Viduslaiku Ķīnā banknotes iespieda uz zīda auduma, tas turpinājās līdz XX gadsimtam.
Jakutijā no 1917. gada līdz 1922. gadam papīra naudas vietā lietoja vīna pudeļu etiķetes. Madēra - 1 rublis, kagors - 10 rubļi, porto - 25 rubļi.
Senajā Romā eksistēja īpašas monētas - spintrijas - ar tām apmaksāja prostitūtu pakalpojumus.
Pēc BBC datiem Indijas mājsaimniecēm pieder 11% no visiem pasaules zelta krājumiem. Tas ir vairāk, nekā ASV, SVF, Šveices un Vācijas zelta rezerves kopā ņemot.
Evanģēlija līdzībā veca sieviete ziedo dievnama būvei pēdējo - divas monētas - leptas. No šejienes cēlies krievu frazeoloģisms "ienest savu ļeptu".
Vārds "kapeika" radās, kad cars Ivans Bargais lika kalt sudraba monētas, kurās bija redzams Svētas Georgs ar šķēpu (krieviski - "kopjo") rokā.
1654. gadā Indijā izkala vērtībā vislielāko monētu - 200 mohuru vērtībā. Tā svēra 2 kg 177 g un bija 136 mm diametrā. Pēdējā, tāda reālā monēta pazuda Biharā, 1810. gadā un tagad Britu muzejā glabājas tikai tās nospiedums.
Venēcijā, 16. gadsimtā bija apgrozībā monēta "gazeta". Kad tur sāka iespiest ziņu izdevumus, tie maksāja 1 gazetu un pārņēma tās nosaukumu.
Krievu Amerikas kompānija 19. gadsimta sākumā iespieda rubļus uz roņādas. Līdz 1826. gadam šīs banknotes tika lietotas, tagad viena banknote no ādas maksā tikpat, cik zelta gabals tās svarā.
Pirmās monētas pasaulē sāka kalt Lībijā VII gs. p. m. ē. Tās kala no sudraba un zelta sakausējuma, ko sauca par elektronu.
Pirmā papīra nauda parādījās Ķīnā 14. gs. Iemesls - sāka trūkt varš, no kura kala monētas.
Pati biežāk izmantojamā banknote pasaulē ir - 500 eiro.
30% no Zemeslodes iedzīvotājiem iztiek ar mazāk nekā 2 dolāriem diena, bet miljards cilvēku - ar mazāk par 1 dolāru dienā.
Pati smagākā, metāliskā monēta bija zviedru 10 dālderu monēta, ko lietoja XVIII gadsimtā, tā bija taisnstūra formā un svēra 19 kg 710 g.
Pati dārgākā un unikālākā monēta ar nomināla vērtību 1 miljons dolāru tika izkalta Kanādā no 999,99 proves zelta un svēra 100 kg. Šo jubilejas monētu savā laikā varēja apskatīt arī Rīgā.
Senajā Ķīnā II gs. p.m.ē. naudu kala no bronzas dažādu mājturības priekšmetu veidā: kā nažus, zvaniņus, kapļus un mūzikas instrumentus.
Mikronēzijā, Japas salā izsenis tika lietota nauda no akmens diskiem, protams, tā bija nekustināma, taču katra diska īpašnieks bija zināms.
Okeānijas salās un pie Amerikas indiāņiem naudas lomu spēlēja gliemežvāki un pērles. Citur senāk par naudu izmantoja lopus, to ādas un kažokus. Krievijā - reizēm arī sāls gabalus. Citur, dažādu metālu gabali vai stienīši.
Pati lielākā banknote ASV tika iespiesta 1934. gadā, tās vērtība bija 100 000 dolāru, uz tās bija ASV 28. prezidenta Vudro Vilsona portrets.
Grasis sākumā bija liela sudraba monēta, ko kala Itālijā. Eiropas naudas vienību nosaukumi: mārciņa, marka, lira, krona - sākumā bija svara mērvienības.
Pirmais valdnieks, kas lika savu profilu kalt uz monētām, bija Maķedonijas Aleksandrs.
2012. gadā Austrālija pārspēja Kanādu, izkaļot līdzīgu zelta monētu miljons dolāru vērtībā, tika 1 tonnas svarā.
No interneta resursiem.