Nežēlīgie dinozauri aizsāka kinorevolūciju

„Juras laikmeta parks” pacēla augstāk datoranimācijas latiņu. Vēl nekad publika nebija redzējusi tik dzīvīgus vizuālos tēlus. Tagad dinozaurus atjaunos ar patlaban populāro 3D tehnoloģiju.

Kinoteātra apmeklētājiem uzmetās zosāda, un viņi aiz šausmām salēcās, kad T.rex un citu bīstamu seno dinozauru bars Stīvena Spīlberga kinolentē rēkdams asinskāri uzbruka bērniem, automašīnām un pieaugušajiem. Vēl nekad kino vēsturē fiktīvas būtnes nebija parādījušās tik dabiski un spilgti kā brīdī, kad amerikāņu režisors pirms diviem gadu desmitiem uz baltā ekrāna palaida savus plēsīgos dinozaurus.

Reālistisko ainu noslēpums bija datoranimācija (Computer Generated Imagery) – tehnoloģija, kas 90.gadu sākumā aizsāka pavisam jaunu laikmetu kinovēsturē. Sākumā režisors īpaši neuzticējās jaunajai tehnoloģijai. Viņš gribēja izmantot datoranimāciju konkrētai ainai, kurā bars strausiem līdzīgu dinozauru bēg uz dzīvību un nāvi, bet tiem pakaļ dzenas T.rex. Pārējo filmu bija paredzēts uzņemt ar tradicionālo „stop montion” kinometodi, kurā mākslīgām figūrām liek kustēties, apvienojot atsevišķus attēlus ar lellēm, ko nedaudz pārvieto kadru pa kadram. Tomēr, noskatījies bēgošo dinozauru ainas pārliecinošo demoversiju, Stīvens Spīlbergs domas mainīja.

 

 

Datoranimācijai tagad vajadzēja papildināt „stop-motion” metodi visā filmā. Lielāko daļu tuvplānu un ainu, kurās senie dzīvnieki mijiedarbojas ar aktieriem, uzņēma tradicionālajā „stop-motion” tehnikā, tāpēc visus dinozaurus uzbūvēja kā mehāniskas ierīces. Savukārt dzīvīgās ainas, kurās juras perioda dzīvnieki skatītājam parādās pilnā augumā, radīja datorā. Kopumā pagāja 18 mēnešu un bija vajadzīga 80 datoru jauda, lai taptu vairāk nekā sešas filmas minūtes, kurās attēli izveidoti ar datoranimāciju.

 image001

Dinozauri mācās no avatāriem

„Juras laikmeta parks” 1993.gadā veicināja datoranimācijas izmantošanu, turpretī zinātniskās fantastikas filma „Avatars” tagad ir izraisījusi apsēstību ar 3D. Tāpēc šogad „Juras laikmeta parka” dinozauri ar 3D starpniecību iegūs jaunas iespējas izpausties. 2D filmas pārveidošana 3D formātā ir tehniski vienkārša, bet ļoti laikietilpīga, jo speciālistiem rūpīgi jāapstrādā katrs oriģināla kadrs. Jāņem vērā, ka parasta divu stundu filma sastāv no aptuveni 172 000 kadru. Vispirms 2D attēlu ievada datorā, kur kadra elementus atdala un ievieto vienā no plānotajiem „dziļumiem”. Pēc tam izveido elementus, kas nav redzami 2D attēlā tāpēc, ka tos, piemēram, aizsedz kāds aktieris. Visbeidzot atsevišķas attēla daļas ir jānovirza pa labi vai pa kreisi atkarībā no tā, ar kuru aci tās jāredz. 3D tehnoloģijā skaitītājs vienlaikus vēro divus nedaudz atšķirīgus attēlus.