Bērnībā Voldiņš palīdzēja vectēvam arhīvā. Viņš slaucīja putekļus no grāmatplauktiem un biezo foliantu vākiem. Reiz slaukot no putekļus no augšējiem plauktiem viņš nenoturējās un nokrita no kāpnēm kopā ar lielu foliantu čupu. Kopš tā laika Voldiņš sāka bieži  lietot prievvārdu arhi pirms daudziem vārdiem.

Mazais Osja dzīvoja Gruzijā un pazina tikai kalnus un aunus. Bet viņam tā gribējās nokļūt pionieru nometnē, spēlēt jautras spēles un mācīties politinformāciju. Vakaros viņš sēdēja pie pavarda un sapņoja, ka izaugs liels un uzcels daudz nometnes...

Mazais Mao dzīvoja Ķīnā. Jau bērnībā viņš bija labi audzināts un kulturāls bērns. Viņš kulturāli runāja, kulturāli ēda un pat kulturāli spēlēja ar vienaudžiem kariņu.
Kad Mao izauga pie viņa ciemos atnāca draugi un teica: Mao, ejam paspēlēsim revolūciju.
Mao aizdomājās - viņš nebija pabeidzis pildīt mājasdarbus, bet tad piekrita un teica: esmu ar mieru, tikai spēlēsim kulturālo revolūciju.

Mazais Ņikita auga nabadzīgā proletāriešu ģimenē. Viņu mazajā dzīvoklīti bija daudz tarakānu un cīņa ar tiem bija Ņikitas uzdevums. Bruņojies ar tētuka veco zābaku viņš skraidīja pa istabām un saucot "Es jums nu rādīšu" kāva nīstamos ienaidniekus. Kad Ņikita izauga, viņš aizbrauca uz Ameriku kur bija daudz apspiestu nēģeru un staltu debesskrāpju. Tur viņu ieveda lielā skaistā mājā kurai apkārt bija daudz karogu. Māja Ņikitam ļoti patika, taču viņš ļoti sadusmojās ieraugot aktu zāles tribīnē nīstamos tarakānus.