bija ieaudzis kaļķakmens slānī, kura vecums tika rēķināts apmēram 140 miljoni gadu. Āmura koka rokturis no ārienes bija pārakmeņojies, bet iekšienē pārvērties par ogli. Metāls, no kā bija izgatavots pats āmurs sastāvēja no dzelzs 96,6%, hlora 2,6% un sēra 0,74% - tik tīru metāla sastāvu nav izdevies iegūt joprojām....

1851. gadā zeltracis Hairems Vits atrada ļoti lielu zelta tīrradni. Kad to sazāģēja, iekšā atrada naglu un, kas ir interesantākais, gandrīz rūsas neskartu.

Tajā pašā gadā amerikāņu pilsētas Dorčesteras tuvumā notika spridzināšanas darbi. Starp klints bluķu šķembām strādnieki atrada divus metāliska priekšmeta gabalus, tas acīmredzot bija sarauts sprādzienā. Kad tos salika kopā, izrādījās, ka saplēstais priekšmets ir trauks, kas veidots zvana formā ar ziedu zīmējumu, kas bija no sudraba. Priekšmets tika izcelts no grunts un pirms sprādziena bija atradies 4,5 metru dziļumā – tas ir, tas tur bija nokļuvis pirms daudziem miljoniem gadu...

1852. gadā ogles gabalā, kas tika iegūts Skotijā, tika atrasts neparastas formas dzelzs instruments, kura pielietošanas veidu tā arī neizdevās noskaidrot...

1869. gadā amerikāņu pavalstī Nevadā, laukšpata gabalā, kas tika iegūts no liela dziļuma, kur iežu vecums bija ap 15 miljonu gadu, tika atrasta metāla spole apmēram 5 cm garumā.

1851. un 1871. gados Ilinoisas pavalsts pilsētā Čillikotā, šahtā tika atrasti vairāki plakani, apaļi bronzas priekšmeti, līdzīgi monētām. Arī to vecums bija kaut kur, apmēram, 15 miljonu gadu...

Pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados DĀR raktuvēs tika atraktas metāliskas lodītes. Tās atrada pirofilīta iegulās – tas ir minerāls, kura vecums ir apmēram miljards gadu.

Pelēki-zilās lodītes izskatījās kā saplacinātas sfēras 2,5 līdz 10 centimetru diametrā. Izgatavotas tās ir no sakausējuma, kād dabiskā veidā dabā nav sastopams. Dažas lodes izdevās sašķelt. To vidū izrādījās savāds, birstošs materiāls, kas iztvaikoja, saskāries ar gaisu.

Taču pats neparastākais šajās lodītēs bija tas, ka tās noliekot uz līdzenas vietas, viņas sāka lēni griezties ap savu asi, pilnu apgriezienu veicot 128 dienu laikā!

Antimatērijas krātuve.

Ne tikai tālās zemēs atrod tādus noslēpumainus artefaktus. NVS valstu teritorijās arī ir tālās pagātnes pēdas.

Urālu kalnos ģeologi iežos bieži uziet dīvainus objektus.  Paši noslēpumainākie ir spirālītes lielumā no dažiem milimetriem līdz 3 centimetriem. Veidotas tās ir no vara, volframa un molibdena savienojumiem. Atradumi ir tikuši pētīti lielākajos ZPI un tika konstatēts, ka tie ir veidoti ar augsto tehnoloģiju palīdzību, kādas pie mums vēl neeksistē. Bet spirālīšu vecums tika lēsts uz 300 tūkstošiem gadu...

1975. gadā Ukrainā atrada ne mazāk interesantu un noslēpumainu lodi, kas bija izgatavota no materiāla, kas atgādināja melnu, necaurspīdīgu stiklu. Tā tika atrasta 8 metru dziļumā, rokot būvbedri – to atrada ekskavatorists, kas arī atnesa lodi uz laboratoriju izpētīšanai.

Mālu slānis, kurā atrada lodi, bija 10 miljonu gadu vecs. Tā daļas, kas klāja lodi, liecināja par to, ka lodei arī ir 10 miljonu gadu...

Ar rentgenu atklāja, ka lodes iekšienē ir dīvainas formas kodols, ko pilda kaut kāda viela. Lodes formas analīze parādīja, ka tā radītāji ir lietojuši, nevis decimālo, bet gan 24 ciparu skaitīšanas sistēmu, ko neviena Zemes kultūra nekad nav izmantojusi.

Mēģinājums noteikt kodola blīvumu deva sensacionālus rezultātus – izrādījās, ka tas ir negatīvs... Pēc pētnieku domām, to var izskaidrot tikai ar pieņēmumu, ka lode satur antimatēriju. Tomēr, pētniekiem nācās pētījumus pārtraukt, jo pie viņiem atkal ieradās ekskavatorists un pieprasīja atradumu atpakaļ...