Mūsu pasaule ir tikai hologramma?

18.02.2011

image001Teorija, ka mūsu pasaule ir tikai trīsdimensiju ilūzija, eksistē jau sen, taču līdz šim tai nebija atrasti pierādījumi. Iekārta ar nosaukumu ''Holometrs'', ko pašlaik izstrādā Astrofizikas pētījumu centra Fermī vārdā nosauktās laboratorijas zinātnieki, iespējams, apgāzīs mūsu priekšstatus par Visuma uzbūvi.

''Hologrāfiskās'' teorijas piekritēji saka, ka laiks un telpa nav nepārtraukti, bet sastāv no atsevišķiem punktiem — līdzīgi, kā digitālais attēls uz datora ekrāna sastāv no pikseļiem. Tādā veidā, palielinot mērogu, mēs iegūsim tikai izplūdušu ''attēlu''.

 

 

Ilgu laiku šis pieņēmums bija tikai hipotēzes līmenī. Taču 1982. gadā franču pētnieku grupa atklāja, ka zināmos apstākļos mikrodaļiņas spēj mijiedarboties viena ar otru neatkarīgi no attāluma starp tām.

Lasiet arī: Dieva formula virs ļaunuma ass

Teorētiki šis efekts tika atklāts jau 1935. gadā, to izdarīja Alberts Einšteins un viņa mācekļi Boriss Podoļskis un Natans Rozens. Viņi izvirzīja hipotēzi, pēc kuras, ja divi savstarpēji saistīti fotoni lido prom viens no otra un viens no tiem maina polarizācijas parametrus, piemēram, uzduras kaut kam, tad viņš pazūd, bet informācija tajā momentā tiek nodota otram fotonam un tas it kā kļūst par to pirmo, pazudušo! Un lūk, gandrīz pēc pusgadsimta to izdevās pierādīt eksperimentāli.

Par šo franču zinātnieku atklājumu ieinteresējās angļu zinātnieks Dēvids Boms. Viņam ienāca prātā, ka dīvainā mikrodaļiņu uzvešanās nav nekas cits, kā atslēga pie pasaules uzbūves noslēpumiem.

Viņš pievērsa savu uzmanību hologrammām, kas pēc viņa domām var būt ideāli mūsu Visuma modeļi. Kā jūs atceraties, hologramma ir trīsdimensiju attēls, kas izveidots ar lāzera palīdzību. Lai to izgatavotu, vajag apgaismot fotografējamo priekšmetu ar lazera stara palīdzību, bet pēc tam novadīt to uz citu lāzeru. Tad otrais stars, satiekot atstaroto gaismu no priekšmeta, dos interferences ainu, ko var nofiksēt uz fotolentas.

Interesanti, ka gatavais attēls sākumā izskatās kā bezjēdzīgs, dažādu gaišu un tumšu līniju uzslāņojums vienai uz otru. Taču pietiek to apgaismot ar vēl vienu lazera staru, kad tūlīt parādās sākotnējā priekšmeta trīsdimensiju attēls. Tad arī var teikt, ka hologramma ir gatava.

image001Taču attēla trīsdimensiju daba nav vienīgā lieliskā īpašība, kas piemīt hologrāfijai. Vēl viena tādas fotogrāfijas īpatnība ir daļas līdzība veselajam. Ja hologrammu ar attēlu, piemērm, koku — sagriež uz pusēm un apgaismo ar lāzeru, tad katrā puse saturēs veselu tādu pašu izmēru koka attēlu.

Ja turpinās griezt hologrammu sīkākās daļiņās, uz katra no tām varēs ieraudzīt visu objekta attēlu kopumā. Iznāk, ka atšķirībā no parastās fotogrāfijas, katrs hologrāfijas iecirknis satur informāciju par visu priekšmetu, tikai ar proporcionāli mazāku asumu.

Zinot šādu hologrammas īpašību, Boms pieņēma, ka arī materiālo daļiņu mijiedarbība ir ne vairāk kā ilūzija. Istenībā tās joprojām sastāda vienu veselumu. Tādā gadījumā arī pats Visums ir tikai ļoti sarežģīta ilūzija. Materiālie objekti ir hologrāfisko frekvenču kombinācijas.

''Hologrammas princips ''viss katrā daļiņā'' ļauj mums citādā veidā aplūkot pasaules organizētības un kārtības jautājumu, '' - uzskata profesors Boms. - ''Jaušama virsgaismas iedarbība starp daļiņām mums saka, ka eksistē daudz dziļāks realitātes līmenis, kas ir apslēpts no mums. Šīs daļiņas mēs redzam sadalītas tikai tāpēc, ka mēs redzam tikai daļu no īstenības''.

Savu sarežģīto teoriju zinātnieks pietiekami uzskatāmi paskaidroja ar piemēru, kad atsevišķi tiek filmētas zivis akvārijā (piemērs detalizētāk ir apskatīts Maikla Talbota grāmatā ''Holografiskais Visums'').  Tātad, iedomāsimies akvāriju, kurā peld vairākas vienas sugas zivtiņas, turklāt, pietiekoši līdzīgas viena otrai. Galvenais eksperimenta noteikums ir šāds — novērotājs nevar redzēt akvāriju tieši, bet var novērot tikai divus televīzijas ekrānus, kur redzami attēli no kamerām, viena novietota akvārija priekšā, otra — sānos. Nav brīnums, ka skatoties ekrānos, viņam liekas, ka zivis katrā ekrānā ir atsevišķi objekti.

Tā kā kameras raida attēlus zem da'žādiem leņķiem, tad katrā konkrētā brīdī zivis izskatās dažādi, piemēram, viena un tā pati zivtiņa vienlaikus ir redzama no sāniem un no priekšas. Taču turpinot novērojumus, pēc kāda laika novērotājs izbrīnīts pamana, ka starp divām zivīm dažādos ekrānos ir saistība. Kad viena zivs pagriežas, arī otra maina kustības virzienu, kaut nedaudz savādāk, taču vienlaicīgi ar pirmo.

http://www.pravda.ru/science/mysterious/present/18-02-2011/1066897-universitigologramma-0/

image004Turklāt, ja novērotājs neredz pilnu situācijas ainu, tad viņš visdrīzāk secinās, ka zivis kaut kādā veidā momentāli kontaktējas viena ar otru, jo tādas sinhronas kustības nav nejauša sagadīšanās. Tieši tāpat fiziķi, nezinot ''Visuma eksperimenta'' darbības principus, uzskata, ka daļiņas momentā mijiedarbojas viena ar otru. Tačyu, ja novērotājam paskaidrot, kā viss ''īstenībā'' iekārtots, tad viņš sapratīs, ka viņa iepriekšējie secinājumi ir  balstīti uz ilūziju analīzi, ko viņa apziņa ir pieņēmusi kā realitāti.

''Šis vienkāršais eksperiments vedina uz domu, ka objektīvas realitātes nav. Pat neskatoties uz tā acīmredzamo blīvumu Visums savos pamatos var izrādīties tikai gigantiska, detalizēta hologramma,'' - uzskata profesors Boms.

Pilnībā hologrāfiskais princips tiks pierādīts, kad sāks strādāt iekārta ''Holometrs''. Detektors ir iekārtots sekojoši: lazera stars iet caur sadalītāju, izveidojušies divi stari iet caur diviem perpendikulāriem ķermeņiem, atstarojas no tiem, pēc tam atgriežas atpakaļ un savienojoties iegūst interferences attēlu, pēc tā izkropļojumiem varēs spriest par telpas, ko dažādos virzienos saspiež vai izstiej gravitācijas vilnis, izmaiņām.

''Šī iekārta, ''Holometrs'', palīdzēs palielināt telpas-laika mērogu un varēs ieraudzīt vai pareiza ir hipotēze par  Visuma daļiņveida struktūru,'' - uzskata Astrofizikas pētījumu centra Fermī vārdā nosauktās laboratorijas direktors Kreigs Hogans. Iekārtas autori uzskata, ka pirmie dati, kas būs iegūti ar to, būs pieejami jau šī gada vidū.

Starp citu, hologrāfijas principu jau plaši izmanto visdažādākās sfērās. Tā amerikāņu zinātnieki ir izstrādājuši lazeru tehnoloģiju, kas palīdz radīt virtuālus tēlus kaujas laukā, lai psiholoģiski ietekmētu kareivjus — iedvestu bailes ienaidniekam un celtu kaujasparu savējo rindās.

Lasiet vēl:No kvantu filtra līdz kvantu datoram.

Holografiskos attēlus varēs projecēt uz jebkuru virsmu un arī atmosfērā. Piemēram, lidmašīnu attēlus, tankus, kuģus, kā arī cilvēkus militārās formās, kas palīdzēs radīt viltus ilūziju par karaspēka skaitlisko pārsvaru un tehnisko pārākumu pār pretinieku. Ar ''virtuālo ieroču'' palīdzību varēs izveidot arī dažādu vēsturisku un le\gendāru personību tēlus, piemēram, slvenu karavadoņu un pareģu tēlus, kas dod pavēles karavīriem.

Burtiski šajās dienās divās Londonas lidostās: Mančesteras un Lutonas, parādījās holografiskie ''palīgi'', kas izskaidro uzvedības noteikumus termināla kontroles zonā un procedīras, kas jāiziet pirms iesēšanās lidmašīnā. Hologrammas, ko no pirmā acu uzmetiena viegli atšķirt no dzīviem cilvēkiem, radīja kompānija Musion Eyeliner. Tēlu prototipi ir reāli lidostas darbinieki Džons Volšs un Džūlija Kepere, tāpēc hologrammām ir piešķirti vārdi Džons un Džūlija.

Iespējams ar laiku virtuāli-holografiskie objekti arvien vairāk saplūdīs ar reālo pasauli, kuras ''realitāte'', izskatās, kā var lasīt augstāk, ir visai nosacīta.

http://www.pravda.ru/science/mysterious/present/18-02-2011/1066897-universitigologramma-1/