Selma: zivs vai čūska?
Pats pazīstamākais Norvēģijas ezeru briesmonis, kas ledus laikmeta izcelsmes ezerā Selordā (Selordsvatnetā), kas atrodas apmēram 175 km uz rietumiem no Oslo. Ezera garums ir vairāk nekā 19 km, platums tuvojas 2,5 km. Pirmās ziņas par tajā dzīvojošu lielu reptili attiecas vēl uz XVIII gadsimta vidu. Vietējie iedzīvotāji apraksta Selmu pārsvarā, kā lielu 10-15 garu čūsku. Dokumentēta liecība par to, kas noticis ar Bjornu Bjorgu un viņa māti Gunhildi XIX gadsimta 80. gados. Viņiem izdevies pārcirst krastā izrāpojušo čūsku uz pusēm. Pēc viņu liecībām, daļa no radījuma ieslīdējusi atpakaļ ezerā, bet pārējā palikusi pūt krastā. Pēc dažām desmitgadēm, 1918. gada agrā rītā kāds Kārlis Karlsons devies uz Selordu makšķerēt. Bija lielisks, kluss laiks, un ūdens bijis spoguļgluds. Pēkšņi viņš ieraudzījis dīvainu radījumu, kas kustējies ūdenī. Tas strauji tuvojies, un Karlsons bijis tik pārbijies, ka pametis makšķeri un aizbēdzis. Pēc viņa apraksta dzīvnieka galva bija līdzīga zirga galvai, un pacēlusies virs ūdens metra augstumā.
2001. gada jūlija agrā rītā tēvs un dēls no Oslo, kas atpūtās šajās vietās, bet nevēlējušies atklāt savus vārdus, gāja uz ezeru, lai nopeldētos. Jau no tālienes viņi pamanīja pludmalē kaut ko dīvainu, kas līdzinājās krastā izmestai autoriepu kaudzei. Kad viņi bija nonākuši pāris metru attālumā, viņi pārsteigti saprata, ka ūdens malā guļ milzīga čūska. Dēls paklupa un, trokšņa uzmodināts, dzīvnieks pagrieza savu garo kaklu un paskatījās uz viņiem. Galva tam bija liela kā govs galva. Cilvēki un nezināmā radība skatījās vieni uz otru - sekundes desmit, pēc tam zvērs ieslīdējis ūdenī. Tā garums esot bijis kādus 10 m.
Eksistē pat vairāki Selmas amatieru foto un video. Zviedru kriptozoologs Jans Uve Sandbergs, GUST (Globālās zemūdens meklēšanas komandas) prezidents un dibinātājs, no 1977. gada atlasa cilvēku liecības un cenšas izsekot briesmoni ar hidrolokatoru un hidrofonu palīdzību. Viņš pat ir mēģinājis notvert Selmu ar zivju pilnām lamatām, bet nesekmīgi. Kas attiecas uz kriptozoologu un citu entuziastu domām, tad ir tādi, kuri uzskata, ka Selma ir milzu zutis, citi, ka milzīgs sams, vēl daži, ka aizvēsturisks radījums, jūras čūska vai pat nez kādā veidā Eiropā nonākusi anakonda.
Dzīvais baļķis.
Cits skandināvu briesmonis, Remmi, dzīvo nelielā, platība 14 km2, Remmenas ezerā, Ostfoldas apriņķī, Dienvidaustrumnorvēģijā. Gandrīz katrs no ezera krastos atrodošās Remskogas pilsētiņas iemītniekiem ir pārliecināts, ka vietējos ūdeņos kaut kas ir. Pirms dažiem gadiem pilsētas padome pat izsludināja prēmiju 10 000 Norvēģijas kronu apmērā katram, kas sniegs kaut kādus pierādījumus, ka monstrs eksistē, vai nu tie būtu labas kvalitātes foto, ekskrementu paraugi vai kas cits. Taču pēc prēmijas vēl neviens nav pieteicies.
Pašas agrīnākās liecības attiecas uz XVIII gadsimtu. Pēc aculiecinieku stāstiem, Remmenas ezera iemītniekam ir teļa galva un ķermenis, kas līdzīgs baļķim. Pirmā dokumentētā liecība par tikšanos ar Remmi nāk no 1929. gada. Jauna meitene Astrīda Mirvolda devās uz ezeru pēc ūdens. Pēkšņi viņa krastā pamanīja kaut ko, kas līdzinājās lielai, melnai caurulei. Ņegaidot „caurule” ieslīdēja ūdenī un sāka lauzties cauri meldriem un grīšļiem, kas auga krastā. Virs ūdens bija redzama tikai galva ar ausīm, kas nedaudz atgādināja zirga galvu. Dzīvnieka aste atgādināja peldspuru un locījās kā čūskai. Astrīda metās uz mājām un pasauca māti, taču, kad viņas nonāca krastā, Remmi jau bija pazudis. Pēc daudziem gadiem Astrīda ieraudzīja žurnālā Lohnesas ezera briesmoņa attēlu un pateica sev: „Lūk, ko es toreiz redzēju”.
Pēc 5 gadiem viņas kaimiņš Asbjorns Holmedals vēlu vakarā atgriezās mājās no kaimiņu ciema, ejot caur mežu. Negaidot, burtiski dažu metru attālumā no sevis viņš ieraudzīja baismīgu radījumu, kas atgādināja vismaz 4 m garu čūsku. Asbjorns šausmīgi izbijās un metās bēgt uz ezera pusi. Kā viņam likās, monstrs dzinās viņam pakaļ. Holmedals pielika soli un, aizskrējis līdz ezeram, pagriezās uz taciņas, kas stiepās gar krastu. Izdzirdējis spēcīgus šļakstus, viņš pagriezās un ieraudzīja, kā radījums ielec ūdenī.
Cits ticams atgadījums ar Remmi notika 1976. gada 20. septembrī. Autobusa vadītājs Ēriks Gustavsons, viņa sieva un pusotra desmita skolēnu, kas brauca ar viņiem, ieraudzīja lielus viļņus starp krastu un Bjornojas salu. Vadītājs apstādināja autobusu un pasažieri izkāpa no salona. Skatu nosedza krūmi, taču varēja redzēt, ka uz krastu peld liels radījums. Ēriks sākumā nodomāja, ka tas ir alnis. Bērni sāka kliegt no šausmām, kad monstrs elšot sāka rāpties krastā. Visi labi redzēja, ka briesmoņa čūskveidīgais ķermenis ir apmēram 10 m garš, bet uz muguras ir četri vai pieci kupri. Ēriks nolēma pieiet tuvāk, taču dzīvnieks atkal ienira. Acīmredzot Remmi peldēja dziļi, jo ezera virsma vairāk neviļņojās. Oslo Universitātes profesors Hjalmars Montekāss izteica pieņēmumu, ka Gustavsons un skolēni ir redzējuši baļķi. Taču Ēriks profesora komentāru uztvēra skeptiski: „Kā baļķis varēja peldēt, saceļot viļņus, pēc tam izrāpties krastā, atkal pagriezties un ielēkt ūdenī?”
Zviedru radinieks.
Storsbodjurets [Sturehjuedjurets – pēc izrunas precīzāk – tulkojumā atstāta krieviskā oriģinālraksta versija – t.p.] ir ezera briesmonis no Zviedrijas. Tas dzīvo Sturšenas ezerā, kas atrodas gandrīz pašā valsts vidū. Ezers ir 70 km garš un 25 km plats. Maksimālais dziļums sasniedz 91 m. Saskaņā ar oficiālajām hronikām, te monstru ir sākuši novērot no 1686. gada. Taču tautā leģendas par briesmoni, kura izmērs sasniedz 15 m, ir daudz senākas. Pat akmens plāksni ar vienu no vissenākajiem, rūniskajiem uzrakstiem Zviedrijā, kas atrodas uz saliņas ezera vidū, tautas teiksmas neatlaidīgi saista ar ezera monstru. Senos laikos tas tik ļoti traucējis vietējos iedzīvotājus, ka viņi lūguši palīdzību varenam burvim. Tas uz akmens plāksnes izkalis rūnu zintis, novietojis to uz salas un piespiedis zvēru uzvesties klusāk. Apkārtnes iedzīvotāji joprojām uzskata, ja plātni apgāztu vai iznīcinātu, tad Storsbodjurets atkal sākšot trakot. Un patiešām pirms vairāk nekā simts gadiem, kad bruņota konflikta reizē akmeni nejauši apgāza, zvērs atkal sāka trakot. Tas turpinājies tik ilgi, kamēr vietējie iedzīvotāji atkal nav uzcēluši plāksni iepriekšējā, vertikālā stāvoklī.
Noslēpumainā radījuma novērojumi vēl XIX gadsimtā bija skaitāmi simtos. Nonāca pat tik tālu, ka ar karaļa Oskara II atbalstu 1894. gadā zviedru jūras virsnieks, kapteinis Dederings nodibina akciju sabiedrību ar mērķi, noķert briesmoni. No tā gan nekas nesanāca. Toties 1986. gadā, sakarā ar 300 gadiem, kopš Sturšena ezera briesmonis oficiāli ir novērots, tā krastos atrodošās pilsētas Estersundas varas iestādes pieņēma likumu, kas pasludināja pašu monstru, tā ligzdas vai pēcnācējus par neaizskaramiem. 2005. gadā varas iestādes no jauna kļuva nopietnas un šo likumu atcēla. Tas gan netraucē monstram reizi pa reizei atkal parādīties pavisam negaidītu un nevietā.
Tā pirms dažiem gadiem oficieris Ragnars Bjerkss veica reidu, pārbaudot zivju ķeršanas tiesības uz ezera. No pavisam mierīga ūdens, blakus četrus metrus garajai Bjerksa laivai, negaidot, no ūdens parādījās milzīga aste, bet arī pēc tam pats dzīvnieks. Milzīgā radība bija 6 m gara, ar pelēkbrūnu muguru un dzeltenu vēderu. Kad briesmonis piepeldēja pie Bjerksa laivas, viņš iesita tam ar airi pa muguru. Sajutis sitienu, briesmonis atbildēja ar tādu astes triecienu pa ūdeni, ka inspektora laiva palēcās gaisā. „Es nekad nebiju ticējis, ka Strušenas ezerā mīt briesmonis, taču tagad es par to esmu pārliecināts”, pārsteigtais ierēdnis vēlāk sacīja žurnālistiem.
Pielikumā.
Raksts par Selmu Vikipēdijā. https://en.wikipedia.org/wiki/Selma_(lake_monster)
Atskaite par ezera briesmoņa meklēšanas ekspedīciju. http://blather.net/blather/1998/08/gubu_norge_lake_monster_expedi.html
Vēl viens raksts par Selmu. http://omaser.com/blog/mirror/2014/12/11/selma-the-lake-monster/
[Par otru briesmoni man internetā neizdevās neko atrast.]
Lohnesas ezera briesmoņa meklēšanas programma. http://www.lochnessproject.org/loch_ness_reflections_news_links/loch_ness_sundberg.htm
Raksts no Vikipēdijas par pieminēto Zviedrijas briesmoni. https://en.wikipedia.org/wiki/Storsj%C3%B6odjuret
Mazs rakstiņš zviedru valodā. http://www.ostersund.se/omostersund/storsjoodjuret.4.1fb865ac11a6cbd5d2080002695.html
Storsbedjurets notverts zemūdens kameras kadros. https://www.youtube.com/watch?v=hXfaTcecbIM
No kriptozooloģijas lapas. http://new-cryptozoology.wikia.com/wiki/Storsj%C3%B6odjuret
Ezeru briesmoņu saraksts no Vikipēdijas. Norvēģija nav pieminēta. https://en.wikipedia.org/wiki/List_of_reported_lake_monsters
Raksts par briesmoņiem vispār. http://knowingmistery.blogspot.com/2009/10/is-lake-in-scotland-there-are-monsters.html
Skandināvijas folkloras briesmoņi.
http://listverse.com/2012/10/15/10-creatures-in-scandinavian-folklore/