Šodien šis reģions ir pazīstams kā Kuipera josla, kuru apdzīvo vairāk nekā 1000 līdz šim atklāto Kuipera joslas objektu (KBO). Daži no tiem ir kā puse no Plutona. Zinātnieki prognozē, ka šajā reģionā atrodas vismaz miljards dažāda izmēra objektu.
Bet tiem visiem tur nevajadzēja būt.
Vadošā Saules sistēmas rašanās teorija skaidro, ka cietās planētas, KBO, asteroīdi un komētas radušies īsu brīdi pēc Saules dzimšanas 4,6 miljards gadu atpakaļ. Pāri palikusī gāze un putekļi, kas tiek saukti par protoplanetāro disku, savienojās.
Lai šāds „sadursme-salipšana" scenārijs darbotos mūsdienu Kuipera joslā, reģionā būtu bijis jābūt 10 reizes vairāk masas nekā Zemes masa. Tik daudz materiālu vajadzētu, lai nejaušās sadursmēs rastos tik daudz lielu objektu.
Novērojumos iegūtie dati liecina, ka Kuipera joslā atrodas labi ja 1/10 daļa no Zemes masas.
Zinātnieki centās atrast pazudušo materiālu. Iespējams, ka sadursmes starp KBO ir pārvērtušas to putekļos, kas izpūsti ārā no Saules sistēmas. Šis pieņēmums neguva popularitāti. Jaunā teorija skaidro, ka tagadējie objekti agrāk tur vienkārši nebija.
"Mēs patiesībā neatrisinājām masas iztrūkuma problēmu," pastāstīja Haralds Levisons no Dienvidrietumu izpētes institūta. "Mēs to apgājām."
Levisons un viņa kolēģis Aleksandro Mirbidelli, secināja, ka Kuipera joslas atrašanās vieta agrāk bija tur, kur tagad atrodas Neptūns, aptuveni 30 AV attālumā. Viena AV ir attālums no Saules līdz Zemei.
Šajā attālumā un telpā materiāla daudzums uz telpas vienību būtu bijis pietiekams, lai rastos KBO. Vēlāk jaunizveidotā Neptūna gravitācija varēja atstumt šos objektus tālāk prom no Saules, kur tie atrodas stabilā orbītā aptuveni 48 AU attālumā no Saules.
Jaunā teorija izskaidro vēl vienu īpatnību. Astronomi aptuveni 20 gadus uzskatīja, ka Neptūns ir migrējis no savas dzimšanas vietas, prom no saules, pamatojoties uz to, ka šī planēta reaģē uz mazāku objektu gravitācijas iedarbību.
Teorētiķi brīnījās, kādēļ Neptūns ir apstājies tieši tajā vietā, kur tas atrodas tagad.
"Neptūns migrēja līdz protoplanetārā diska malai, kur tas arī apstājās," skaidroja Morbidelli, kas strādā Observatoire de la Cote d'Azur, Francijā.
Zinātnieki uzskata, ka simulācija ne tikai jāveic atkārtoti, bet daudz detalizētāk jāizpēta, vai tiešām Neptūna efekts uz Saules sistēmu ir pareizi novērtēts. Ja pagaidām šķiet, ka Kuipera joslas rašanās noslēpums ir atminēts, ir parādījušies daudz jauni jautājumi, uz kuriem jāatrod atbildes.
Jaunā teorija apgalvo, ka Saules sistēmas aizsākums meklējams relatīvi niecīgā, nošķeltā protoplanetārā diskā. Bet patreiz iespējamie jaunveidoto zvaigžņu pētījumi liecina, ka līdzīga rakstura gāzes un putekļu diski ap šīm zvaigznēm ir daudz lielāki.
Vai tas nozīmē, ka Saules sistēma ir izņēmums? Šis jautājums iespējams būs galvenā diskusiju tēma planetārajā zinātnē nākamajos gados.
Komentāri
pops 2003-12-08 08:36:49
aāāāāāāāāāāāāāāāāāāāāāāāāāāāāāāāāāāāāāāāāa
nwko nesapratu
AnnA 2003-12-08 09:30:22
Kuipera josla - pati galējā Saules sistēmas vieta, kur peld tūkstošiem ledus un klints kluču. Ja tos atkal pārtaisa par putekļiem kā bija sākumā, tad ir skaidrs, ka to masas blīvums uz vienu telpas vienību nav pietiekams, lai izveidotos tik daudz objektu. Tāpēc zinātnieki domā, ka Saules sistēma kādreiz bijusi mazāka, jeb blīvāka. Un Neptūns vēlāk mainījis savu orbītu, aizstumjot visu, kas aiz viņa, mazliet tālāk.